Mīti vēsta, ka saldējums, pareizāk sakot, tā vēsturiskais aizsākums ledus un sniega maisījuma veidā ar vīna garšu, augļiem, medu vai riekstiem, bijis iecienīts antīko kultūru valdnieku un vareno našķis. Turpretim atjaunotās Latvijas prezidenti visi kā viens kaisli pret auksto kārumu neizjūt. Tiesa, latviešiem tas acīmredzot neliedz kļūt par aizvien aizrautīgākiem saldējuma baudītājiem. Par to liecina arī aptuvenie aprēķini, ka vienā karstā dienā Latvijā tiek pārdotas vairāk nekā 125 tonnas saldējuma!
Vasaras karalis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Noskaidrot, kur un kad īsti radies saldējums, šobrīd ir faktiski neiespējami, un kaut kādu apjausmu var gūt, vien pētot mītus. Un tādu netrūkst. Pastāv versija, ka saldējums cēlies no Persijas, kur augstmaņi labprāt našķējušies ar saldētu vīnu. Vēlāk, pateicoties senās Romas imperatora Aleksandra Lielā karagājieniem, aukstais prieks ierādīts arī Romas augstmaņiem. Runā, ka Romas imperators Nerons savus vergus sūtījis uz Apenīnu kalniem vākt sniegu, lai to vēlāk bagātinātu ar medu, riekstiem, augļiem un kā lielu smalkumu celtu galdā. Persieši pat esot uzmeistarojuši gigantisku dabisku krātuvi, kas kalpoja kā pirmais ledusskapis. Tas spēja ziemā kalnos savākto ledu uzglabāt visu vasaru. Pastāv arī versija, ka par saldējuma kultūras aizsācējiem uzskatāmi ķīnieši, kas iemācījušies un vēlāk citiem ierādījuši, kā no augļu sulām, dabiskiem minerāliem, cukura un citām izejvielām gatavojams ledus, vēlāk arī šerbets un saldējums. Tieši ķīnieši esot iemācījušies auksto kārumu gatavot, arī izmantojot pienu. Drošu pierādījumu nav, bet runā, ka šos saldējuma gatavošanas noslēpumus, atgriežoties no Ķīnas, uz Eiropu atvedis ceļotājs Marko Polo. Tikmēr citi ir pārliecināti, ka īstie saldējuma gatavošanas pirmsākumi saistāmi ar 17. gadsimtu un tā laika Anglijas karaļa Čārlza I laikiem. Karalis it kā esot nolīdzis franču pavāru de Mirko, kas kādā galma ballē viesus pārsteidzis ar neredzētu desertu, kas atgādinājis sniegu, bet nogaršojot izrādījies salds un krēmveidīgs. Čārlzs I pavāram piedāvājis lielu atalgojumu, lai viņš turpmāk gatavotu šo ēdienu tikai galma vajadzībām un recepti nevienam neizpaustu. Tiesa, karalis krita nežēlastībā un tika sodīts ar nāvi, kamēr pavārs sveci zem pūra neturēja... Taču tie visi ir tikai mīti bez dokumentāri fiksētiem pierādījumiem. Tādi saistībā ar saldējumu atrodami no 19. gadsimta Itālijas, kur atrastas saldējuma pagatavošanas receptes, kurās jau izmantots piena maisījums.
