Celtniecībā viņš strādājis 15 gadus un prot uzbūvēt māju no pamatiem līdz atslēgai. Spēja piešķirt mājokļiem arī māksliniecisku dimensiju viņu ievedusi dizaina pasaulē.
Noformētājs
Par uzņēmēju Agris kļuvis nesen. Tikai pagājušā gada nogalē viņš nodibināja firmu, kas nodarbojas ar konsultācijām un pakalpojumiem interjera jomā. Līdz tam viņš nonācis pamazām, balstoties uz paša pieredzi un attīstot šūpulī liktās mākslinieciskās dotības.
Zīmēt un veidot Talsu zēnam paticis jau kopš bērnības, kad apmeklējis keramikas pulciņu. Viņu saistīja gan dzīvnieku atveide, gan Vecrīgas skatu lipināšana māla bildītēs. Tomēr pēc 8. klases nospriedis, ka ies tēva pēdās un mācīsies par celtnieku. Arodskolā Agra dotības ievēroja un viņu piesaistīja stendu un sienas avīžu noformēšanā. Mākslinieka statusā iejutušos puisi vilināja arī bohēma, bet to savlaicīgi pamanīja pedagogi, uzticot viņam arodskolas atturībnieku kluba vadīšanu. Agris nosmej, ka uz viņu balstījusies skolas sabiedriskā dzīve. Būtisku lomu nospēlējusi arī kāda "Lotosa" vasara, kad topošie namdari Drustu kolhozā pielikti pie jumta darbiem. Tur bijis labs meistariņš, kurš visu parādīja, bet Agris par dūšīgo staigāšanu pa jumtiem un centību vēl atalgots ar ceļazīmi uz jauniešu darba un atpūtas nometni Anapā pie Melnās jūras, kur uzdienējies par vecāko mākslinieku un brigadieri.
Arodskolai sekoja dienests, kas jauno amatnieku aizveda uz Belocerkovskas pilsētu Ukrainā. Agrim laimējās, jo armijas daļas priekšniecība bija iecerējusi izveidot kauju slavas muzeju, kura tapšanā nozīmēja arī viņu.
– Armijā ļoti daudz iemācījos no turkmēņa Ahmeda, kuram jau bija mākslinieka diploms. Viņš ne vien ļoti labi gleznoja, bet strādāja arī pie vitrāžām un prata rīkoties ar stiklu, metālu un mākslīgo ādu. Pusotra gada laikā iemācījos darboties ar visdažādākajiem materiāliem, kopīgais "kaujas lauks" izvērtās par vislabāko praksi tam, ko daru.
Daudzveidība
Agrim piemīt uzteicama īpašība arvien iemācīties ko jaunu. Pēc armijas Agris ar jaunieša iedvesmu ķēries pie krāsām un otām – gleznojis cilvēkus un dabu ar naivisma piesitienu. Mākslinieks Andris Biezbārdis pat ļāvis jaunajam kolēģim ar dažām bildēm piedalīties savās izstādēs Talsos un Jūrmalā. Maizi viņš pelnīja galdniecībā, un viens no pirmajiem nopietnajiem uzdevumiem bija kāpnes Mazirbes mācītājmuižai. Tas satuvināja ar vietējiem restauratoriem, kas bija ķērušies pie dakstiņu jumta atjaunošanas, un Agri arī šis darbs ieintriģēja. Lai uzliktu jaunus dakstiņus, bija jāliek jaunas spāres, jāmaina latas, jāplāno pārkares. Tā nāca jumiķa prasme, kas daudzkārt noderējusi.
– Nekas labāks par māla kārniņiem nav izgudrots! Jumtam jābūt pietiekami smagam, lai vētras to nenorautu. Globālā sasilšana turpinās, tāpēc skandināvi cenšas atteikties no bleķa – vienalga, kā to sauc, vai par ondulainu vai rannilu! Uzticams ir arī vecais labais šķindelis, kas impregnēts ar mūsdienu ķīmijām.
