Visbiežāk savas naudas tērēšanu mēs plānojam ar grūtībām vai saplānot nespējam. Kādēļ tas tā un kādēļ cilvēki neapdomīgi ņem kredītus, skaidro psihoterapeite Ginta Ratniece.
Kā saplānot personīgo budžetu? (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vieglākais risinājums naudas problēmām nereti ir kāda kredīta paņemšana bankā, tad nākamais kredīts, tad vēl kāds un vēl kāds. Rezultātā cilvēks nonāk tādā kā apburtajā lokā, no kura izkļūt praktiski nespēj, jo ienākumi nepalielinās, bet inflācija ceļas un maksājumi jāsedz...
40 procentiem nenokārtotas finanšu saistības
Bieži kredītu ņemšana tiek attaisnota ar vārdiem, ka nepieciešams dzīvoklis vai māja, tad jauna mašīna utt. Tā kredītu nomaina kredīts, kam seko žēlošanās par nespēju izdzīvot, jo reāli jau naudas algas dienā nemaz nepaliek vairāk. Turklāt bankas darbiniekiem, kas piedāvā klientiem kredītus, piekrītošais "jā, es ņemu" ir tik ierasta lieta, ka cilvēka atteikšanās no kredīta izraisa lielu apjukumu.
Tikmēr situācija mūsu valstī ar kredītiem draud nonākt strupceļā. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā divām trešdaļām, 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju, pēc visu ikmēneša tēriņu un maksājumu veikšanas nepaliek pāri brīvu naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanai, bet gandrīz 40 procentiem iedzīvotāju ģimenē ir kādas nenokārtotas finansiālās saistības — kredīts vai līzinga pakalpojumi. Lai kaut cik līdzētu cilvēkiem plānot savu budžetu, pavisam nesen nodibināta sabiedriskā organizācija "Naudas plānošanas centrs".
Pašnovērtējuma celšana
Psihoterapeite Ginta Ratniece stāsta: "Cilvēki savā ikdienas dzīvē plāno daudz — sākot ar to, ko ēdīs vakariņās un kur pavadīs brīvdienas, un beidzot ar plāniem par ģimeni un profesionālo karjeru. Taču izbrīna fakts, ka tik maz uzmanības tiek personīgā budžeta plānošanai." Viņa piebilst, ka naudas tērēšana lielā mērā saistīta ar to, kā sabiedrība uztver un vērtē cilvēku. Un šo faktu nevar noliegt. "Daudzi psihologi ir atzinuši, ka lietas, kas pieder cilvēkam, ir daļa no viņa personības," saka psiholoģe. "Mēs nevaram dzīvot bez lietām, un, jo vērtīgākas lietas cilvēkam ir apkārt, jo viņš jūtas nozīmīgāks. Lietas arvien vairāk mūsu sabiedrībā parāda, kas ir cilvēks — viņa sociālo stāvokli, labklājību. Kāds mums ir apģērbs, kāda mums ir mašīna, kāda ir māja un kur tā atrodas. Tas mūs prezentē un sabiedrībā tiek novērtēts." Līdz ar to cilvēkam ir liels spiediens no sabiedrības puses, un, ja viņam nav pietiekami augsts pašvērtējums, viņš par visām varītēm mēģina nodemonstrēt citiem savu svarīgumu. Tad arī rodas situācijas, kad it kā, piemēram, mobilais telefons atbilst cilvēka vajadzībām, ar to var zvanīt un sūtīt īsziņas, bet… tagad ir jaunāki modeļi — ar fotokamerām, videokamerām un daudz ko citu.
Viltīgās banku reklāmas
Viens no stimuliem, kas veicina to, ka cilvēki neapdomīgi ņem kredītus, ir reklāmas, kas uzrunā cilvēkā esošo bērnu. "Bērnībā mums tiek dots tas labākais vienkārši tāpat vien, jo vecāki mūs mīl," skaidro psiholoģe. "Tagad arī reklāmas mudina — atnāc un paņem! Neviens nereklamē otru pusi — to, ka nauda būs arī jāatdod. Reklāmas uzrunā cilvēkā mītošo bērnu. Cilvēki attiecībā uz naudu ir ļoti neapdomīgi."