Ar jēlu zirga gaļu
Protams, pastāv arī neskaitāmas citas versijas, taču, lai kāda arī būtu patiesība par saldējuma izcelšanos, ir vairāk nekā skaidrs, ka tas ir viens no pasaulē populārākajiem kārumiem un popularitāte iet tikai plašumā. Turklāt kopš 20. gadsimta, kad uzsākta saldējuma rūpnieciska ražošana, kas to beidzot vērsa pieejamu ne tikai bagātajiem, bet arī parastajiem cilvēkiem, tā popularitāte tikai palielinājusies. Turklāt, lai saldējumu padarītu vēl pieprasītāku un populārāku, tam tiek izgudrotas aizvien jaunas garšas. Kā neparastākos varētu minēt Japānas meistaru lolojumu – saldējumu ar jēlas zirga gaļas garšu, ķiploku, kartupeļu un salātu, kaktusu, kā arī jūraszāļu vai citām ne mazāk īpatnējām garšām. Savukārt Ņujorkas centrālā pienotava nākusi klajā ar savu jaunāko izgudrojumu – saldējumu ar vīna garšu. Pēc aptuveni divus gadus ilga produkta attīstīšanas posma Mercer rūpnīca izgatavojusi saldējumus ar trim dažādu vīnu garšām – Ala Port, Peachy White Zinfandel un Red Raspberry Chardonnay. Tiesa, lai to iegādātos, jābūt pilngadīgam un ieteicams līdzi ņemt dokumentus, kas to apliecinātu, jo saldējums satur 5 procentus alkohola un netiek pārdots nepilngadīgajiem.
Jāteic, šajā virzienā ir domājuši arī latvieši – proti, pēc alus darītāju iniciatīvas savulaik Rīgas piena kombināta (RPK) Saldējuma rūpnīcas meistari strādājuši pie jaunas saldējuma markas ar alus garšu. Šī ideja gan tā arī netika īstenota, kamēr citas ne tikai ir ieraudzījušas dienas gaismu, bet arī guvušas milzīgu atzinību un kļuvušas teju vai par leģendām. Te kā teicams piemērs minams RPK populārākais produkts saldējums Karlsons, kas, starp citu, ir Latvijā pirmais saldējums, kurš pie pircējiem nonāca komplektā ar ievārījumu, bet nākamajā, 2008., gadā svinēs savu pilngadību.
Karlsona cienīgs kārums
"Karlsons dienas gaismu ieraudzīja 1990. gada vasarā. Rīgas piena kombināts bija iegādājies jaunu, tolaik ārkārtīgi modernu un jaudīgu iekārtu, ar kuru sākās saldējuma Kārums ražošana. Latvijai tas bija neparasts saldējums, jo vienā batoniņā piedāvāja divus dažādus saldējumus. Taču, vērojot man joprojām savādo latviešu paradumu saldējumu ēst nevis tīrā veidā, bet to mūždien savos trauciņos papildināt ar ievārījumu, augļiem, riekstiem vai ogām, dzima arī ideja kārumniekiem uzdevumu atvieglot un radīt saldējumu, kurš tiek pārdots jau komplektā ar tik ļoti kāroto ievārījumu," atceras Karlsona receptes radītāja, RPK Saldējuma rūpnīcas direktore Anna Degtjarjova. Viņa ir ukrainiete, kas pēc augstskolas beigšanas pēc Padomju Savienības īstenotā darbaspēka pārdales principa vienkārši tika nosūtīta strādāt uz Latviju. 1968. gadā viņa sāka strādāt Rīgas piena kombinātā, bet 1970. gada 31. decembrī līdz ar svinīgo RPK Saldējuma rūpnīcas atklāšanu – pie saldējumiem. Un tā jau 38 gadus.
Anna Degtjarjova atzīst, ka vairāk vai mazāk, bet ir stāvējusi pie praktiski visu RPK ražoto saldējumu izveides, taču Karlsons ir īsts viņas bērns, kas pašas galvā izgudrots un vēlāk pašas spēkiem radīts. "Neesmu liela saldējuma ēdāja, bet, tāpat kā bērnībā un jaunībā, kad saldējumu tomēr ēdu vairāk, man pašai vislabāk garšo baltais plombīra saldējums. Manuprāt, tas ir lielisks un tam neprasās klāt kādas īpašas piedevas. Sākot dzīvot Latvijā, pārsteigta skatījos, kā latvieši saldējumam liek virsū ievārījumus un ogas, augļus un sīrupus... Neko tādu nebiju redzējusi. Tā, vērojot šo jūsu īpatnību, radās ideja saldējuma batoniņus pārdot kopā ar ievārījumu," atceras Karlsona izgudrotāja. Sācies darbs pie īstā saldējuma radīšanas, kur līdzīgi Kārumam esot bijis iecerēts kopā salikt divus saldējumus, un īstā ievārījuma meklēšana. Kad darbs bija pabeigts, pirmajam ar ievārījumu papildinātajam saldējumam kā piemērotākais tika izraudzīts lielā kārumnieka un ievārījumu ēdāja Karlsona vārds.
"Kļūstot par pirmo saldējumu ar ievārījuma kārtas pildījumu, Karlsons guva milzīgu popularitāti un nav to zaudējis joprojām – tas jau 17 gadu ir populārāko saldējumu tabulas spicē. Bet nākamgad Karlsons – joprojām mīlēts un kārots – svinēs savu pilngadību," lepna ir populārā kāruma izgudrotāja.
125 tonnas dienā
To, ka saldējums patiesi kļūst tikai populārāks un pieprasītāks, apliecina saldējumu pārdošanas un ražošanas rādītāji. Vienā vienīgā karstā dienā pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā tiek pārdotas vairāk nekā 125 tonnas saldējuma. RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča atklāj, ka šā gada 31. maijā tikai no RPK, kam pieder nepilna trešā daļa no visa kopējā Latvijas saldējumu ražotāju tirgus, produkcijas vien pārdots tobrīd vislielākais saldējuma apjoms – 42 tonnas.
Aktīvā saldējuma tirdzniecība Latvijā šogad sākās maija pēdējā nedēļā, kad RKP kopumā pārdeva 161 tonnu saldējuma, kas ir par 87 procentiem vairāk nekā maija otrajā nedēļā un par 212 procentiem jeb trīs reizes vairāk nekā maija pirmajā nedēļā. Ņemot vērā saulaino un karsto laiku, arī turpmāk tiek prognozēts tirdzniecības apjomu pieaugums. Tikmēr saldējuma ražotāji turpina strādāt divās maiņās no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai saldējuma veikalos nepietrūktu.
****
Prezidenti izvēlas siltas lietas
Izrādās, pat izteikti karstās dienās nepieciešamību pēc saldējuma nejūt nedz atjaunotās Latvijas bijušais, nedz esošā, nedz nākamais prezidents
"Neesmu saldējuma mīlis – man garšo siltas un karstas, nevis aukstas lietas. Bet, ja kādreiz saldējumu tomēr gadās ēst, tad labprāt izvēlos Rūjienas balto plombīru."
Vispār neesot kāra uz saldumiem. Bet noskaidrot, kuram no saldējumiem viņa tomēr dotu priekšroku, ar prezidentes preses sekretāres Aivas Rozenbergas starpniecību šonedēļ nebija iespējams.
"Man nepatīk auksti saldie, labprātāk priekšroku dodu siltiem ēdieniem. Ja kāds saldējums jāizvēlas, tad tas būs krēms brulē."
***
Karlsons par Karlsonu
Aktrise, Latvijas Karlsona atveidotāja Vera SINGAJEVSKA:
"Pasaules lielākais kārumnieks un ievārījuma cienītājs Karlsons, protams, priecājas, ka ir saldējums ar viņa skanīgo vārdu. Pirmajam saldējumam ar ievārījuma kārtu citāds vārds nemaz nevarēja būt. Karlsonam gan patiktu, ja saldējums ar viņa vārdu arī izskatītos atšķirīgāk no citiem. Un vispār viņš ir pārliecināts, ka jau sen būtu jāizgudro arī torte, kas varētu nest Karlsona vārdu!
Pati gan saldējumu ēdu retāk un parasti izvēlos kādu no augļu saldēju-miem – tie man garšo. Savulaik bērniem devu saldējumu pat pēc ārsta norādījuma. Viņi mēdza slimot ar angīnu, bija pat domas par to, ka nepieciešama operācija un mandeļu izgriešana, bet tad atnāca profesors Ernests Gaudiņš un bargi man noprasīja – vai bērni ēd saldējumu? Dikti sabijos, bet taisnību vien pateicu, ka laiku pa laikam bērni patiesi saldējumu ēd. Man tika bargi atbildēts, ka bērnam saldējums jāēd bieži – gandrīz katru dienu, lai kakls norūdās. Protams, profesora norādījumiem sekoju, un ziniet – kopš viņi sāka regulāri ēst saldējumu, visas problēmas ar kaklu pazuda – ne vairs angīna, ne operācija draud.
