LLU sākusi parakstu vākšanu pret augstskolu apvienošanu (15)

Šobrīd deviņās fakultātēs un pārējās universitātes struktūrvienībās parakstījušies vairāk nekā 1000 studenti un 500 augstskolas darbinieki.

Dokumenta pavadvēstulē uzsvērts, ka sasteigta un nepārdomāta reforma, bez apzinātiem riskiem un iespējamā modeļa plašas apspriešanas sabiedrībā, var radīt neatgriezenisku kaitējumu gan augstākajai izglītībai, gan valsts līdzsvarotai attīstībai.

LLU izteikusi arī neuzticību ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vadībā izveidotās darba grupas augstākās izglītības un zinātnes reformu izstrādei sastāvam, aicinot tajā iekļaut arī reģionālo augstskolu rektorus un studentus, kā arī pašvaldību pārstāvjus un citus ministrus, kuru pārstāvētajās nozarēs darbojas augstākās izglītības iestādes.

Akcijas iniciatori atgādina, ka LLU, kas šogad svin izveidošanas 70.gadskārtu, ir unikāla ar to, ka vienīgā Latvijā sagatavo kvalificētus un pieprasītus speciālistus pārtikas rūpniecībā, kokapstrādē, mašīnu ražošanā, metālapstrādē un vēl citās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, kas atzītas par prioritārām valsts ekonomikas atveseļošanā. Tālab sasteigti un voluntāri risinājumi augstskolu reformā draud sagraut augstākās izglītības sistēmu un palielināt sociālo spriedzi, sevišķi lauku reģionos.

Līdz ar to var tikt apdraudēta Latvijas reģionu līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība, pārtraukta LLU sekmīga sadarbība ar nozaru ministrijām un vadošajiem uzņēmumiem Zemgalē un citos reģionos, kas vērsta uz prioritāru studiju programmu pilnveidošanu un attīstību, zinātnes infrastruktūras modernizēšanu, pētījumu rezultātu ātrāku ieviešanu ražošanā.

Tāpat nepietiekamā finansējuma dēļ var tikt izsaimniekoti valsts un universitātes īpašumi, no kuriem daudzi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Bez tam pasliktināsies pieejamība augstākajai izglītībai, studijas kļūs dārgākas, jo dominēs privātās augstskolas ar šauru piedāvāto studiju programmu spektru, bet reģioni būs zaudējuši attīstībai tik svarīgus, ar lielu intelektuālo potenciālu piepildītus izglītības, kultūras un zinātnes centrus.

Šodien parakstu vākšanu sākusi arī Latvijas Mākslas akadēmija, kura iestājas pret akadēmijas likvidēšanu, norādot uz draudiem Latvijas mākslas, kultūras un visas valsts turpmākai pastāvēšanai.

Jau ziņots, ka neapmierinātību ar šādu scenāriju augstākās izglītības reformām izteikuši arī citu reģionālo, kā arī Rīgā esošo universitāšu, izņemot Latvijas Universitāti, rektori, kuri vēstulē Ministru prezidentu aicinājuši nodrošināt līdztiesīgu interešu pārstāvniecību dialogā par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā.

Vēstulē, kuru parakstījuši Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un LLU rektori, kā arī Daugavpils un Liepājas universitāšu, Ventspils un Rēzeknes augstskolu un citu augstākās izglītības iestāžu vadība, pausta pārliecība, ka ideja par mākslīgu augstskolu apvienošanu demonstrē nerēķināšanos ar augstskolu tradīcijām un to vēsturisko patstāvību, liecina par savtīgām interesēm pārdalīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kā arī minēta virkne negatīvo aspektu šādam scenārijam.

Parakstu vākšanu pret augstskolu mehānisku apvienošanu sākusi arī Liepājas universitāte, bet pret Daugavpils universitātes slēgšanu vai pievienošanu Rīgas augstskolām iestājušies arī Daugavpils tradicionālo reliģisko konfesiju pārstāvji. Pārdomātākas reformas un plašāka interešu pārstāvniecība darba grupā tiek prasīta arī no Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas.