Padomju laikos dažādu lietu nešana mājās no darba vietām bija visai ierasta. Šuvējas nesa mājās auduma baķus un diegu spolītes, celtnieki pagalmu piepildīja ar ķieģeļiem, savukārt amatniekiem sētā netrūka naglu un skrūvju. Portāls TVNET skaidroja, kāda situācija ir mūsdienās. Vai joprojām nelielu mantu aizstiepšana no darba vietas uzskatāma par pieņemamu?
Portāla TVNET un "Snapshots" aptaujas rezultāti (lūdzu, skatīt grafiku) liecina, ka vairums cilvēku nosoda zagšanu jebkuros apstākļos.
Taču ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka nelielos daudzumos paņemt mazāk vērtīgas lietas, piemēram, papīru un pildspalvas, nav nekas nosodāms.
Spriežot par šo jautājumu, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar portālu TVNET atsauca atmiņā kādu pētījumu Amerikā. Tajā bija noskaidrota, ka
kopumā strādnieku paņemtās mazās lietas rada daudzkārt lielākus zaudējumus nekā oficiālās lielās zādzības.
"Atšķirības bija milzīgas! Katrs paņem pa bišķim, pa bišķim, bet kopumā summas ir ļoti lielas."
Neviens nestiepj mājās galdus
Viņš atzina, ka parasti darba devēji ar saviem padotajiem mēģina uzturēt līdzīgas attiecības kā ģimenē, kur par tādu sīku lietu paņemšanu neviens nedusmojas un tas ir pats par sevi saprotams. Savukārt lielākas lietas tiek uzraudzītas.
Līdzīgi kā ģimenē katrs nevelk gultu uz savu pusi, tā arī darba vietā neviens nenes mājās galdu.
"Kāda pildspalva vai dažas papīra loksnes - tie ir tādi sīkumi. To vērtība ir tik neliela, ka pat grūti šādas darbības nosodīt," speciālists teica, vienlaikus atgādinot, ka kopā no darba vietām paņemto lietu apjoms uzņēmumiem rada lielus zaudējumus.
Turīgie mazās zādzības neatbalsta
Vienlaikus aptaujas dati parāda, ka šai jautājumā būtiski atšķiras jauniešu un vecāka gada gājuma cilvēku attieksme.
Puse jauniešu uzskata, ka nelielas zādzības ir pieļaujamas.
Pilnīgi pretējs viedoklis ir vairumam veco cilvēku. Piemēram, divas trešdaļas ļaužu vecumā virs 50 gadiem saka, ka zagšana jebkādos apstākļos ir nosodāma.
Pret zagšanu, tostarp, mazo, kritiskāki ir arī turīgākie cilvēki. Savukārt vairums nabadzīgāko cilvēku uzskata, ka mazas zādzības nav nosodāmas.
Runājot par jauniešu brīvo attieksmi pret nelielu lietu paņemšanu no darba vietas, Sedlenieks teica:
Jauniešiem vispār mūsdienās vispār ir ļoti vaļīga morāle.
"Tas, ka padomju laika cilvēks ir amorāls un jaunā paaudze ir tikumīga, ir pilnīgas blēņas!"
Jaunieši - amorālā piemēra sekas
Viņš norādīja, ka šodienas 16-18 gadus vecie jaunieši ir izauguši tādā vidē, kur kārtību noteica cilvēki ar apšaubāmu morāli. Tie ir tie ļaudis, kuri pārmaiņu laikos nāca pie varas un rādīja negatīvu piemēru.
"Masveida likumu neievērošana bija norma," viņš atgādināja iepriekšējo laiku pieredzi. "Tagadējie 40-50 gadus vecie cilvēki savārīja ziepes, un viņu bērni diemžēl ir šo ziepju produkti," speciālists rezumēja.
Pusi nozog darbinieki
Portāls TVNET jau vēstīja par Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāja Henrika Danusēviča teikto, ka pircēji-zagļi ir tikai puse no visiem veikalu garnadžiem. Otra puse zagļu ir paši veikalu darbinieki - gan veikalu zālēs, gan pie kasēm.
Vienlaikus līdz ar krīzi zādzību skaits veikalos nav pieaudzis - pārdevēji baidās zagt, jo tā var zaudēt savas darba vietas, bet rūdītos zagļus jau sejā pazīst apsargi. Vairāk par zādzībām veikalos, lūdzu, skatīt šī raksta resursos.
Interneta aptauja notika šonedēļ un tajā piedalījās vairāk nekā 900 cilvēku.
