AT priekšsēdētāja amata kandidātam Bičkovičam nav pieejas valsts noslēpumam (6)

Pēc viņa paša teiktā pirmā līmeņa pielaide viņam beigusies 2003.gadā un šos piecus gadus viņam atšķirībā no viņa vadītās palātas tiesnešiem, tāda neesot bijusi nepieciešama.

Satversmes aizsardzības birojs nekomentē, vai izsniegs Bičkoviča prasīto atļauju, taču atbildē "Nekā personīga" raksta: "Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir viena no tām amatpersonām, kura saņem būtisku informāciju un izmanto to darba pienākumu veikšanai, tāpēc šim amata kandidātam kritēriju atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu" prasībām ir īpaši augsta."

Raidījums arī norāda, ka Bičkoviča vārds atrodams "čekas maisos".

Viņš esot savervēts bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kategorijā 1983.gada 4.novembrī ar pseidonīmu "Raitis". 1995.gadā Latvijā Zemgales priekšspilsētas tiesā tika vērtēts skaidrots, vai Bičkovičs ir bijis VDK aģents, vēsta "Nekā personīga".

Kā liecina spriedums, kas ir raidījuma veidotāju rīcībā, Bičkoviču pirmo reizi VDK uzrunā Kokneses vidusskolā. Nākamreiz kā ceturtā kursa studentu universitātes telpās. VDK aģentu personīgās un darba lietas, kā arī dokumenti, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku, atrodas Krievijā un Latvijai nav atdoti. Tāpēc spriedumā, ko paraksta tiesnesis Ziedonis Strazds un divi piesēdētāji teikts, ka nav gūti pierādījumi, ka LPSR VDK aģents ar pseidonīmu "Raitis" - Ivars Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK.

Kā ziņots, AT tiesnešu plēnumā 9.maijā, Bičkoviču izvirzīja AT priekšsēdētāja amatam.

Par Bičkoviča izvirzīšanu augstajam amatam nobalsoja 28 no 44 uz plēnumu atnākušajiem AT tiesnešiem, bet 16 bija pret.

Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā lems Saeima.