Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pirms gājiena sākumā iesaistījās nelielā vārdu apmaiņā ar vīrieti, kuram rokās bija karogs ar Ukrainas un valsts brīvprātīgo bataljona «Azov» simboliku, deputātam aicinot karogus neizmantot.
Parādnieks lūdzis neizmantot Ukrainas karogu gājiena laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā paskaidroja Parādnieks, Ukraiņu biedrība Latvijā lūdza, lai netiktu izmantoti Ukrainas karogi, ko attiecīgi parlamentārietis lūdza pirms gājiena izdarīt, tāpēc devās runāt ar vīriešu grupu, kuri bija ieradušies ar šiem karogiem.
Pēc Parādnieka domām, ir tikai cilvēcīgi respektēt to, ko lūdz paši ukraiņi. Viņš norādīja, ka tādā veidā deputāts mēģināja panākt potenciālu provokāciju nepieļaušanu gājiena laikā un pēc tam.
Policijas darbinieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā nelaida bariņu Latvijas nacionālradikāļu, kuri bija «bruņojušies» ar Ukrainas brīvprātīgo armijas karogiem un vēlējās iekļauties leģionāru piemiņas gājienā, novēroja aģentūra LETA. Viņi nepiedalījās arī pašā gājienā, jo vīrietim no Ukrainas policija tieši pirms gājiena lūdza uzrādīt dokumentus, kas esot ievilcies.
Ziedus pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņas dienā vēlējās nolikt nacionālradikālās biedrības «Gustava Celmiņa centrs» vadītājs un «pērkoņkrustiešu» ideoloģijas popularizētājs Igors Šiškins, kurš par savām aktivitātēm paguvis arī pabūt cietumā, un vēl aptuveni desmit cilvēki, no kuriem daļa rokās turēja Lietuvas, Ukrainas, Ukrainas brīvprātīgo bataljona «Azov» un citus karogus. Šajā cilvēku grupā bija arī biedrības «Antiglobālisti» vadītājs Andris Orols.
Policijas darbinieki šos cilvēkus, kuriem gājiena sākumā veidojās konflikti ar pasākuma rīkotājiem, nelaida pie Brīvības pieminekļa.
Kopumā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā pēc leģionāru atceres gājiena notika bez asas pretējo pušu konfrontācijas. Ja citus gadus tā dēvētie antifašisti svilpa svilpes un kliedza: «Kauns!», tad šogad pret gājiena dalībniekiem tika raidītas vien atsevišķas salīdzinoši klusas frāzes.
Arī gājiena dalībnieki nesāka strīdus ar protestētājiem, vien savā starpā apsprieda Georga lentīšu izmantošanu, kādu pretējo uzskatu paudēju nosauca par «Putina atbalstītāju», taču skaļi strīdi vai konflikti nenotika. Tāpat bija dzirdama gana piezemēta vārdu apmaiņa par tēmu, kuri ir «īstie zemes saimnieki» un kuriem savukārt esot «jābrauc prom».
Gājienā tika devušies apmēram 1000 biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» pārstāvji un viņu atbalstītāji.
Lai arī gājiens aizritēja mierīgi, pulcēšanās laikā daudzkārt izskanēja agresīva retorika, piemēram, «kādi urlas te salasījušies». Tāpat bija vērojami asumi starp sanākušajiem, jo gājiena dalībnieku rindās vēlējās iekļauties cilvēki ar apšaubāmiem nolūkiem.