Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8984766t1hde32.jpg)
Reibonis, galva reibst, nav skaidra galva - tamlīdzīgi simptomi piemeklē ne tikai paģiru rītā vai pēc pirmās cigaretes, kad to varētu norakstīt uz toksisko vielu iedarbību. Tas ir jāvērtē kā nopietns simptoms - arī tad, kad ārsti vaino sklerotiskas izmaiņas asinsvados, kas nav nekāds brīnums pēc 60 - 70 gadu vecuma.
Precizē terminoloģiju
"Viegls dullums, kas ir pastāvīgi visu laiku, nav reibonis, lai gan pacienti nereti tā saka. Tā ir nelīdzsvara sajūta, kas var būt hroniska. Reibonis ir tad, kad "istaba griežas", var būt pat nelaba dūša. Tāpat nav tādas sadaļas kā nakts reibonis vai dienas reibonis. Aizmidzis cilvēks īstu reiboni neizjutīs, visticamāk, tās ir sapņa radītas ilūzijas," skaidro Austrumu slimnīcas neiroloģe Evita Šlosberga. Ja galva sareibst, strauji pieceļoties, tas saistīts ar asinsspiediena izmaiņām – guļot asinsspiediens ir pazemināts, un, "lecot no gultas", tā ir pārāk liela slodze. Mediķi ieteic gan no rīta, gan pēc pēcpusdienas snaudas celties lēnām, vispirms gultā izstaipoties, tad pagriežoties un ceļoties sāniski. Var pat apgriezties uz vēdera, vēl izstaipīties kā kaķis, un tikai tad pamazām meklēt, kur palikušas čības pie gultas.
Cita lieta, ja galva sareibst pēkšņi, kļūst neskaidra redze, rodas dzirdes traucējumi, ir slikta dūša un cilvēks nevar vairs taisni paiet. Vecumam, kad piemeklē šādi simptomi, nav izšķirošas nozīmes, uzsver E. Šlosberga. Pat ja tas ir gados jauns cilvēks, noteikti būtu jāmeklē ārsta palīdzība. Savukārt vecumā pēc 50, 60 gadiem izteiktas līdzsvara problēmas, piemēram, vairs nespēj braukt ar velosipēdu, var liecināt par neiroloģisku saslimšanu.
Ne vienmēr reibonim sekos ģībonis - samaņas zaudēšana, taču tas var kalpot kā priekšvēstnesis. Samaņas zaudēšana ir vēl nopietnāka lieta, kas liecina, ka straujas asinsspiediena maiņas vai spilgtu emociju rezultātā smadzenēm ir pietrūcis skābekļa, asinsrite ar savu uzdevumu netiek galā.
Biežāk reibonis saistīts ar dažādas izcelsmes asinsrites traucējumiem, kurus noskaidrojot, tad arī var meklēt risinājumu.
Nepārspīlēt ar pašpalīdzību
Asinsrites, smadzeņu apasiņošanas traucējumi var būt gan asinsvadu vecuma sklerotisko izmaiņu rezultāts, gan galvas sasituma vai mugurkaula deformācijas - skoliozes, osteohondrozes - sekas. Vai nu asinsvads ir "aizdambējies" un asiņu plūsma kādā brīdī ir nepietiekama, vai arī asinsspiediens ir zemāks nekā organismam dotajā brīdī nepieciešams, bet varbūt ir pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs – nepietiekama uztura, ilgstošas slimošanas, slēptas infekcijas, mazasinības sekas. Īsto iemeslu noteiks tikai mediķis, kurš arī nozīmēs atbilstošu ārstēšanu, atgādina neiroloģe. Vieni un tie paši simptomi dažādiem cilvēkiem var nozīmēt dažādas problēmas – kādam reibst galva pie zema, citam pie paaugstināta spiediena. E. Šlosberga uzsver - nekādā ziņā nedrīkst savus medikamentus "aizdot" kādam citam. Piemēram, sabiedriskā vietā kādam sareibst galva, un uzrodas "labs cilvēks", kurš iedos savu tableti "pret asinsspiedienu", jo viņam "ir gluži tie paši simptomi". Tāpat nedrīkst rīkoties arī tuvinieki, piemēram, ja zināms, ka dzimtā visiem ir paaugstināts asinsspiediens. Arī tādā gadījumā 45 gadus vecā meita nedrīkstētu sākt lietot mātei izrakstītus medikamentus pēc principa "tas jau tas pats", nekonsultējoties ar ārstu.
"Būtu labi, ja cilvēks pazītu sevi, savas izjūtas. Mācētu ārstam pastāstīt, cik bieži un kādi simptomi viņu piemeklē, mācētu tos atpazīt. Var jau arī aptiekā ieiet spiedienu izmērīt, lai var salīdzināt, kāds ir ikdienā, kāds tad, kad sareibst galva, pasekot," ieteic ārste. Ilgāk par nedēļu nevajadzētu gaidīt, lai simptomi paši pazūd. Pat ja tas ir tikai "tāda dulna galva, laikam rudens", noderēs aprunāšanās vismaz ar ģimenes ārstu.
Arī "dulna galva" tomēr ierobežo dzīves kvalitāti, kustību un domu raitumu, kas savukārt ir būtisks priekšnoteikums labai pašsajūtai.
Uzziņai:
Stiprā dzimuma kakla muskulatūra ir stingrāka, bet sievietēm vājāka, tāpēc kungus reibonis piemeklē retāk, bet var liecināt par nopietnāku saslimšanu.
Līdzsvara aparātu ietekmē dažādas ķīmiskās vielas, organisma atūdeņošanās, tāpēc arī saindēšanos un caureju nereti pavada reibonis. Ir arī medikamenti, antibiotikas, kuru blaknes ir dzirdes vai līdzsvara sajūtas pasliktināšanās.
Ja reibst galva, lēnām jāapsēžas vai jāatguļas. Var nedaudz padzerties ūdeni. Ja veselība pasliktinās pēkšņi, ir arī redzes un dzirdes traucējumi, jāsazinās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.