/nginx/o/2018/07/14/8986205t1hb46b.jpg)
Greizsirdība ir ļoti tuva sacensību gara radiniece. Jau kopš bērnības esmu radusi vienmēr būt pirmā. Protams, ir patīkami būt gudrākajam klasē, labākajam sporta stundā, tas viss nāk tik dabiski. BET! Pienāk mirklis, kad saproti: otrā vieta nekam neder. Vienmēr taču esi pieradis būt pirmais. Runājot par attiecībām, būt pirmajai un vienīgajai, protams, ir lieliski! Nu būt vismaz kategorijā: šī brīža nr. 1. Un atkal jauna ķibele: sacensību gars pamana simtiem censoņu, kas teorētiski varētu gāzt tevi no goda pjedestāla.
Kāpēc greizsirdība ir kaitīga?
Un lūk – šeit arī rodas problēma. Šādā iedomu pasaulē, kura ir subjektīvu un ļoti bieži arī maldinošu ideju veidota, kļūst grūti dzīvot un elpot. Salīdzināt sevi ar katru sievieti telpā – tai skaistāki mati, šitai dupsis, bet kādas tai krūtis! – tas dzīvi pārvērš ellē zemes virsū. Pārmaiņu trenere Tīla Svana kādā no savām lekcijām saka: «Salīdzinot sevi ar citiem, mēs svaru kausos liekam sliktāko, ko zinām par sevi, pretstatā labākajam, ko redzam otrā.» Līdz ar to svaru kauss mūsu pusē nekad nebūs smagāks. Tā nu mēs mokāmies un sevi tirdām līdz brīdim, kad nonākam pie secinājuma – jā, kādai varbūt ir kas tāds, ko varētu uzskatīt par privilēģiju, bet viņa nav ES. Un nekad nebūs. Tāpat kā es nekad nebūšu viņa. Ne jau fiziskie dotumi un pat ne konkrētas personības iezīmes, atrautas no kopējā konteksta, respektīvi – kopējās dvēseliskās būtības, būs noteicošās.
Tikai dvēseliskās, nesaraujamās saites spēs uzburt mīlestību.
Savs redzējums, nevis citu viedoklis
Bieži vien mēs vadāmies nevis pēc savas intuīcijas un kopējās izjūtas, bet gan pēc citu vērtējuma un pieredzes. Ja vēlies, lai tavas attiecības izdodas, neļaujies kārdinājumam savas aizdomas pārrunāt ar draudzenēm. Vienu pametis vīrs, citu draugs piekrāpis ar kaimiņu Zani. Un tad nu tavs šaubu un nemiera gadījums tiks proklamēts par absolūti bezcerīgu! Ir jāatceras, ka jebkurš indivīds vienmēr situāciju vērtēs, pamatojoties uz savu pieredzi. Ja tā ir bijusi negatīva, tad pozitīvu perspektīvu ieraudzīt būs ļoti grūti. Ja jūtamies nedroši, mūsos uzliesmojusi greizsirdības dzirkstele, ir jārunā par savām sajūtām ar partneri. Tikai izrunājoties var noskaidrot, kas notiek patiesībā, vai vismaz pietuvoties patiesības ainai.
Neizšauj visu šaujampulveri, diskutējot par problēmu ārpus karalauka, – par savām sajūtām runā ar savu vīrieti, ne trešajām personām!
Enerģētiskais bloks
Izrunāties ar partneri par savām sajūtām var būt pat ļoti veselīgi! Sarunas satuvina. Ļaujot ieskatīties otram savās bailēs, savā iekšējā pasaulē, mēs tuvināmies viens otram, viens otru labāk uztveram un spējam iepazīt. Bieži vien pāri, kas veido attiecības, absolūti nesaslēdzas ar cilvēku, ar kuru dala istabu un gultu. Šķiet, ka cilvēku pazīsti, bet, ja nezini patiesību un neizproti viņa dēmonus, tad – par partneri nezini neko. Aizdomas un greizsirdība, kas netiek pausta, gribi vai negribi, bloķē sirds čakru. Kad tas notiek, pat brīnišķīgākais enerģiju un dvēseļu tandēms var būt zaudētāji savā pašu izveidotajā attiecību spēlē. Tāpēc par vienu no būtiskākajiem savstarpējo attiecību noteikumiem
izvirzi atklātību, lai mazinātu enerģētisko bloku iespējamību.
Dvēseles viena otru dzird
Jā, tieši tā! Tuvas dvēseles tevis nodomāto, pat ja neesi to paudusi skaļos vārdos, sajūt zemapziņas līmeņos. Turklāt tas notiek tik intensīvi, ka tava pat niecīgākā aizdoma vai šaubas var rezonēt viņa zemapziņā kā pavēle. Guļot blakus cilvēkam, ar kuru tevi vieno nesaraujama dvēseliska saite, un domās pārcilājot to, cik aizdomīga ir tā Baiba, viņa apziņas laukā zibenīgā ātrumā izskanēs: «Man jāsper sānsolis ar Baibu!» Lai cik komiski un neaptverami tas kādam varētu šķist, tieši tā tas notiek. Tāpēc negācijas un šaubas jāatmet pavisam. Un vai tad tas nav visskaistākais!?
Dzīvot absolūtā mierā, labsajūtā un harmonijā, izbaudot katru attiecību mirkli!
Teksts - Paula Dobžanska