Lai gan apjumt māju ir labi apmaksāts darbs, Agris uz to nav izgājis, jo priekšroku dod dažādībai. Celtniecības knifos skolojis arī tēvs – spēcīgs amatnieks visos būvdarbos. Reiz tēvs salauzis kāju, tāpēc ēkas celtniecību uzticējis saviem dēliem, vien kontrolējot procesu...
– Taisījām brusu karkasu 15 x 9 metru perimetrā, bet no apakšas atskanēja sauciens: "Man tajā stūrī kaut kas nepatīk!"Drīz vien viņš ar savu ieģipsēto kāju bija uzklumburējis augšā un pa 12 centimetru šauro brusu visu perimetru apstaigājis. Tad sapratu, kāpēc man nekad nav bijis bail no augstuma...
Tēva laikā eiroremontus vēl nepazina, tāpēc pieredzējušais namdaris visu centās godam nostrādāt un savam veikumam punktu pielika ar teicienu: "Nāks mālēt, būs vēl labāk..." Mālēšanu Agris jau pieprata, ko apliecināja arī ar pirmo patstāvīgi radīto lielformāta darbu.
– Kāds paziņa, aizrautīgs mednieks, zinādams, ka protu zīmēt un varu gleznot, savās lauku mājās uz sienas dikti gribēja redzēt briedi. Uz preskartona kreisās puses, kas līdzinās audeklam, uzveidoju 1,83 x 2,50 metru gleznojumu – dabas skatu ar briedi.
Profesionālu celtnieku, mākslinieku – autodidaktu saista ikviens uzdevums, kur nepieciešama radoša pieeja. Mazāk tā noderēja padomju gados, kad Agris strādāja galdniecībā un uz būvēm Talsu objektos. Daudz interesantāks bija darbs pie individuāliem pasūtījumiem – mājas vai dzīvokļa iekšējās apdares, kas atraisa fantāziju.
Iedvesma
Savulaik viņu spēcīgi ietekmējusi kāda Pērnavas apkārtnē redzēta greiza māja. Ne jau celtniecības brāķis, bet speciāli deformētais nams bija tapis atraktīva traktiera ierīkošanai. Pievilcība nav tikai simetrijā un tradicionālās formās. Neizsmeļama ir dabas veidotā dažādība ar pārsteidzošām līnijām, gaismu un formu saspēli. To kombinējot ar veikalos pērkamajiem apdares materiāliem, var panākt jaunus risinājumus. Jau tad, kad pieejami bija tikai standartražojumi, viņš eksperimentēja ar Brocēnu flīzēm, tās griežot un slīpējot tā, lai sienas virtuvēs un vannasistabās neatgādinātu skārni vai laboratoriju. Kopš tā laika viņam vismīļākie objekti ir vannasistabas, kurām veidojis arī vannas. Redzot manu saausīšanos, Agris paskaidro, ka vannas var taisīt arī no baltajiem silikātķieģeļiem, kurus apstrādā ar līmjavu un bituma mastikām un pēc tam no visām pusēm apflīzē. Tolaik, kad vannu izvēles nebija un materiāli nebija nekādi šikie, viņš uzmūrējis sešas dažādu krāsu un izmēru vannas ar un bez pakāpieniem. Tagad Agris šķendējas, ka flīžu piedāvājums ir pārlieku košs un ar mūsu mentalitātei svešiem rakstiem, no kuriem cenšas izvairīties. Jauno vannasistabu interjerus viņš papildina ar dabas elementiem: gliemežvākiem, jūras pulētiem olīšiem un koka gabaliņiem. Šo apdari viņš sācis, pārveidojot savu vannasistabu, kurā var ielūkoties arī mūsu lasītāji, atšķirot "Praktiskā Latvieša" 17. numurā publikāciju "Brīvo formu šarms".
