Katru gadu mūsu vasaras arvien vairāk līdzinās dienvidu klimatam. Bērniem un tiem, kas var atļauties vaļoties, ir lielie prieki. Tikmēr ofisu darbinieki meklē kompromisus starp karstumu un solīdu izskatu.
«Dress code» darba vietā – kad ir karsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dienvidos atlaides nedod
Darba devēja pienākumi
Holivudā kādas bankas informācijas nodaļas menedžere tikko vinnējusi tiesas prāvu. Nedēļu viņas darba telpās nav strādājis kondicionētājs. Jaunā sieviete atļāvusies uz darbu neuzvilkt zeķes, kā arī nenēsājusi žaketi, kas skaitās bankas formas tērpa sastāvdaļa. Rezultātā viņa saņēmusi vairākus rājienus. Konsultējoties ar arodbiedrību un juristiem, darba devējs iesūdzēts tiesā, un saņemta prāva kompensācija.
Iegūst ražotāji
Tā kā «dress code» liek ievērot arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu, ieguvēji ir apģērbu ražotāji. Šobrīd cieņā ir tie, kas karstajiem laika apstākļiem spēj piedāvāt vieglus, no dabīgiem materiāliem ražotus lietišķus kostīmus.
Nav likumu
Latvijā nav likumu vai noteikumu, kas noteiktu, ka gada siltajā laikā darbavietās ir jānodrošina noteikta temperatūra. Tas jāredz katram darba devējam pašam, konsultējoties ar kolektīvu un speciālistiem. Ja priekšnieks neliekas ne zinis, tikai uzspiež prasības par apģērbu, tad darbinieks ātri vien var iedzīvoties dažādās sirds asinsvadu slimībās. Turklāt karstās darba telpās pastiprinās arī svīšana. Ir cilvēki, kas dienā var zaudēt gandrīz trīs litrus šķidruma. Tad padomājiet, kāda jēga no smalka, bet sasvīduša kostīmiņa.
Ekspertu viedoklis
Katrīna Ošleja, «Eiro Personāls» direktore:
– Jautājums ir dažādi vērtējams, jo ģērbšanās stils uzņēmumā ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem.
Ja darba devējs ir parūpējies par komfortablu darba vidi, tad nevajadzētu rasties situācijai, kad darbiniekam apģērbs, ko prasa profesionāla darba vide, sagādātu problēmas. Piemēram, ja klientu apkalpotājam bankā ir ļoti karsti, tad būtu vēlams atbilstoši sakārtot ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu. Nebūtu īsti korekti, ja bankā klientus apkalpojoša darbiniece sēdētu blūzītē ar lencītēm.
Taču situācija mainās, un lietišķā etiķete kļūst nedaudz vaļīgāka un racionālāka, kas ļauj darbiniekiem vasaras karstajos mēnešos ģērbties nedaudz brīvāk. Vīrieši noteikti var iztikt bez klasiskā melnā uzvalka, izvēloties apģērbu gaišākos toņos, saglabājot noteiktu stilu. Taču šajā gadījumā viss atkarīgs no uzņēmuma vadības. Latvijā ir uzņēmumi, kuros darba devējs vasaras mēnešos ļauj darbiniekiem ģērbties brīvāk, taču ievērojot zināmus nosacījumus.
Sandra Gorda, «CV Market» personāla atlases speciāliste:
– Par ģērbšanās stilu un piemērotību apstākļiem ir jādomā jebkuram cilvēkam, dodoties uz darbu. Katrā uzņēmumā un darba kolektīvā atkarībā no darbības specifikas ir savi nerakstīti ģērbšanās likumi jeb «dress code».
Īpaši svarīgi ir domāt par ārējo izskatu arī vasarā, ja ar savu personu tiek pārstāvēts uzņēmuma vārds. Daudz brīvāk var justies tie cilvēki, kuru darbs nav saistīts ar tiešu kontaktu ar klientiem. Vēl jāņem vērā, ka darbs telpās uzliek stingrākus ģērbšanās noteikumus nekā darbs ārpus telpām.
Tomēr, ja situācija pieprasa ģērbties smalki, tad nekāds karstums vai citi apgrūtinoši apstākļi nedrīkstētu būt par šķērsli tam. Ir jāciešas.