Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9027786t1h0bdf.jpg)
Pēdējos gados tā ir sanācis, ka Jāņu tradīcijas, it sevišķi ēšanas jomā, izraisa aizvien plašākas diskusijas, kā svinēt un ko likt galdā, proti, vai ir vērts lauzīt galvu par to, kā klāt galdu atbilstoši tradicionālajiem priekšstatiem par Jāņu svinēšanu, vai arī vadīties pēc savām vēlmēm baudīt svētkus tā, kā pašiem labāk iet pie sirds.
Ēdieni un dzērieni ir divi ļoti svarīgi faktori, kas lielā mērā ietekmē svētku norisi — par spīti dažam labam apgalvojumam, ka galvenais ir garīgais elements. Ir divas lietas, kas šiem svētkiem piešķir individualitāti; pirmkārt, tas ir alus un, otrkārt, tas ir Jāņu siers. 65% no pagājušajā gadā aptaujātajiem Latvijas respondentiem ir atzinuši, ka svētku noskaņu rada tieši šie divi produkti, bet bez visa pārējā varētu arī iztikt. Šašliks vai jebkura cita tamlīdzīgi pagatavota gaļa, par spīti reklāmu gūzmai, nu jau ieņem nenozīmīgāku vietu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šos izstrādājumus ir iespējams iegādāties vai pagatavot arī citā laikā, ne tikai Jāņos vien.
Pagājušā gada aptauja liecina, ka modē atkal nāk dažādi pīrādziņi — ne tikai ar gaļas, bet arī ar dārzeņu vai biezpiena pildījumu. Patiesībā šajā reizē galvenais nav vis pildījums, bet gan noskaņa, izjūta un smarža, ko rada pīrāgu cepšanas process. To tagad lielā mērā atvieglo iespēja iegādāties jau iepriekš sagatavotu mīklu — gan parastā, gan saldētā veidā. To lielākoties atliek vien vēlreiz samīcīt, izveltnēt un piepildīt ar to, pēc kā sirds visvairāk kāro. Starp citu, pētījumi par pīrāgu cepšanas procesu liecina, ka smaržai ir ārkārtīgi liela loma svētku harmonijas radīšanā.
Arī Jāņu sieru tagad ir iespējams nopirkt visdažādākos veidos un izskatā. Lai gan saskaņā ar tradīcijām īpašu noti šim sieram piešķir tādas piedeva kā ķimenes, šogad Latvijas tirgū jau ir parādījušies arī sieri ar kadiķogu, rozmarīna un paprikas garšu, kas ne par matu neatpaliek no tradicionālajiem ķimeņu sieriem, tieši otrādi, tie labi garšo ne tikai ar alu, bet arī ar sarkanvīnu. Iespējams gan, ka būs jāpaiet vēl gadu gadiem, līdz vīns tiks uzskatīts par pilnvērtīgu Jāņu mielasta sastāvdaļu, taču der atcerēties, ka arī degvīns, brendijs vai pat viskijs, ko pēdējos gados mēdz likt Jāņu galdā, agrāk nebūt nav iederējies šo svētku svinēšanā.
Vēl viena svarīga nianse svētku galdā ir gurķu un tomātu uzkodas, kas saskaņā ar aptauju ierindojas pirms ceptas gaļas. 34% aptaujāto atzinuši, ka Jāņos itin mierīgi varētu iztikt bez šašlika, desiņām un tamlīdzīgiem gaļas ēdieniem, ja vien ķimeņu sieru, pīrādziņus un alu papildinātu svaigi skābēti gurķīši. Ja tie nav pieejami, tad tikpat labi derētu arī svaigi tomāti vai tomātu salāti ar pamatīgu diļļu, lociņu vai citu garšaugu piedevu.
Tas ir tikai loģiski, ka tradīcijas mainās, un var būt, ka arī Latvijā ir pienācis brīdis, kad, tuvojoties tautas svētkiem, derētu sastādīt iecienītāko ēdienu topu, kā tas notiek daudzās citās Eiropas valstīs, kur reizēm ir iegūti visnotaļ pārsteidzoši rezultāti — gan absolūts atbalsts tradīcijām, gan liela piekrišana pavisam jauniem ēdieniem.