Savdabīgie risinājumi ieinteresēja ne vien atsevišķus klientus, bet arī ar nekustamiem īpašumiem saistīto firmu "Talsu nami", kas aicināja Agri dizainera darbā. Jau esot Kļaviņu dzīvoklī, nodomāju – nu īsts dekorators. Tālāk redzētais nostiprināja manu pārliecību, ka šis brīvmākslinieks ir Latvijas teātriem zudis scenogrāfs... Kādā mājoklī viņš uz sienas uzbūris Vecrīgas motīvus, starp jumtu slīpumiem iekombinējot tālrādi, kura vietu noteikusi saimniece. Skaņu aparatūras tehniskumu neitralizē Agra piemeklēti senlaicīgie koferi un laterna, kā arī saimnieces atrasts laikrādis. Savukārt hruščovkas vienistabas miteklī, kurā jau bija veikts remonts un izveidota bezpersoniska studijtipa telpa, viņš apgleznojis divas sienas ar paša izdomātām panaivām ainavām. Radīto romantiku paspilgtina sienā izveidoti pusapļa formas gaismekļi. Bez saulītes nevar – viņš saka, komentējot abas kompozīcijas ar saullēktu un saulrietu.
– Man vienmēr paticis izmēģināt ko jaunu, īstenot to, ko citi nav darījuši. Lielas iespējas saskatu arī gaismekļu veidošanā, izmantojot nenoteiktu formu burvību un gaismu spēles.
Zīds
Sākotnēji radītie gaismekļi atgādina peldošas medūzas, kas harmoniski iederas arī paša guļamistabā, kur dominē liektas un plūstošas līnijas. Strādājot ar gliemežvāku vitrāžām, viņš izdomāja, ka tās var padarīt par oriģinālu grīdas apgaismojumu un dekoru vannasistabām. Tikmēr viņš paspējis apgūt arī zīda gleznošanu, uz ko rosinājusi mīļotā sieviņa, kurai paticis rotāties ar šallītēm. Turpinājums bija kaklasaišu apgleznošana, un zīda apdare atrisina allaž aktuālo dāvanu jautājumu...
Būdams apveltīts ar māksliniecisku talantu un zelta rokām, Agris atrod arvien jaunus izpausmes veidus un nu jau veido glezniņas uz zīda, kas kalpo ne vien kā sienas dekors, bet arī kā gaismas avots! Viens paraugs aplūkojams kādā Talsu veikalā, taču tam piemērotāka telpa būtu romantiska kafejnīca vai omulīgs mājoklis. Oriģinālu gaismekļu veidošana Agrim šķiet neaizņemta niša, bet tādu jau ir daudz, ja vien netrūkst izdomas. Tagad viņš strādā pie pasūtījuma, ko pats nodēvējis par trīs vientuļajiem bērziem, lai atdzīvinātu un izgaismotu kādu neizteiksmīgu savrupmājas sienu. To mākslinieks redz gleznotā ainavā ar rudenīgiem bērziem, kuru lapotņu nonoteiktais veidols izstaros maigu gaismu...
Pēcvārds
Saprotot, ka celtniecība vairs nerentējas un nekustamo īpašumu tirgus ir apstājies, Agris Kļaviņš nolēma veidot savu uzņēmumu.
– Piecpadsmit gadi uz ceļiem norāpoti. Sen jau varu likt lietā savu izdomu, kas sniedz prieku pašam un citiem. Varētu turpināt kā individuālā darba veicējs, taču ar SIA vajadzības gadījumā un ekonomikas uzplauksmes apstākļos varēšu izveidot kārtīgu brigādi. Tikmēr spēju palīdzēt cilvēkiem ar idejām, kā pašu spēkiem un ar nelieliem līdzekļiem izveidot mājokli, kur labi justies.
***
Vizītkarte:
Agris Kļaviņš, celtnieks, SIA "Akcenters" īpašnieks
Dzimis 1968. gadā
Izglītība – Rīgas 19. profesionāli tehniskā vidusskola
Specialitāte – galdnieks namdaris
Precējies
***
Vispirms jāiegūst kārtīga pieredze un tikai tad var kaut ko piedāvāt citiem.
***
Katram materiālam ir sava pievilcība, un, tos kombinējot, rodas negaidīti efekti un noskaņas.
***
Nekas nav skaistāks par dabisku materiālu un dabas veidotām formām.