Nozagtu auto arī par atlīdzību ne vienmēr izdodas atgūt (31)

Lai gan auto īpašnieki ne uzreiz uzticas policijai un ir gatavi maksāt izpirkumu, policija apgalvo, ka gadījumā, ja cietušais jau tūlīt pēc izpirkuma pieprasīšanas vēršas policijā un strikti izpilda visas prasības, tad gandrīz simtprocentīgi auto izdodas atgūt, nesamaksājot prasīto summu.

Valsts policijas preses nodaļas galvenais speciālists Aigars Bērziņš spēj izteikt tikai nožēlu par to, ka nozagto auto īpašnieki joprojām neuzticas policijai un mēģina paši saviem spēkiem atgūt auto, kas nereti izrādās neveiksmīgs mēģinājums.

Visbiežāk shēma ir vienkārša – nozog auto, cilvēks vēršas policijā, taču, kamēr policija sāk meklēšanu, īpašniekam vai nu tieši no kriminālajām aprindām tiek izteikts piedāvājums to atgūt par noteiktu atlīdzību, vai arī viņš pats ar draugu palīdzību sāk meklēt iespēju auto atgūt.

Ja tas izdodas, policija vienkārši saņem cietušā iesniegumu par to, ka viņš savu auto atradis, piemēram, kādā mežmalā. Shēma darbojas, cietušais pats, samaksājot prasīto summu, piesedz zagļus, it sevišķi gadījumos, ja auto atgūt palīdzējis kāds drauga draugs, kuram pašam jau tā reiz gadījies, vai arī viņš zinājis vēl kādu paziņu, ar kura palīdzību sāktas pārrunas ar īsto zagli. A. Bērziņš gan piebilst, ka pērn bijuši vairāki gadījumi, kad apzagtais auto īpašnieks pats vēršas policijā tajā brīdī, kad viņam piedāvā auto atpirkt. "Tas ir vienīgais variants, kā mēs varam cilvēkam palīdzēt. Prakse apliecina, ka tad jau gandrīz vienmēr izdodas atgūt gan auto, gan nesamaksāt prasīto summu."

Par atlīdzību atdod 10 000 eiro vērtus auto

Zinātāji stāsta, ka šobrīd jau ar auto zagšanu un to atgriešanu par atlīdzību nodarbojas ļoti stabili un pieredzējuši kriminālie grupējumi, kas izmanto augstas tehnoloģijas, zogot iespējami vērtīgākas mašīnas. "Parasti tās ir ne lētākas par 10 000 eiro, jo grupējumi vēlas iegūt lielāku peļņu, un, šajā gadījumā prasot ap 4000 eiro, īpašnieks aizdomājas. Ja auto vērtība ir aptuveni 5000 eiro, tad atlīdzības maksa aptuveni 2500 eiro īpašniekam var šķist par lielu, lai to maksātu," stāsta zinātājs. Parasti ar īpašnieku sazinās kāds starpnieks, kurš īsti nepazīst patiesos zagļus – viņa uzdevums ir tikai organizēt sarunas, un par to viņš saņem 5–10 procentus no prasītās summas.

Taču arī tajos gadījumos, kad īpašniekam piesola auto atgriezt par atlīdzību, vēl neesot nekādas garantijas, ka tas arī notiks. Nereti tā sauktās pārrunas starp zagļiem un īpašnieku tiek tikai samudžinātas un tikšanās pārliktas, līdz beidzot pienāk īstā diena – nauda jau samaksāta, bet auto norādītajā vietā tā arī netiek atrasts. Tad tiek pieprasīta vēl papildu summa, līdz īpašnieks saprot, ka prasīts tiek par daudz. Kāds uzņēmums šādā veidā pat divreiz maksājis izpirkumu, bet auto nav atguvis – tikšanās vieta, nozagtais auto stāv ceļa otrā pusē, tiklīdz samaksā naudu, tā zagļi aizbrauc gan ar savu, gan īpašniekam nozagto mašīnu. Ja paveicas un auto tomēr atrodas norādītajā vietā, jārēķinās, ka tajā vairs neatradīsiet mūzikas sistēmu, diskus un citas ekstras.

