Prezidenta ievēlēšanas kārtība jāmaina (7)

– Vai tomēr sociāldemokrātu uzsāktā parakstu vākšana nav tikai un vienīgi partijas reitinga pacelšanas mēģinājums, izmantojot sabiedrības aso reakciju par Valda Zatlera ievēlēšanas procesu?

– Varu piekrist, ka sociāldemokrāti ir izmantojuši brīdi, kad sabiedrība ir ļoti aktīva un gatava iesaistīties nosacītajā cīņā par tautas prezidenta ievēlēšanu, respektīvi, par izmaiņām Satversmē, kas nosaka jaunu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību – vispārējas vēlēšanas. Tomēr nevaru piekrist, ka LSDSP kaut kā mēģina manipulēt ar vēlētāju jūtām. Mūsu partija vienmēr iestājusies par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Un, piekritīsiet, pēdējās prezidenta vēlēšanas pierādīja – kārtība tiešām ir jāmaina. Un jādod vēlētājiem iespēja pašiem izlemt, kas tad būs mūsu valsts augstākā amatpersona.

– Šābrīža koalīcijas partijas un pat Saeimas opozīcija Jaunā laika izskatā ir gatava tikai diskusijām par šo tēmu, minot gan vienkāršu argumentu, ka tauta "nav gatava", gan juridiskas nianses – tad jāmaina ne tikai vēlēšanu kārtība, bet arī pienākumu un pilnvaru sadalījums starp prezidentu, parlamentu un valdību.

– Jau to teicu partijas kongresā un varu atkārtot vēlreiz: arguments, ka mūsu vēlētājs ir tik neizglītots, skan smieklīgi. Jo tad jau varam ar tikpat lielu varbūtību pieņemt citu aksiomu: ja reiz vēlētājs ir neizglītots un tauta nav gatava, tad noteikta sabiedrības elite varētu ievēlēt arī Saeimu vai pašvaldības. Tā teikt, ja nav, tad nav – atceļam vēlēšanas vispār un nododam varu noteiktai politiķu grupai uzreiz. Mūsu vēlētājs pietiekami labi zina, ko dara un kāpēc dara, līdz ar to par negatavību pat nav jēgas runāt. Savukārt, komentējot otru apgalvojumu par sarežģītu juridisko procedūru un pilnvaru pārdali, man jāuzdod pretjautājums: bet kur ir teikts, ka pilnvaras ir jāpārdala? Ka nepieciešams veikt ilgstošas likumdošanas sakārtošanas? Mūsu Satversme ir pietiekami sabalansēta, lai prezidentam pilnvaras nevajadzētu mainīt. Runa ir par šo amatu, par valsts simbolu, par mūsu prestiža aizstāvēšanu ārvalstīs, par iekšējo problēmu risināšanu ar prezidenta palīdzību – tieši par to, ko jau šobrīd nosaka Latvijas Satversme kā prezidenta pienākumu.

– Un tomēr – tautas vēlētam prezidentam taču būtu jābūt lielākām iespējām ietekmēt procesus.

– Domāju, ka mūsu Satversme paredz pietiekami lielas pilnvaras Valsts prezidentam iejaukties iekšpolitiskajās norisēs. Un tieši tāpēc prezidentam jābūt patiesi neatkarīgam un, tā teikt, ar tautas aizmuguri, lai varētu strīdīgu lēmumu gadījumos skaidri paust nostāju un rīkoties. Līdz ar to vienīgais, kas jādara, ir jāmaina divi Satversmes panti, kas maina nevis mūsu valsts politisko sistēmu, bet tikai prezidenta ievēlēšanas kārtību – un tas neprasa ne garas iekšpartijiskas diskusijas, ne ilgstošas likumdošanas saskaņošanas. – Varbūt atcerēsimies, kā tika ievēlēta pašreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga... Būsim atklāti, ja toreiz prezidenta vēlēšanas būtu vispārējas, tad ievēlēta tiktu nebūt ne Vaira Vīķe-Freiberga, bet, piemēram, kāds politiķis ar smukāku frizūru vai pazīstams mūziķis.