Turklāt cilvēkam saldums vienmēr nāk par labu – ar mēru ēsts, tas nomierina, bet, kad domas mierīgas, arī kopējā pašsajūta ir labāka un darbs raitāk strādājas."
***
Astoņas tonnas vienā tortē
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā par godu grandiozam bērnu pasakas Burvju kalns uzvedumam šogad 16. janvārī izveidota pasaulē lielākā saldējuma torte. Tās pagatavošanā 19 dienu garumā piedalījās 20 cilvēku.
Smagā darba rezultāts ir visai iespaidīgs – torte ir 4,8 metrus gara, 3 metrus plata un 1 metru augsta. Līdz ar to ķīniešu meistari par 2,5 tonnām ir pārspējuši 2004. gadā tapušo Ginesa rekordu, kas piederēja ASV kulināriem.
8 tonnas smagās tortes pagatavošana bijusi nogurdinoša un pat mokoša, jo nācās veltīt daudz pūļu, lai saldējums ilgajā gatavošanas procesā saglabātu formu un neizkustu. Bet finālā aukstā rekordiste tika sadalīta 32 tūkstošos gabaliņu un... ātri apēsta.
***
Saldējums Latvijā
Septiņdesmitie gadi
Kopš 1971. gada Latvijā darbojas Rīgas piena kombināta Saldējuma rūpnīca. Ilgus gadus tā bija vienīgā saldējuma ražotne mūsu valstī. Pirmajos savas darbības gados tā ražoja divu šķirņu saldējumu – Eskimo un Plombīru (pārsvarā sveramo) – un saražoja 1500 tonnas saldējuma gadā. 1976. gadā saldējumu Eskimo nomainīja Pols, kurš joprojām tiek ražots un atrodas pieprasītāko saldējumu topa virsotnē. Kopumā
70. gados ražoja aptuveni
10 saldējuma veidus.
Astoņdesmitie gadi
80. gados sortiments bija jau
40 saldējuma veidu. Pusautomātus nomainīja automātiskās līnijas, vafeļu glāzīšu piepildīšanu ar saldējumu pilnībā uzticot tehnikai.
Deviņdesmitie gadi
1990. gados sākās jauna ēra. Tika nopirktas tā laika modernākās iekārtas, kas saldējuma ražošanā pavēra jaunus apvāršņus. Spilgtākais veikums – saldējums Karlsons, kas kļuvis par Latvijā pirmo ražoto saldējumu, kas tiek pārdots komplektā ar ievārījumu. Līdz ar jaunajiem laikiem sākās arī sīva konkurence starp saldējuma ražotājiem. Tas savukārt sekmēja aizvien jaunu saldējuma veidu parādīšanos.
Šā gadsimta sākums
Šobrīd Rīgas piena kombināts ražo 70 dažādus saldējuma veidus. Vienas karstas dienas laikā tiek apēstas vairāk nekā 30 tonnas saldējuma.
Ik gadu no ražošanas tiek izņemti vairāki iepriekšējo gadu saldējumi, kas nav guvuši pircēju atzinību. To vietā katru gadu tirgū parādās trīs četri pilnīgi jauni saldējumi.
Šobrīd populārākie ir TIO, Karlsons, Pols klasiskais un TIO plombīra saldējums vafeļu glāzītē.
Šogad piedāvā vairākus jaunus saldējumus – TIO Energy, kas ir pirmais enerģijas saldējums Latvijā, un Ekselence de Luxe – klasiskā plombīra un tiramisu saldējumu.
Saldējums tiek eksportēts arī uz Igauniju, Lietuvu, Spāniju, Īriju, Vāciju un Gambiju.
Neparastākā ideja Latvijā – saldējums ar alus garšu. Pagaidām nav realizēta.
Tagad RPK Saldējuma rūpnīca ik gadu saražo vairāk nekā 3500 tonnu saldējuma.