Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau izsenis kartupeļi zināmi ne tikai kā iecienīts pārtikas augs, tos lieto arī dziedniecībā. Kartupeļu sula palīdz gastrīta un citu kuņģa slimību gadījumos, bet siltas kartupeļu kompreses uz krūtīm labi līdz klepus un bronhīta ārstēšanā.
Ārzemju zinātnieki jau 1988. gadā veica pētījumus par kartupeļiem un atklāja, ka šā pārtikas auga ekstrakts satur benzodiazepīnus: diazepāmu, oksazepāmu un citas šīs grupas vielas. Benzodiazepīni ir psihotropas vielas, kas nomierina, izraisa miegainību, mazina sāpes, darbojas arī pret krampjiem. Šis 80. gadu beigās veiktais pētījums Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes zinātnisko grupu profesores Rutas Mucenieces vadībā pamudināja veikt tālāku kartupeļu sastāva analīzi. Zinātniskā darba mērķis bija izzināt, cik augsts ir benzodiazepīnu līmenis šajā iecienītajā pārtikas produktā un vai šīs vielas tik mazos daudzumos spēj ietekmēt cilvēka organismu. Pētījums vairākos etapos tika veikts laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam.
Kartupeļi satur psihotropas vielas
Latvijas Universitāte katru gadu rīko zinātnisko darbu konkursu par tēmu "Vide un veselība". 2005. gadā šajā jomā tika sākts jauns darba virziens – funkcionālā uztura izpēte. LU Medicīnas fakultātes pētījums par kartupeļu ekstrakta ārstnieciskajām īpašībām labi iekļāvās šajā pētījumu grupā.
Zinātniskajā literatūrā jau senāk bija aprakstīti pētījumi par to, ka benzodiazepīnu pēdas atrastas tādu cilvēku organismā, kuri nekad nav lietojuši šīs vielas terapeitiskos nolūkos. Benzodiazepīnu klātbūtne konstatēta arī laboratorijas dzīvnieku smadzenēs, lai gan to pārtika tiek kontrolēta un tie nekad nav saņēmuši psihotropos līdzekļus. Pētnieki izteica minējumus, ka cilvēki un dzīvnieki šīs vielas uzņem ar pārtiku, un vēlāk veiktie pētījumi šos minējumus apstiprināja – kartupeļi, kvieši un arī vērmeles, kas gan nav pārtikas augs, satur benzodiazepīnus.
Dabā pastāv savstarpēja saikne: augi no augsnes saņem ūdeni, barības vielas un ražo cilvēka organismam noderīgos proteīnus, ogļhidrātus un lipīdus. Bioķīmisku procesu rezultātā augos rodas arī tādas bioloģiski aktīvas vielas, kas cilvēka organismu var ietekmēt nelabvēlīgi. Vai, pastāvīgi lietojot uzturā kartupeļus, tie var radīt nopietnu negatīvu ietekmi cilvēka organisma reakcijās? Vai augos esošās vielas gadu gaitā var uzkrāties organismā un izmainīt smadzeņu darbību? Tie bija jautājumi, uz kuriem atbildes meklēja LU Medicīnas fakultātes pētnieku grupa.
Laboratorijas apstākļos no vairākām kartupeļu šķirnēm ieguva sulu un ievadīja pelēm intracisternāli, tas ir, smadzenēs un per os – caur muti. Pelēm mākslīgi tika izraisīti krampji, un – kartupeļu sula tos noņēma. Pētījums pierādīja, ka koncentrētai kartupeļu sulai patiešām ir ietekme uz organisma funkcijām, un galvenokārt tā ir pretsāpju un pretkrampju darbība.
Benzodiazepīnu līmenis kartupeļos var būt atšķirīgs, un to nosaka kartupeļu uzglabāšanas apstākļi un šķirne. Šīs psihotropās vielas un arī toksiskie glikoalkaloīdi, ko satur kartupeļi, ir termoizturīgas vielas, un vārītos kartupeļos to līmenis nav zemāks. Pētījumā piedalījās arī LU Ķīmijas fakultātes speciālisti, un laboratorijas apstākļos veiktās analīzes liecināja, ka toksisko vielu līmenis kartupeļos pieaug, tuvojoties pavasarim.
