Kopmītņu plusi un mīnusi

Kāda ir LSA nostāja un pozīcija kopmītņu jautājumos?Kopmītnes starp visiem sociālajiem jautājumiem, kas mums ir, nav pašas svarīgākas. Kāpēc tā? Lai gan tas arī ir svarīgs jautājums, tomēr LSA kā organizācija nevar šajā jautājumā darīt īpaši daudz, jo kopmītnes apsaimnieko, pārvalda un attīsta katra augstskola pati, tāpēc mūsu iespēja iesaistīties šajā procesā ir diezgan minimāla.

Vai uz LSA tālruni, pa kuru reflektanti šobrīd tiek aicināt zvanīt un uzdot sev neskaidros jautājumus, jaunieši zvana un vaicā arī par kopmītnēm?Tieši pirms dažām dienām vērtēju pirmās nedēļas zvanus un jautājumus. Man šķiet, ka tur bija piefiksēti vairāk vai mazāk visi zvani, bet par kopmītnēm gan nebija zvani, lai gan bija dažādi citi interesanti un nopietni jautājumi. Piemēram, kāda meitene vēlējās studēt grāmatvedību „ar rozīnīti”, kas vairāk gan izklausījās pēc joka. Protams, pats par sevi interesants jautājums ir tad, ja cilvēks piezvana un pajautā: „Kur man doties studēt?”. Tad nu tiem cilvēkiem, kuri strādā pie šiem tālruņiem, jācenšas iziet no situācijas, neatraidot cilvēku pilnīgi, bet, protams, apzinoties arī, ka nespējam viņam rokās iedot pareizo atbildi.

Ko Tu iesaki studentiem – kur viņiem studiju laikā apmesties?Vispirms, protams, iesaku ieskatīties makā un tad attiecīgi izdomāt, kā rīkoties. Iespējams, daļa studentu varētu šaubīties, vai piemaksāt par zināmām ērtībām, bet, ja cilvēks ir pārliecināts, ka viņš var dzīvot nedaudz arī spartiskos un vienkāršākos apstākļos, tad es pieļauju, ka viņš būs priecīgāks to naudu iztērēt citiem mērķiem, piemēram, grāmatām, trolejbusu kartiņai vai atpūtai kopā ar draugiem, nekā izdot vairāk naudas, īrējot dzīvokli, un tad visu mēnesi ēst makaronus.

Kāda varētu būt optimālā maksa, cik students spētu atļauties, lai viņam būtu vērts maksāt par kopmītnēm?Tas ir grūts jautājums. Students var daudz atļauties... Atbildot uz šādu jautājumu, es uzreiz sāktu vērtēt konkrētus piedāvājumus.Reāli domājot, par dzīvokli pie pašreizējām cenām nevar sākt domāt, kamēr tu nepelni vai tev nav stipendija vismaz 200 latu „uz rokas”. Minimālais, ko prasa par vienistabas dzīvokļa īri, ir 60 – 80 lati, un pārējā nauda no minētās summas paliek, lai tu varētu normāli dzīvot, paēst, apģērbties u.tml. Ja tu savukārt īrē istabu viens pats vai kopā ar draugiem, tās būtībā ir „kojas”. Tas savukārt gluži nav tas, par ko ir vērts maksāt naudas summu.

Kas ir galvenais iemesls, kāpēc studenti izvēlas dzīvot kopmītnēs?Pirmkārt un galvenokārt ne tikai man, bet arī visiem pārējiem, kas dzīvo „kojās”, izvēli nosaka iztikas līdzekļi. Lai kādas tās būtu, lai cik saspiesti tur būtu jādzīvo un lai cik sliktos apstākļos jāpavada naktis, vienalga tas ir daudz lētāk nekā īrēt dzīvokli.Teorētiski, protams, pastāv iespējas vairākiem cilvēkiem kopā noīrēt komunālo dzīvokli vai istabu un tad tur dzīvot, piemēram, trijatā, bet atkal tas ir tas pats „koju” variants, vienīgi tu dzīvo kaut kur citur, nevis kopmītņu ēkā.

Kā Tev šķiet, ko ir labāk darīt tiem cilvēkiem, kas dzīvo netālu no Rīgas – braukt katru dienu uz mācībām no turienes vai pieteikties Rīgā uz kopmītnēm?Grūti teikt. Tas droši vien katram cilvēkam ir diezgan individuāli, līdzīgi kā mēs varam braukt 40 minūtes ar sabiedrisko transportu no Jūrmalas gatves dzīvot uz Juglu u.tml. Manuprāt, tur nav īpaši lielas starpības. Lielākas problēmas sākas tad, kad cilvēkiem, kuriem jābrauc divas stundas līdz galvaspilsētai, nav iespējas dzīvot kopmītnēs, jo ir pārāk daudz gribētāju. Tad jau tas sāk kļūt problemātiski.

Kā Tu vērtē to, ka nereti kopmītņu ēkās, it sevišķi jaunajās, atrodas arī dažādi pakalpojumu servisi? Vai tas viss ir nepieciešams?Es pieļauju, ka tiem studentiem, kuri to var atļauties, ja viņiem ir pastāvīgi ienākumi vai iegūtas vairākas stipendijas, tas šķiet noderīgi. Jā, kāpēc gan nē? Ar studentu abonementiem u.tml., tas nav nekas tik nepieejams arī ārpus kopmītnēm, bet, ja to piegādā arī uz vietas, tas jau ir serviss!Varbūt šie studenti ir gatavi maksāt samērā lielu naudu par labāk iekārtotām „kojām”, kur joprojām paliek arī iespēja satikt dažādus cilvēkus.