Zagļi izmanto augstas tehnoloģijas

Sen jau esot pagājuši tie laiki, kad mašīnas visbiežāk tika zagtas, izsitot tām logu – tagad tehnoloģijas kļuvušas daudz nopietnākas. Lietpratēji apgalvo, ka, piemēram, jaunu džipu profesionālai aizdzīšanai izmantotā sistēma maksājot ap 60 000 latu. Savukārt vienkāršākais veids, kā nozagt auto, ir nokopēt tā atslēgu. Kādas Jelgavas autostāvvietas bijušais saimnieks atklāj, ka gadu gaitā, kopš viņam piederējusi stāvvieta, no tās nozagtas divas mašīnas un abos gadījumos īpašnieki tās tikko bija iegādājušies – nepārliecinoties, vai bijušajam īpašniekam nepaliek vēl viens atslēgas komplekts. "Tas ir kā likums, ka visbiežāk zog tieši tādas mašīnas, kas tikko pabijušas apšaubāmas kvalitātes servisos, tām likta signalizācija, tās nodotas tirdzniecībai auto laukumos vai kā citādi trešajai personai ir bijis laiks, lai parūpētos par atslēgas (čipa) dublikātu," stāsta autostāvvietas bijušais saimnieks.

Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Saulvedis Šalājevs uzsver, ka īpašniekiem nopietnāk vajadzētu domāt par drošību. "Auto bez signalizācijas profesionālis aizdzīs dažu sekunžu laikā, bet signalizācija šo procesu pat profesionālim paildzinās līdz vismaz 15 sekundēm. Gaišā dienas laikā, ielas malā – tas var būt pietiekams iemesls, lai šādu mašīnu neizvēlētos."

Arī apdrošināšanas kompānijas iesaistās

Cilvēki, kas jau reiz saskārušies ar auto zādzību un vēlāk tā atgūšanu par atlīdzību, neslēpj, ka ļoti nopietni šo biznesu uzmana arī apdrošinātāji. Viņu interesēs nebūt nav pamatīgu kompensāciju izmaksas nozagto auto īpašniekiem, tāpēc kompānijām esot pašiem savi sakari, kā pirms policijas un izpirkuma maksas pieprasīšanas auto atgūt. Zinātāji stāsta, ka esot pat savs apdrošinātāju tops – kompānijas, kurās apdrošinot auto īpašnieks var justies vairāk pasargāts, jo izrādās, ka tām ir pašām savi cilvēki, kas rūpējas par auto atgūšanu. No problēmām ar dažās kompānijās apdrošinātām mašīnām pat rūdīti kriminālie grupējumi atsakoties.

Pēdējā cerība – šroti

Ja par auto nesaņem izpirkumu, nereti as nonāk šrotos, kur to izjauc pa detaļām un iztirgo. Piemēram, Jelgavā vismaz reizi nedēļā kādā servisā vai auto kapsētā atrod kādu zagtu auto detaļu. S. Šalājevs skaidro, ka šajā gadījumā tirgoņi pamatīgi zaudējot no auto vērtības, jo, ja, piemēram, auto cena ir 2000 latu, tirgojot to detaļās, var atpelnīt apmēram 400 latu. Taču policija nozagtās mašīnas meklē ne tikai neskartas, bet pieļauj to iespējamo izjaukšanu un tāpēc pārbauda aizdomīgus autoservisus un šrotus. Pēdējo laiku redzamākais šāds gadījums fiksēts Rīgas rajona Salas pagastā, kur Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbiniekiem izdevās identificēt 13 automašīnas, kas nozagtas Rīgā, rajonā un Jūrmalā gan šajā, gan arī iepriekšējos gados. Aizdomās par zagtu automašīnu izjaukšanu un detaļu realizēšanu aizturēti 1977. un 1956. gadā dzimuši vīrieši.

***

Uzziņai

Pēdējā laika skaļāko lietu, kurā mēģināts pret atlīdzību atgūt nozagtu auto un kurā iesaistīti vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki – Brīvo vanagu vadītājs un Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis Dzintars Ķimenieks, televīzijas spēles Prāta banka vadītājs Eduards Švāns, autosportists Gatis Panavs un agrāk tiesātais Vladimirs Golovkins, turpina izskatīt tiesa. Nākamā sēde pārcelta uz 13. novembri.

Atgādinām, ka lieta saistīta ar kādas tūningotas 1995. gada izlaiduma BMW automašīnas zādzību 2005. gada maijā. Īpašniekam par automašīnas atdošanu pieprasīti 3000 eiro (aptuveni 2100 latu). Apsūdzētie apgalvo, ka tikai centušies izlīdzēt draugam, kuram automobilis nozagts.