Suņu upuru tiesības

Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir tikai viens pants, kas paredz sankcijas par dzīvnieku nodarījumiem, lai gan par cilvēku sliktu izturēšanos pret zvēriņiem pantu ir daudz vairāk, secina Rīgas domes Administratīvās komisijas vadītājs Jānis Liniņš.

Ja sakostais guvis vismaz vidēji smagus miesasbojājumus, suni teorētiski var atzīt par bīstamu. Tad gan pastaigās jāved ar uzpurni, jābūt īpašai sarkanai bīstamus suņus apzīmējošai lentei, turklāt saimniekam jāveic vēl vairāki pienākumi. To paredz noteikumi, kas spēkā jau gandrīz pusgadu. Izrādās, ka vēl neviens kodējs par bīstamu mūsu valstī nav atzīts. Tātad nevienam uzpurni ne nama pagalmā, ne parkā nevajag.

Kur liecinieki?

Ja suns smagi iekodis vai saplēsis apģērbu, tie ir mantas vai miesasbojājumi, un saimniekam draud pat kriminālatbildība. Tāpēc jāzvana Valsts policijai. Ja kodums nopietns, jāsauc ātrā palīdzība. Ja neliels, uz medicīnas iestādi var doties pats, un atlikt to nevajag. Mediķiem jāpalūdz izziņa par miesasbojājumiem.

Kā stāsta Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane, ja pēc koduma policija nav uzreiz izsaukta, jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā iecirknī. Sīki jāapraksta, kas, kā un kur notika, kam dzīvnieks pieder (ja zina) un kur šo saimnieku meklēt. Jāmin arī liecinieki, kas kaut ko redzēja. Uz katru iesniegumu policijai ir jāatbild 15 vai sarežģītākos gadījumos 30 dienās. Ja atbilde neapmierina, var doties pie iestādes priekšnieka.

Ja saimnieks atzīst kodēja vainu, nebūs grūti pieprasīt arī kompensāciju. Ja neatzīst vai apgalvo, ka cietušais dzīvnieku provocējis, vajadzēs pierādījumus, ka kodis tieši tas suns un kā tas noticis. Tāpēc normatīvi sakostajam liek rūpēties arī par lieciniekiem – ja iespējams, jāpieraksta, kā viņus varēs sameklēt. Ja liecinieku nebija vai sakostais nespēja viņu datus pierakstīt, vēlāk iesniegumam policijai der pievienot kaimiņu vai citu par neganto suni un tā saimnieku zinošu cilvēku liecības – vai tas arī citkārt bijis nikns, skraida bez pavadas, mēdz uzbrukt utt. Tas pastiprinās cietušā stāsta ticamību, un policistiem būs papildu argumenti pret saimnieku.

Saimnieka nepatikšanas

Ja konstatēts dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpums un tā dēļ cietušajam nodarīti viegli vai vidēji smagi miesasbojājumi, saskaņā ar Krimināllikumu vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai arestu, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām, skaidro zvērināts advokāts Ralfs Šķerbergs.

Ja cietušajam nodarīti smagi miesasbojājumi vai viņš miris, var būt brīvības atņemšana līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Ja sekas nav tik briesmīgas, policija var rakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Saimniekam var:

izteikt brīdinājumu vai piemērot Ls 5–250 naudas sodu (juridiskai personai Ls 10–500);

ja gada laikā pārkāpums atkārtots vai radušies fiziski vai materiāli zaudējumi, sods ir Ls 10–500 (juridiskām personām līdz Ls 1000).

Nodarījums jāatlīdzina

Ir maz gadījumu, kad cietušie prasījuši vai saņēmuši kompensāciju. Tā var būt gan materiāla, gan naudā, īpašnieks var kaut ko apņemties cietušā labā izdarīt utt.

Kompensāciju var prasīt gan civiltiesiskā kārtībā, gan tad, ja ierosināts kriminālprocess. Ja policija ir fiksējusi, ka suns sakodis cilvēku, un ierosināta krimināllieta, tad kompensāciju var pieprasīt kriminālprocesā. Šādā gadījumā kompensāciju var pieprasīt arī no valsts, ja konstatēti vismaz vidēja smaguma miesasbojājumi. Valsts kompensācija patlaban ir līdz 5 minimālajām mēnešalgām, tā jāpieprasa Juridiskās palīdzības administrācijā.

Civilprasības kārtībā kompensāciju var prasīt arī tad, ja suņa nodarījums nav tik liels, lai ierosinātu krimināllietu, atgādina R. Šķerbergs. Svarīgi ir konstatēt suņu turēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Prasības noilguma termiņš ir 10 gadi.

Atlīdzību nosaka tiesa

Saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katrs tiesību aizskārums (katra neatļauta darbība, kā dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais)), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Kā skaidro R. Šķerbergs, ar morālo kaitējumu saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Atlīdzības lielumu par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā nodarījuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, nepilngadīgo, tad pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

***

Zināšanai

Ja suns visu laiku gaudo un traucē kaimiņiem, kompensāciju var prasīt tikai tad, ja saimnieks pārkāpj dzīvnieka turēšanas noteikumus, piemēram, viņu nebaro. Taču šādus pārkāpumus ir gandrīz neiespējami pierādīt. Pierādījums var būt liecinieku liecības, bet, ja liecinieku un citu pierādījumu nav un suņa saimnieks neatzīst vainu, tad nekā.

Suņu turēšana

Apdzīvotās vietās īpašniekam vieta, kur tur suni, pilnīgi jānorobežo no publiskās teritorijas, lai dzīvnieks no tās neizkļūst. Pie ieejas jāierīko zvans, lai atnācējs var sazināties ar īpašnieku.

Ja suns atrodas ārpus teritorijas, jābūt kaklasiksnai vai iemauktiņiem, bet bīstamam sunim arī sarkanai atšķirības lentei. Apdzīvotās vietās ārpus turēšanas teritorijas suns jāved pavadā. Uzpurnim jābūt tikai tad, ja suns atzīts par bīstamu. Turklāt suns var atrasties bez uzpurņa un pat bez pavadas zaļajā zonā un mežā (izņemot pašvaldības noteiktās vietas, kur to nedrīkst) pastaigas laikā īpašnieka redzeslokā tādā attālumā, kādā viņš "spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību".

Ārpus apdzīvotām vietām suni var turēt nepiesietu un bez uzpurņa, ja viņš neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

Īpašniekam ir tiesības kopā ar mīluli atrasties ārpus savas teritorijas, ja dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku un dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

Īpašniekam jāgādā, lai smaka, riešana vai gaudošana netraucētu kaimiņiem vai apkārtnes iedzīvotājiem. Viņš atbild, lai mīluli ārā ved tikai tāds cilvēks, kas spēj dzīvnieku savaldīt.

Mājas dzīvniekus nedrīkst izmitināt uz balkona, lodžijā.

Informācija: Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai

Bīstams suns

Par bīstamu atzīstams suns, kurš:

nodarījis vidējus vai smagus miesasbojājumus cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi;

uzbrucis citam dzīvniekam un ievainojis to vai izraisījis nāvi;

ir agresīvs un rada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.

Informācija: Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai