Lai uzrakstītu par visām apskates vērtajām vietām Itālijā, būtu nepieciešama bieza grāmata. Zinātāji stāsta: lai gūtu priekšstatu par šo zemi, ar klasisko divu nedēļu ekskursiju ir par maz. Ar to pietiek, lai saprastu, ka gribas atgriezties vēl un vēl.
Par romantisko Kapri un mīlestību caur vēderpriekiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kapri
Itālijas dienvidu krasta mazā sala visos pasaules topos tiek minēta kā skaistākā, romantiskākā un interesantākā. Daudziem Itālijas mīlestība sākas tieši tur, raugoties zilajā lagūnā no kalnu virsotnes. Slavenākie apskates objekti ir Aksela Muntes villa un Zilā grota?– brīnišķīga jūras ala. Senas leģendas vēsta par jūras briesmoni, kas slēpjas alā, ko sauc Grotta Gradola. 1826. gadā vācu gleznotājs Augusts Kopišs lūdza kādam Kapri zvejniekam aizvest viņu ar laivu uz šo alu. Kad laiva iepeldēja alā, Kopišs ieraudzīja spilgtu, zilu gaismu, tāpēc viņš alu nodēvēja par Zilo grotu. Alā jūs varat nokļūt ar laivu, izbraucot cauri zemai arkai, kas atrodas tikai metra augstumā virs jūras virsmas.
Cilvēki Kapri salā dzīvojuši jau aizvēsturiskos laikos, savulaik šī sala piederējusi grieķiem, tad romiešiem.
Prāmis no Neapoles uz šo vietu aizvizina nepilnās 30 minūtēs. Tad ar funikuleru jābrauc kalnā. Skaisti, skaisti, skaisti – mazas, šauras ieliņas, ziedi it visur, zilas debesis pāri un grandiozs skats ar jūru un klintīm. Neliels satiksmes autobuss pa kalnu serpentīnu uzved kalnā uz salas otru daļu – Anakapri.
Pusdienās noteikti jāēd "Caprese" salāti. Vēl taču jāapskata Monte Solaro un Aksela Muntes Sanmikela – skaista, saules gaismas un jūras zilās atblāzmas piepildīta visos antīkajos marmora priekšmetos. To redzot, īsti nav skaidrs, ko Munte mūža nogalē cerēja atrast Zviedrijā, pametot šo paradīzes ieloku.
Uz Monte Solaro virsotni ved funikulers ar mīkstiem krēsliem. Atkal jau skaisti un burvīgi, un neiedomājami brīnišķīgi.
Kapri pludmale ir neliela, klinšu ieskauta ar mīlīgiem restorāniņiem un dažiem kuteriem tālāk jūrā. Ēstūzīšu saimnieki piedāvā degustēt atspirdzinošu mājas vīnu. Dažādo jūras mošķīšu (sea food) izvēle pārsteidz jebkādas iztēles un fantastiskās garšas buķetes spējas.
Zināšanai! Uzraksts pie dažām Kapri ieliņām "senza sbocca sul mare" nozīmē, ka pa šo ceļu pludmalē nonākt nav iespējams.
Itālija – saldējuma dzimtene
Dažādos vēstures materiālos gan sacīts, ka saldējums radies Ķīnā. Itāļi to atveduši uz Eiropu un uzlabojuši līdz pilnībai. To īsto saldējumu atrast nav viegli. Pati vecākā tā tirgošanas vieta un kafejnīca "Old Bridge" atradas pie Vatikāna mūriem. Tas ir saldējums bez glikozes piedevām. Ir cilvēki, kas Itālijā nedēļas laikā šī atspirdzinošā garduma tirgotājiem atstāj vairākus simtus eiro. Īstais itāļu saldējums nav lēts. Viena porcija var maksāt pat 10 eiro un vairāk.
Ja vēlaties baudīt saldējumu ļoti smalki un dārgi, tad dodieties uz kafejnīcu "Café Greco" , kas dibināta 1760. gadā. Iespējams, ka apsēdīsieties tur, kur kādreiz Gēte, Gogolis, Stendāls, Vāgners, Felīni vai Sofija Lorēna.
Atkal makaroni
Itāļu nacionālie ēdieni – šis nosaukums ir ļoti plašs, jo katrs reģions, katra mājsaimniecība piedāvās kaut ko savu. Taču makaronus ēd visur.
Atšķirība starp ziemeļu un dienvidu virtuvēm ir tāda, ka ziemeļos ēd plakanos makaronus, bet dienvidos – apaļos. Pastu ziemeļos gatavo uz olu bāzes, liekot tai klāt mērci, kuras galvenie komponenti ir teļa gaļa un tomāti. Dienvidos to ražo fabrikās un tajā nav olu. Mērces pamatā ir cūkgaļa. Mājās vārīt makaronus mums gribas varbūt reizi nedēļā, taču Itālijā gatavotie neapnīk.
Zināšanai! Vārds "pasta" itāļiem jau izsenis kļuvis par sinonīmu vārdam "ēdiens". Tāpēc, ja gribas kaut ko bez makaroniem, tad tas īpaši jāuzsver.
Konsultējusi Ilze Jakubāne un Mario Feluči
***
Svarīgi!
Kā baudīt īstu itāļu virtuvi
Vienmēr jāskatās, lai apkalpotāji un saimnieki būtu itāļi. To var uzreiz redzēt, jo īsts itāļu saimnieks vienmēr pats rosīsies savā restorānā, apsveicināsies ar klientiem un uzturēs gaisotni.
Kad braukt?
Ja ir izvēle, augustā labāk nebraukt, jo tad visiem Eiropā ir atvaļinājumi. Itālijā tradicionāli visām viesnīcām ir trīs cenas – ziemā vislētāk, no maija līdz augustam – dārgāk, augustā – vēl dārgāk, tad cenas mēdz pacelt arī ēdinātāji, kā arī restorānos, bāros.
***
Noderīgas lietas
=Sardīnijas vīni esot tie labākie. Vidusitālijā tos grūti atrast.
=Porcija itāļu picas nozīmē – gabals paliela šķīvja lielumā.
=Tūristu iecienītajās pilsētās labu un kvalitatīvu maltīti var baudīt arī patālāk no centra. Tur tās cena būs pat trīs reizes zemāka.
=Itālijā ir pieņemts kafejnīcās un restorānos dot oficiantam dzeramnaudu – līdz 10% no rēķina summas.
=Kafija, saldējums vai sula izmaksās gandrīz divas reizes lētāk pie bāra letes nekā pie galdiņa.
=Kafiju, ko mēs dzeram ikdienā, itāļi sauc "kafe americano". Ja prasīsiet vienkārši kafiju, tad jums atnesīs minikrūzīti ļoti stipra "espresso".