Ienākas āboli, top vīns

FOTO: www.dzirkstele.lv

Gulbenes novadā ābolus vairāk nekā viena hektāra platībā audzē arī SIA “Vecpāpani” īpašnieks Māris Brencis. Saimniecības augļu dārzs rudenī izskatās īpaši krāšņs, jo daudzām ābelēm vēl nav novākta raža, tāpēc tās dižojas ar tumši sarkaniem, dzelteniem un sarkaniem āboliem. Augļu dārzā galvenokārt stādītas rudens ābolu šķirnes, jo tām ir salīdzinoši garāks tirgošanas laiks.

“Pirms trim gadiem ābolu bija ievērojami vairāk. Labas ražas gados novācu pat 20 tonnas ābolu. Šogad āboli ir, bet ne visām šķirnēm, tāpēc tas jau būs daudz, ja novākšu 3 tonnas ābolu. Lai gan stāsta, ka kopta ābele dos ražu katru gadu, es tam nepiekrītu, jo arī aukstā ziema ievieš savas korekcijas. Pagājušajā ziemā šķirne ‘Sinap Porlovskij’ praktiski izsala. Kopumā zaudēju aptuveni simts ābeles. Metīšu akmentiņu stādaudzētāju dārzā, jo esmu novērojis potcelmu nesaderību. Potējuma vietā izveidojas izaugums. Acīmredzot mainās arī ziemcietība. Tajā pašā laikā igauņu šķirnes ‘Tīna’ un baltkrievu šķirnes ‘Kovaļenkovskaja’ ābeles neviena nav izsalusi,” stāsta Māris.

Izvēlas gadatirgu

Ļoti laba raža šogad ir rudens ābolu šķirnei ‘Auksis’. Līdz pat Ziemassvētkiem pircējiem būs iespējams piedāvāt šķirni ‘Antejs’. “Tirgū dzirdēju sakām, ka par kilogramu ābolu prasu pārāk augstu cenu, bet es gribu, lai novērtē manu darbu, jo nevar iestādīt ābeli, par to aizmirst un gaidīt tikai ražu. Man nevajag, lai pirktu desmit kilogramus. Lai nopērk divus trīs kilogramus,” uzskata Māris. Sākotnēji – 2001.gadā - augļu dārzā audzētas 20 šķirņu ābeles, bet laika gaitā palikušas izturīgākās un mazāk kaprīzās. Latvijas Augļkopju asociācija 9. un 10.oktobrī Rīgā pie tirdzniecības centra “Spice” aicina ikvienu apmeklēt tradicionālo Ābolu festivālu, lai baudītu bagātīgās rudens veltes. Festivālā Māris nepiedalīsies, bet dosies uz daudz tuvāko gadatirgu Smiltenē. Lai augļus varētu uzglabāt, pirms vairākiem gadiem ir izbūvēta speciāla augļu un ogu glabātava, kur ir noteikta temperatūra un mitrums.

Audzēs rudens avenes

Šoruden “Vecpāpanos” izsalušo ābeļu vietā tiks stādītas rudens aveņu šķirnes. “Visi mēs novecojam. Iegādājoties no stādu audzētāja maikstītei līdzīgas jaunas ābelītes, ir jāpaiet vairākiem gadiem, līdz ienākas pirmā ābolu raža. Nav garantijas, ka šajā ziemā kociņi atkal neaiziet bojā, tāpēc ģimenē izlēmām stādīt rudens avenes. Ir, kurš saka, ka vasarā esot avenes paēdis, tāpēc rudenī tās vairs neēdīšot, bet rudens avenēm nevajag noteikt pārāk augstu cenu. Uzskatu, ja puskilograms rudens aveņu maksā latu, tā ir adekvāta cena. Tagad sākšu gatavot zemi, jo aveņu stādi jau ir sarunāti,” stāsta Māris.

Ābolu un aveņu vīns

Mana saimniecība nekad nebūs gatava, jo nemitīgi kaut kas ir jābūvē no jauna, kaut kas jāatjauno, jādomā, ko jaunu ieviest,” stāsta Māris. Par to liecina jaunās ražošanas telpas, kur saimnieki iecerējuši sviest medu, kas tiek iegūts no sešām saimēm, spiest aveņu, ķiršu, aroniju, zemeņu un ābolu sulu, lai raudzētu mājas vīnu. Vīnu saimnieks jau izsenis gatavo pašu vajadzībai, bet tagad viņš nolēmis šo rūpalu paplašināt. “Pērn tepat atpūtas kompleksā “Lācītes” bija Miķeļdienas tirgus. Aizbraucu ar āboliem un bumbieriem. Līdzi paņēmu arī mājas vīnu. Nepārdevu nevienu ābolu, toties pārdevu visu vīnu. Pārmet, ka latvieši nodzeras, bet uzskatu, ka mans mājas vīns neveicinās nodzeršanos, jo to nedzers tādi, kam ir vienalga, no kā reibst, bet tādi, kas prot novērtēt vīna aromātu, garšu un smaržu,” prāto saimnieks. Šobrīd vīns no dažādu ogu sulas jau rūgst vairākos apjomīgos stikla traukos. Māris stāsta, ka dzērveņu vīns, lai būtu augstvērtīgs, varot rūgt pat trīs gadus, bet viņam noteicošais noteikti būšot aveņu vīns, jo saimniecībā 1,2 hektāros tiek audzētas avenes. “Paplašinot vīna ražošanu, pagrabā sulu un sīrupu gan kļuvis salīdzinoši mazāk. Protams, lai mājās ražotu simtiem litru vīna un pārdotu, ir jāizlaužas cauri birokrātijas noteikumu mūrim. Tam ir vajadzīga nauda,” saka Māris.

Uz augšu