Vai Tev ir informācija arī par kādām „kojām” ārzemēs? Jā, esmu dzīvojis Somijā – Turku universitātē, kur ir ļoti dažādas „kojas” – gan tā kā dzīvokļi mājās, gan arī speciāli celtas kopmītnes, kas nedaudz atgādina rindu mājas un no ārpuses izskatās kā viena uz otru saliktas kastītes. Tās tiešām ir ļoti praktiskas, lai gan gaiteņi ir tik šauri, lai, ejot garām, sasistos ar pleciem.Protams, Somijā kārtība visur ir salīdzinoši laba. Apbrīnojama, pie kā ir samērā grūti pieradināt vismaz manus kaimiņus, ir spēja rūpēties pašiem par savu vidi un kopīgajām telpām. Tur tā nebija problēma. Protams, tur bija cilvēki, kas tīrīja virtuvi, iznesa atkritumus un slaucīja koridoru, bet pārējo studenti uzkopa paši. Piemēram, samērā vienkāršs paziņojums – ja trauki vairākas dienas būs netīri, tie vienkārši tiks savākti.

Runājot par kopmītņu variantiem Somijā, vienā variantā tur bija trīsistabu dzīvoklis, kur istabas izkārtotas zvaigzne formā, bet pa vidu atradās neliela koptelpa kopā ar virtuvi, un, protams, vannasistaba. Savukārt otra veida kopmītnēs uz gaiteni – apmēram 15 istabiņām – bija viena kopīga ļoti liela virtuve, bet vannasistaba katrai istabai bija atsevišķa.Pats es maksāju 230 eiro mēnesī, dzīvojot viens pats aptuveni 18 kvadrātmetru lielā istabā tajā „rindu mājas „kopmītnē. Šī cena nebija pati dārgākā, lai gan dzīvokļu veida „kojās” bija jāmaksā aptuveni 150 eiro par istabu. Protams, cenas kopumā šķiet ļoti augstas, it īpaši, ja mēģinātu dzīvot ar ienākumiem no Latvijas, bet attiecībā uz Somijas kopējā fona man tas šķita absolūti normāli.

Kādi ir lielākie plusi, dzīvojot „kojās”?Viens no galvenajiem plusiem noteikti ir cilvēki, jo tur komunikācija un visas attiecības attīstās daudz straujāk. Zināmā veidā tā ir noslēgta vide, kopīga prusaku sišana virtuvē, iešana uz smēķētavu u.tml. Aktivitātes, kur sanāk saskarties ar vienaudžiem, ir visdažādākās. Protams, to nevar salīdzināt ar savu dzīvokli, kur savā ziņā tu esi nošķirts no cilvēkiem. „Kojās” tas īsti nav iespējams gan attiecībā pret saviem istabiņas biedriem, gan attiecībās pret citiem cilvēkiem gaitenī, virtuvē vai kur citur. Neraugoties uz to, izdevība satikt cilvēkus, kas varbūt savā ziņā ir arī piespiedu iespēja, tik un tā daudz palīdz, gan sastopot tiešām jaukus un lieliskus cilvēkus, gan iemācoties sadzīvot ar tiem, kuri tev nešķiet tik jauki, bet kurus tev dzīve tomēr piespiež satikt. Otrs lielisks pluss, kas izriet no iespējas satikt cilvēkus, ir izdevība iegūt palīdzību gan ēdienu gatavošanā, gan mācības, gan jautājumos par dzīvi u.c.

Un kas savukārt ir plusi un mīnusi, īrējot dzīvokli atsevišķi vienam pašam, nevis to darot kopā ar draugiem vai dzīvojot kopmītnēs?Vispirms jau pluss ir iespēja atpūsties no cilvēkiem. Tas ir iemesls, kāpēc es beidzot esmu pārliecinājies, cik ļoti man jau sāk vajadzēt dzīvokli. Ja tu pa dienu satiec pietiekami daudz cilvēkus, tad vakarā sastapt vēl pāris „liekas” sejas nav ne mazākās vēlēšanās. Tu gribi noslēgties, ielīst kaut kur savā kaktā, ieslēgt savu mūziku un pēc savas patikas izvēlēties apgaismojumu vai istabas temperatūru. Tu sāc vēlēties savu vidi, kurā vari mierīgi atpūsties, sagatavoties jaunai dienai u.tml. Tas nenoliedzami ir pats lielākais pluss. Protams, pluss ir arī zināmas ērtības – atsevišķa duša, tualete u.tml. Bet pie visa pierod!Spriežot pēc savas pieredzes, ja es būtu dzīvojis dzīvoklī kopš studiju sākuma, noteikti nebūtu saticis pat ne uz ceturtdaļu tik daudz cilvēku, kas jau tika minēts kā kopmītņu pluss. Tas ir lielākais dzīvokļa īrēšanas mīnuss, jo tā ir tava aliņa, no kuras, ja tu pārāk viegli pierodi, tu nemaz negribi līst laukā – tu aizej uz darbu vai studijām un viss, tā arī dzīvo, ar citiem cilvēkiem kontaktējoties daudz mazāk.