– Es jums piekrītu tikai daļēji, jo patiešām atcerēsimies Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. Tieši sociāldemokrāti bija tie, kas izvirzīja pašreizējās prezidentes kandidatūru, jo valdošās partijas nekādi nespēja vienoties par tiem pieņemamu kompromisa figūru. Tātad – savu ambīciju dēļ vienkārši nevarēja izdarīt izvēli. Vai to nevarētu nosaukt vienkārši par laimīgu sakritību? Kā redzams, otrreiz vairs šādas kļūdas koalīcija nepieļāva. Un esmu pārliecināts, ka nepieļaus arī turpmāk. Neraugoties ne uz sabiedrības neapmierinātību ar izvirzīšanas procesu, ne patiešām visai strīdīgajiem argumentiem par viena vai otra kandidāta piemērotību amatam, koalīcija, nešauboties ne mirkli, savu kandidātu atbalstīja... Tā nav pareiza sistēma.

– Vai jūs uzskatāt, ka vispārēju vēlēšanu gadījumā situācija būtu cita? Atcerēsimies kaut vai Saeimas vēlēšanu netīrās spēles...

– Negācijas nāk līdzi jebkurām vēlēšanām, tomēr vispārējās prezidenta vēlēšanās būtu daudz nopietnāka un ilgstošāka iespēja iepazīties ar kandidātiem, TV un mediju diskusijās dzirdēt nopietnus un izsvērtus argumentus, uzklausīt sabiedrībā cienītu ekspertu viedokļus un komentārus, galu galā – pašiem kandidātiem būtu lieliska iespēja vēl pirms ievēlēšanas noskaidrot politiskos argumentus savai dalībai šajā sacensībā. Nevis tā, kā bija tagad – kompromatu blickrīgi, nedodot nevienam iespēju aizstāvēties, divas sasteigtas TV debates, savstarpēji apvainojumi medijos... Un rezultātā – sabiedrība ir sašķelta divās nometnēs ar milzīgu plaisu pa vidu. Tieši prezidenta vēlēšanu izrāde šo plaisu padziļinājusi. Un, pats galvenais, iespēja jebkuram novērtēt prezidentu kā ielikteni, pārmest viņam netikumus un grēkus... Turklāt pašam prezidentam arī mieles vien paliek – Zatlera kungs tika iemests politikas netīrajā ūdenī pilnīgi nesagatavots, turklāt uz jebkuru jautājumu viņam nācās atbildēt – kad iepazīšos ar situāciju, tad teikšu, ko darīšu... Tas neskan nopietni, jo nopietnas vēlēšanas prasa arī nopietnu gatavošanos, līdz ar to neviens potenciālais kandidāts nebūtu tik nesagatavots un pat nenopietns. Visbeidzot, vispārējās vēlēšanas būtu pilnīgs vēlētāju vairākuma dots mandāts prezidentam, kas neatstātu aizvainojumu un rūgtumu arī zaudētājiem, jo paši vien būsim savu izvēli izdarījuši.

– Kāds ir sociāldemokrātu šobrīd piedāvātais process? Kas būtu jādara vēlētājam, lai tiktu pie sava tautas prezidenta?

– Vispirms ir jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu, kas nozīmētu, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāsāk oficiālā parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu šajā jautājumā. Tad CVK noteiktajos iecirkņos būtu iespējams parakstīties par referendumu, un parakstu skaitam jāatbilst 10 procentiem no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaita. Ja tāds tiktu savākts, tad patiesībā nākamais nopietnais solis jau būtu referendums, kas arī atbildētu uz jautājumu, vai vēlētāji grib vai negrib paši vēlēt savu prezidentu.

– Un kas būtu jādara aktīvajam vēlētājam tagad?

– Parakstu vākšana jau ir uzsākta – gan LSDSP birojā, gan pie vairākiem Rīgas notāriem, tuvākajā laikā parakstu vākšana tiks uzsākta arī reģionos. Bet par to varat droši uzzināt, piezvanot uz LSDSP biroju pa tālruni 7356585, kur arī saņemsiet sīkāku informāciju, vai arī sekojiet informācijai medijos.