Baltais hameleons jogurts (5)

Konsultējuši dietoloģe Lolita Neimane un a/s “Tukuma piens” ražošanas vadītājs Harijs Sproģis. Izmantota informācija no “Jogurta grāmatas” (“Jumava”).

Bija laiki, kad mums te, Latvijā, par jogurtu kā par nez kādu debesmannu zināja stāstīt tikai tie nedaudzie, kas pabijuši ārzemēs. Kad pēc PSRS sabrukuma arī mūsu veikalos bija nopērkami skaisti rozā vai koši dzelteni, tumīgi krēmiņi krāsainos plastmasas iepakojumos, es arī biju starp tiem, kas priecājās – nu, re, tas beidzot ir! Jogurts! Ne vella! Toreiz mēs nezinājām, taču tagad katram sevi mīlošajam jāapzinās, ka mūsu pašu skābpiena dzērieni – kefīrs un rjažeņka – ir tuvāki jogurta jēdzienam nekā krāsainie krēmi ar lielu derīguma termiņu. Jo galvenais, kas jogurtu padara īpašu – dzīvās baktēriju kultūras.

Kas tas ir – jogurts

Tā kā jogurts pašlaik ir viens no ikdienišķākajiem produktiem visā pasaulē, gandrīz katrs skolēns zina, ka tas tiek pagatavots, izmantojot piena baktēriju fermentus. Mazāk ir to, kuriem svarīgi, ka jogurtā ir daudz proteīna, kalcija, riboflavīna, B6 un B12 vitamīnu. Un vēl mazāk ir to, kas zina par noslēpumainajām baktērijām, kurām pateicoties piens sāk rūgt un rodas jogurts. Lactobacillus bulgaricus un Streptococcus Termophilus. Nosaukumi kā no Harija Potera mācību grāmatas. Tā sauc baktēriju kultūras. Ja to produktā nav, tad tas ir vienkāršs skābpiena produkts. Dažiem jogurtiem bez šīm klasiskajām baktērijām vēl pievieno arī alternatīvās kultūras – bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas, kas nodrošina maigāku garšu. Pēc tam jogurtam var pievienot augļus, ogas, medu vai graudus. Taču jāzina, ka jogurts, ko nopērkam veikalā, nekad nav vaigu vaigā saticies ne ar kaudzi svaigām mellenēm, ne ar mīkstajām avenēm vai sulīgajām aprikozēm. Svaigus augļus skābpiena vide vienkārši nepieņem. To vietā ražotāji jogurtam pievieno konservētos augļus, sīrupu vai, ko tur slēpt, pārtikas aromatizētājus.

Jāmeklē “dzīvie” jogurti

Kad tu veikalā stāvi pie garajiem jogurtu plauktiem, apjucis savā izvēlē, galvenais ir atcerēties par uztura speciālistu ieteikumu papētīt, kurš ir “dzīvais” un kurš ir “nedzīvais” jogurts. Ja baktērijas jogurtiem pievienotas pēc pasterizācijas, tie ir “nedzīvie” jogurti – tiem ir garš realizācijas termiņš, taču termiskās apstrādes laikā gājušas bojā visas laktobaktērijas, reizumis pat pienskābes. Tā kā šāds jogurts nesatur derīgo mikrofloru, pareizi to būtu saukt par termizēto jogurta produktu. “Dzīvi” jogurti ir tad, ja jogurta baktērijas tiek pievienotas pēc pasterizācijas. Tie ir īstie! Atliek vēl tikai papētīt etiķeti, vai jūs apmierina tauku saturs, jo, ja vien svarīgi notievēt vai vismaz neresnēt, tam nevajadzētu būt lielākam par 3,5%. Ja ir diabēts, jāskatās, cik daudz jogurtā ir cukura. Varbūt jebkurā gadījumā labāk izvēlēties tīru jogurtu bez piedevām un pielikt pašam klāt vēl šovasar vārītu jāņogu ievārījumu vai nupat tapušu plūmju džemu?

Slavas dziesma jogurtam Kāpēc jogurts ir tik veselīgs? Kaut vai tāpēc, ka visi skābpiena produkti ir veselīgi, jo satur dzīvu mikrofloru un veicina mūsu imūnsistēmas aktivitāti. Jogurtā ir daudz minerālvielu: kālijs un kalcijs, magnijs, fosfors, jods un C, B1 un B12 vitamīni. Tāds tas no organisma izvada toksīnus, paaugstina imunitāti, aptur iekaisuma procesus organismā, tas ir veselīgs zobiem, kaulu sistēmai un sirdsdarbībai. Turklāt baktērijas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu trakta darbību. Jogurtā ir visi tie paši vitamīni un minerālvielas, kas pienā, bet to var lietot cilvēki, kuriem ir piena laktozes nepanesamība. Zema tauku satura jogurts varot palīdzēt novērst aptaukošanos. Cilvēki, kuri ikdienā trīs reizes dienā lieto liesu jogurtu, var zaudēt par 61% vairāk tauku nosēdumu, nekā badojoties. Jogurtā esošās pienskābās baktērijas samazina holesterīna līmeni asinīs.

Vēl vairāk interesantas un noderīgas informācijas par jogurtu atradīsi žurnāla VESELĪBA septembra numurā.