Valsts prezidents Andris Bērziņš nominējis pašreizējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) vadīt jauno valdību, pavēstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Prezidenta kancelejā šodien ir saņemts demisijas raksts no valdības. Prezidents ir nosūtījis vēstuli Valsts kancelejai, nominējot Straujumu vadīt arī jauno valdību.
Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota informēja, ka rīt Saeimā plānots parakstīt jaunās valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu. Parakstīšana plānota plkst.9.
Aģentūras LETA publicētā Straujumas biogrāfija liecina, ka viņa dzimusi 1951.gada 24.februārī, viņai ir divi bērni.
Straujuma 1973.gadā ieguvusi matemātiķa specialitāti Latvijas Universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, 1987.gadā bijusi aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, bet 1992.gadā ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu. Straujuma 1996.gadā Lielbritānijā apguvusi zināšanas uzņēmumu ekonomikas un vadīšanas kursos, bet laikā no 1994.līdz 1999.gadam apmeklējusi kursus Dānijā, Somijā, Lielbritānijā, ASV, kur apguvusi ar Eiropas Savienību un informācijas sistēmām saistītas zināšanas.
Karjeru Straujuma sāka 1973.gadā kā zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, laikā no 1991. līdz 1993.gadam bijusi vadošā pētniece SIA «Latvijas datoru centrs», bet no 1993. līdz 1997.gadam bijusi Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja, direktora vietniece, vēlāk šajā pašā centrā kļuvusi par valdes priekšsēdētāju.
Pirmo reizi Zemkopības ministrijā viņa sāka strādāt 2000.gada oktobrī, kad kļuva par valsts sekretāri, bet 2007.gada 1.februārī iecelta par valsts sekretāri Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pēc tam iecelta par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci.
Straujuma laikā no 2002.gada līdz 2007.gadam ir bijusi VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» padomes locekle.
Zemkopības ministrijā Straujuma atgriezās 2011.gada oktobrī - jau kā ministre.
Straujuma šogad janvārī tika nominēta Ministru prezidenta amatam, kad pagājušā gada novembrī pēc Zolitūdes traģēdijas no valdības vadītāja amata atkāpās Valdis Dombrovskis (V). Lai gan Straujuma gada sākumā atzina, ka neredz sevi kā «Vienotības» premjera amata kandidāti, viņa tomēr atkārtoti kandidēja uz šo amatu. Intervijā aģentūrai LETA Straujuma skaidroja, ka tas ir viņas pienākums pret vēlētājiem.
Straujuma atzīst, ka vadīt valdību iepriekšējos deviņus mēnešus neesot bijis viegli, jo jāstrādā ģeopolitiski sarežģītos apstākļos, kad apdraudēta valsts drošība.
Kā prioritāros jaunās valdības darbus Straujuma min nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Aktuāls jautājums ir arī par izglītības sistēmas, veselības aprūpes un tiesu sistēmas sakārtošanu.
Jau ziņots, ka valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunajai valdībai. Jauno valdību plānots apstiprināt trešdien, 5.novembrī.
Plānots, ka «Vienotību» jaunajā valdībā varētu pārstāvēt Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre pašreizējā «Iespējamās misijas» vadītāja Mārīte Seile.
Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā varētu pārstāvēt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.
Nacionālajai apvienībai jaunajā valdībā varētu būt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kultūras ministre Dace Melbārde, savukārt Ināra Mūrniece varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju.
