Latvijā uz vienu cilvēku saražoto sadzīves atkritumu apmērs ir otrs mazākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» jaunākie dati par 25 ES dalībvalstīm, kas apkopoti par 2014.gadu.
«Eurostat»: Latvijā sadzīves atkritumu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir otrs zemākais ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar tiem
katrs mūsu valsts iedzīvotājs 2014.gadā vidēji saražoja 281 kilogramu sadzīves atkritumu.
Mazāks saražoto sadzīves atkritumu apmērs bijis vien Polijā (272 kilogrami). Bet nedaudz lielākas tas bijis Čehijā (310 kilogrami), Slovākijā (321 kilogrami) un Igaunijā (357 kilogrami).
Lielākais sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju apmērs no ES dalībvalstīm 2014.gadā bijis Dānijā (759 kilogrami),
Kiprā (626 kilogrami), Vācijā (618 kilogrami), Luksemburgā (616 kilogrami), Maltā (600 kilogrami), Austrijā (565 kilogrami), Nīderlandē (527 kilogrami) un Francijā (511 kilogrami).
Lietuvā uz katru valsts iedzīvotāju vidēji 2014.gadā tika saražoti 433 kilogrami sadzīves atkritumu, kas bija nedaudz zem ES vidējā rādītāja - 475 kilogrami.
ES vidēji no saražotajiem atkritumiem tika savākti 465 kilogrami, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. No savāktajiem atkritumiem vidēji ES 28% tika nogādāti izgāztuvēs, 28% – pārstrādāti, 27% – sadedzināti, bet 16% ievietoti kompostā.
Latvijā, kur visi saražotie sadzīves atkritumi tika savākti, 92% sadzīves atkritumu nonāca izgāztuvēs, kas bija augstākais rādītājs ES. Maltā 88% no savāktajiem atkritumiem nonāca izgāztuvēs, Horvātijā tādu bija 83% un Slovākijā - 76%. Lietuvā izgāztuvēs nonāca 60% savākto sadzīves atkritumu, Vismazāk uz izgāztuvēm sadzīves atkritumi vesti Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā (visās valstīs 1%), Austrijā (4%) un Igaunijā (8%).
2014.gadā pārstrādāto atkritumu īpatsvars vislielākais bija Slovēnijā (49%), Vācijā (47%), Beļģijā (34%), Zviedrijā (33%) un Igaunijā (31%). Lietuvā 21% no savāktajiem atkritumiem tiek otrreiz pārstrādāti, bet Latvijā otrreizējā pārstrāde ir viskūtrākā ES valstu vidū bijusi - tā tiek apstrādāti tikai 3% savākto sadzīves atkritumu.
Atkritumu dedzināšana vispopulārākā 2014.gadā bija Igaunijā (56% no savāktajiem atkritumiem), Dānijā (54%) un Somijā un Zviedrijā (abās valstīs 50%). Latvijā, Horvātijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā atkritumi netiek dedzināti, Bulgārijā tādā veidā tiek apstrādāti 2% no savāktajiem atkritumiem, bet Lietuvā - 9%.
Savukārt kompostēšana visbiežāk tiek izmantota Austrijā (32% no savāktajiem atkritumiem), Nīderlandē (27%) un Beļģijā (21%). Mazākais kompostā apstrādāto savākto sadzīves atkritumu īpatsvars reģistrēts Bulgārijā un Horvātijā (abās valstīs 2%), Čehijā (3%), Maltā (4%), Latvijā (5%), Igaunijā, Slovākijā un Ungārijā (visās valstīs 6%), kā arī Lietuvā (10%).
«Eurostat» pētījumā ar sadzīves atkritumiem tiek saprasti ne tikai mājsaimniecību saražotie atkritumi, bet arī tiem līdzīgi atkritumi, ko saražo mazie uzņēmumi un sabiedriskās institūcijas, un kurus savāc pašvaldība. Statistiķi norādīja, ka atšķirības dalībvalstu rezultātos var daļēji radīt arī atšķirīga sadzīves atkritumu klasifikācija.
Dati par atkritumu apsaimniekošanu 2014.gadā nav pieejami par Īriju, Grieķiju un Rumāniju.