Zinātnieki ārzemēs izteikuši minējumus, ka kartupeļu sulai piemīt arī pretvēža iedarbība. Šī joma pagaidām ir maz izpētīta, tāpēc izteikt striktus apgalvojumus vēl ir pāragri. Visticamāk, ikdienā uzturā lietoti kartupeļi no vēža pasargāt nespēs, jo šādā veidā uzņemtās vielas, kas cīnās pret ļaundabīgajiem audzējiem, organismā nonāk pārāk zemā koncentrācijā. Lai iegūtu jūtamu terapeitisku efektu, viela ir jāsintezē un jāiegūst daudz lielākā koncentrācijā.
Vai "zaļā" pārtika vienmēr ir veselīga?
Atšķirīgs skatījums zinātnē parādījies attiecībā uz tā sauktajiem zaļajiem jeb ekoloģiskajās zemnieku saimniecībās audzētajiem augiem. "Zaļie" zemnieki audzēšanai parasti izvēlas pret slimībām rezistentas kartupeļu pasugas, tomēr pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka ekoloģiskā pārtika ne vienmēr ir drošākā lietošanai uzturā. Ekoloģiskajās saimniecībās audzēto augu augšanas apstākļi ir skarbāki, jo kartupelim pašam ir jāmobilizē savi spēki cīņai pret slimībām, kas to apdraud, tāpēc kartupelī attīstās īpašas, cilvēka organismam kaitīgas vielas. Atklāts, ka bez ķimikālijām audzētajos kartupeļos ir paaugstināts toksisko vielu, tajā skaitā arī glikoalkaloīdu līmenis. Augam glikoalkaloīdi palīdz izdzīvot, bet cilvēkam var būt kaitīgi.
Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi pieļaujamo glikoalkaloīdu līmeni pārtikas augos, un kādā valstī aizliedza audzēt divas pārtikas kartupeļu šķirnes, jo tajās bija pārāk augsts glikoalkoloīdu līmenis. Ja pēc maltītes vēderā sajūtat sāpes, mutē ir rūgtena garša vai sākas pat vemšana, iespējams, pusdienu šķīvī ir bijuši kartupeļi ar paaugstinātu toksisko vielu saturu. Pētījumi par "zaļi" audzētu augu sastāvu turpinās un, pirms izdarām nopietnus secinājumus, vēl ir jāpaiet vairākiem gadiem.
Statistika liecina, ka kartupeļu patēriņa ziņā Eiropā Latvija ierindojas pirmajā desmitniekā. Pirmo vietu šajā topā ieņem Baltkrievija, šajā valstī katrs iedzīvotājs dienā vidēji patērē vairāk nekā kilogramu kartupeļu. Latvijā katrs iedzīvotājs dienā vidēji apēd 600 gramus kartupeļu.
Zinātnieki joko, ka varbūt latviešu mīlestība uz kartupeļiem skaidrojama ar psihotropo vielu klātbūtni tajos, jo benzodiazepīni, kas ir kartupeļu sastāvā, rada atkarību. Par laimi, šim minējumam nav nopietna pamata. Profesore Ruta Muceniece skaidro, ka šīs vielas līmenis kartupeļos ir niecīgs, un tik zemā koncentrācijā pieradumu izraisīt nespēj. Eksperimentos benzodiazepīns miegainību neizraisīja pat pelēm, šiem mazajiem grauzējiem nebija vērojami arī koordinācijas un orientēšanās traucējumi telpā.
Pētījumi par mūsu iecienīto pārtikas augu – kartupeļiem – vēl turpināsies dažādos aspektos, bet skaidrs, ka tos droši varam turpināt lietot uzturā. Tomēr pirms stiepjam no tirgus mājās kartupeļu grozu, der noskaidrot, kur un kādos apstākļos tie auguši un uzglabāti.
***
Fakti:
Kartupeļiem ir liels ogļhidrātu saturs – tajos vidēji ir 18% cietes.
Īpaša kartupeļu vērtība ir kālijs – minerālviela, kurai ir liela nozīme ūdens apmaiņas normalizācijā un normālas sirdsdarbības uzturēšanā. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā kā urīna izvadīšanas veicinātājus sirds un nieru slimību gadījumos.
Kaloriju daudzums kartupeļos ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā pārējos dārzeņos.
Kartupeļos ir nedaudz C vitamīna, taču, ņemot vērā to, ka šo produktu ēdam daudz un regulāri, tas mūsu ikdienas uzturā ir viens no C vitamīna pamatavotiem.
Saasnojušiem kartupeļiem asnu vietās veidojas cilvēka organismam kaitīga viela – solanīns. Tā kā solanīns šķīst ūdenī, tad saasnojušus kartupeļus vēlams vārīt, nevis gatavot ceptā veidā.