Vēl viena problēma — cilvēkiem ir tendence sajaukt finanšu lietas ar psiholoģiskajām un emocionālajām, kuras pamatā nav saistītas ar naudu. Reizēm cilvēki naudas vietā tērē nervus, un savukārt emocijas un psiholoģiskās vajadzības cenšas aizstāt ar naudu — visbiežāk vajadzību pēc drošības, brīvības, varas un mīlestības. "Taču ne jau naudas tērēšana palīdzēs atrisināt problēmas sakni. Gandarījums būs tikai īsu brīdi. Bet šobrīd izskatās, ka sabiedrībā valda zināma eiforija, kas saistīta ar materiālās labklājības palielināšanos. Cerams, ka atskurbšana nebūs pārāk sāpīga, un par to mēs varam arī katrs parūpēties, vairāk uzmanības pievēršot sava personīgā budžeta plānošanai."
Nezina, cik daudz naudas vajag
"Amerikā ir veikts pētījums, lai noskaidrotu, kādi ir maģistru programmas studentu naudas tērēšanas paradumi. Tika secināts, ka tie studenti, kuros ir lielāka nepārliecinātība par to, ko viņi spēs sasniegt, daudz vairāk bija tendēti pirkt ārējās atribūtikas lietas — dārgas biznesa drēbes, dārgas pildspalvas, lai ar savu tēlu padarītu sevi piederīgu uzņēmēju sabiedrībai." Vēl viens iemesls nekontrolētai naudas tērēšanai — vēlēšanās uztvert sevi par materiāli veiksmīgāku, nekā ir patiesībā, tāpēc nauda tiek tērēta vairāk, nekā varētu atļauties.
No otras puses, cilvēki bieži vien nemaz nezina, cik lieli ir viņu ienākumi. "95% cilvēku nespēj atbildēt pat galvenajās līnijās, kā tērē naudu," stāsta psiholoģe. "Viņi nevar pateikt, cik daudz tērē par pārtiku, cik par komunālajiem maksājumiem, taču vienlaikus ir satraukušies par to, vai pietiks naudas ikdienas tēriņiem. Cilvēki nemaz nezina, cik mēnesī nepieciešams konkrētām lietām. Naudas vajag vairāk, bet, cik tieši — atbildes nav. Nav arī aptuvenas summas, uz kuru tiekties. Tikai vairāk? Bet cik daudz?..."
***
Aizpildi finanšu veselības testu
Nesen darbu sākusi sabiedriska organizācija "Naudas plānošanas centrs", kas palīdz cilvēkiem pareizi saplānot savu līdzekļu apriti, lai samazinātu kredītu ņemšanu valstī.
Centra vadītājs Aldis Pauliņš stāsta, ka sākotnēji centrs nolēmis izpētīt, kādi ir šā brīža Latvijas iedzīvotāju budžeta plānošanas paradumi un izglītības līmenis finanšu jautājumos.
Jau pirmajās nedēļās pēc "Naudas plānošanas centra" atklāšanas bija vērojama liela iedzīvotāju atsaucība. Pirmajās dienās vairāk nekā 500 cilvēku aizpildīja mājaslapā "www.vissparnaudu.lv" ievietoto finanšu veselības testu, kā arī saņemti vairāki desmiti jautājumu. Līdz šim cilvēki interesējās par kredītiem, jo daudzi atzīt, ka nespēj atmaksāt esošās kredītsaistības, līdz ar to interesē iespējamās soda sankcijas. Daudzus interesē hipotekāro kredītu procentu likmju kāpums, un cilvēki vēlas zināt, kādu likmi kredītam izvēlēties — mainīgo vai nemainīgo.
Savus jautājumus sūtiet uz centra epastu: info@vissparnaudu.lv.
***
Uzmanīgais šķērdētājs
Dziedātājs Gunārs Kalniņš norāda, ka nav pragmatisks un naudas tērēšana viņam vairāk balstīta uz emocijām. "Tāpēc es vairāk strādāju, lai mazāk par to jādomā. Tomēr zinu, ka visas pasaules naudu es tāpat nenopelnīšu. Nesūkstos par cenām un finansēm. Ja man kaut ko gribas, es nopelnu vairāk, tas ir, strādāju vairāk." Taujāts par attieksmi pret kredītiem, Gunārs kļūst uzmanīgs, norādot — ja tagad kaut ko kategorisku pateiks, liktenis var piespēlēt situāciju, kad kredītu vajadzēs paņemt. "Pirms desmit gadiem paņēmu līzingā telefonu. Man kaut kā nepatīk tā doma, ka man ir jāvergo 20 vai vairāk gadu, lai atdotu kredītu par dzīvokli vai māju, kurā es tāpat nedzīvošu, jo strādāšu, lai atdotu bankai kredītu. Tā ir baigi kutelīga tēma. Mūziķiem nav regulāru ienākumu. Ir tā, kā ir, līdz ar to ir grūti kaut ko apsolīt bankai."
***
Ja vajag, ir jāņem
Dziedātājs Dons stāsta, ka viņa tērēšanas paradumi vairāk atkarīgi no noskaņojuma. "Tas varbūt meitenēm ir tā — šodien ārā ir labs laiks, nopirkšu jaunu kleitu. Man nav tā — iešu un nopirkšu jaunu laivu. Ja ieraugu, piemēram, jaunus zābakus, sākumā padomāju, vai man tie ir vajadzīgi. Protams, ir lietas, ko esmu iegādājies mirkļa iespaidā." Runājot par kredītiem, jaunais dziedātājs atzīts — lieliski, ka ir šāda iespēja. Arī viņš ir ņēmis kredītus, taču, kā iegādei, neatklāj. "Tā summa nav nemaz tik liela. Tādi mūsdienās ir tie laiki. Ja vajag, ņemu kredītu un pēc tam atdodu ar smaidu uz lūpām."
***
Pārzina savu naudas plūsmu
Sieviešu kluba "Emergo" direktore Elita Drāke, būdama vientuļā māte, studente un pašnodarbinātā persona, savus ienākumus un izdevumus perfekti pārzina un piebilst — dzīvē nebūtu neko sasniegusi, ja nezinātu, par ko un kāpēc tērē savu naudu. "Nauda tiek plānota, analizēju, kas ir jāpērk, kas ir svarīgāks, kādas lietas ir vajadzīgas man vai bērnam. Nauda ir enerģija, un tās plūsma ir jāplāno gan pelnot, gan tērējot." Elita piebilst, ka dzīvo ļoti lielā disciplīnā un sevi ļoti kontrolē. "Man nepatīk, un nekad dzīvē man arī nav bijis ne kredīta, ne līzinga. Negribu dzīvot uz parāda. Ja es neesmu to nopelnījusi, man tas nav vajadzīgs. Ja man nav naudas jaunai mašīnai, es braucu ar sabiedrisko transportu. Varbūt manas domas mainīsies, bet šobrīd man nav bijusi vajadzība pēc kredītiem."
***
Ginta iesaka:
• Vismaz dažus mēnešus parēķiniet, cik un kam jūs naudu tērējat. Paskatieties, vai algas dienā nauda ir palikusi pāri vai pietrūkusi. Tas labi parāda, kādi ir jūsu naudas tērēšanas paradumi.
• Paprasiet cilvēkiem no malas — tuviniekiem vai draugiem, lai pavēro jūsu naudas izdošanas paradumus.
• Ja nu galīgi nespējat tikt galā, griezieties pie psihologa vai psihoterapeita, tagad ir arī finanšu konsultanti, kas var palīdzēt sakārtot naudas plūsmu.
• Katru mēnesi desmit procentus no ienākumiem ieplānojiet kā obligātos izdevumus un atlieciet "slepenajā fondā", piemēram, atvaļinājumam, lielākam pirkumam, vai ieguldiet kādā investīciju fondā. Ir naivi cerēt, ka, notērējot visu naudu, jūsu ekonomiskais stāvoklis uzlabosies.