Degvielas kartelis Latvijā — iedomas vai realitāte?

Kopš 2003. gada, kad Statoil pārpirka Latvijā esošās Shell degvielas uzpildes stacijas, nerimst runas par tirgojamās degvielas cenu saskaņošanu starp lielākajiem tirgus dalībniekiem.

Šīs runas izraisa Statoil un Neste degvielas uzpildes stacijās (DUS) pārdodamās degvielas cenu sinhronas, bieži vien grūti izskaidrojamas svārstības. Savulaik pat toreizējais Saeimas budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš izteica pārliecību, ka Latvijā pastāv degvielas kartelis. Tomēr Konkurences padome (KP) līdz šim visus šos minējumus ir noraidījusi. Tiesa, tas notika iepriekšējā padomes priekšsēdētāja Pētera Vilka laikā. Iespējams, viņam bija grūti atzīt kādus tirgus kropļojumus, jo pats bija atļāvis Statoil Shell DUS pārņemšanu.

Šobrīd KP izskata vairāku degvielas tirgotāju iesniegtu sūdzību par Statoil un Neste dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai no tirgus izspiestu citus konkurentus. Šajā sūdzībā minēts, ka pērnā gada janvārī, februārī un martā Statoil un Neste degvielu tirgojusi par zemāku cenu, nekā tajā laikā bijusi pašu vairumtirdzniecības cena. Sūdzības iesniedzēji uzskata, kā tā bijusi apzināta dempingošana ar nolūku novest līdz bankrotam mazos degvielas tirgotājus, kuriem šāds mākslīgi pazeminātu cenu spiediens nebija ilgstoši izturams. Kā atzīst Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgēņijs Kisiels, tad vismaz desmit uzņēmumi patiesi pārtraukuši darbību un Latvijā regulāri samazinās DUS skaits.

Palmu ēnā vienosies par cenām

"Latvijā Statoil un Neste ienāca gandrīz vienlaikus. Viņiem toreiz valdošā partija Latvijas ceļš un toreizējā Rīgas dome atdeva visekskluzīvākās tirdzniecības vietas. Laba tirdzniecības vieta izšķir visu, nevis cena. Kāpēc viņiem šīs izdevīgās vietas piešķīra, es labi zinu, arī jūs varat nojaust, bet es to nedrīkstu teikt," stāsta Kisiels. Viņš norāda, ka Neste ir izvirzījusi mērķi palielināt DUS skaitu līdz piecdesmit, patlaban to ir nedaudz virs trīsdesmit. "Bija skaists benzīntanks Iecavā — Oxima, tagad tur ir Neste. Di oil bija spiests Ainažos pārdoties, Cēsīs ir pārpirkts DUS, tagad viņi ir ieperinājušies arī Daugavpilī. Notiek intensīva vietējo tirgotāju iznīdēšana. Kad vietējie būs iznīdēti, viņi darīs ko gribēs. Aizbrauks uz Kanāriju salām un tur palmu ēnā, malkojot kokteili, vienosies par cenām. Jau tagad, ja paņemam nost nodokļus, viņiem ir izdevīgāk degvielu tirgot Latvijā, nevis, teiksim, Vācijā," Kisiels neslēpj mājienus uz iespējamo cenu karteli.

Viņš arī pamato sūdzības iesniegšanas iemeslu. "Viņiem [Statoil un Neste] ir savi termināļi, un viņi degvielu tirgo arī vairumā. Daudzi vietējie tirgotāji, kuru iepirkšanas apjomi nav lieli, degvielu iepērk no viņiem. Pērnā gada pirmajos mēnešos pie viņiem vairumtirdzniecības cena bija augstāka nekā mazumtirdzniecībā. Akcizēto preču tirdzniecības noteikumi aizliedz pirkt preces mazumtirdzniecībā un tālāk pārdot, līdz ar to mazajiem tirgotājiem bija jāpērk degviela par cenu, kas ir augstāka, nekā tirgo Statoil un Neste. Tā ir vistīrākā dempinga politika, lai no tirgus izspiestu sīkos tirgotājus ar mazākām finanšu iespējām. Nav, kas viņus pieliek pie vietas, tāpēc mēs iesniedzām sūdzību Konkurences padomē. Gribam, lai šādi dempingošanas gadījumi tiktu aizliegti, un viņiem jāsaņem sods, jo daudzi stipri cieta finansiāli."

Ja šie fakti izrādīsies patiesība, šoreiz KP būs jāpieņem vainīgajiem nepatīkami lēmumi. Padome jau marta vidū nosūtīja vēstuli Statoil Latvija, Neste Latvija un Lukoil Baltija R, kurā norādīja uz iespējamo Konkurences likuma 13. panta 4. punkta pārkāpumu. Šis punkts aizliedz tirgus dalībniekiem, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ļaunprātīgi to izmantot. KP uzskata, ka šie trīs uzņēmumi atrodas šādā stāvoklī, jo kopā aizņem gandrīz 50% tirgus, kas vērtējams kā oligopols. Tiesa, pats par sevi oligopols nav aizliegts, arī šis jēdziens ir visai nosacīts, taču konkrētajā gadījumā ir aizdomas par vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Kā vēstulē norāda KP: Latvijas degvielas tirgus ir caurspīdīgs, kas ļauj Statoil, Neste un Lukoil koordinēt degvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū, pietiekami skaidri zinot vienam otra rīcību degvielas cenu svārstību laikā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola esošajiem tirgus dalībniekiem, veicinot to izspiešanu no tirgus. Ja pārkāpums tiks konstatēts, tirgus dalībniekiem var uzlikt naudas sodu līdz 5% no gada neto apgrozījuma. Soda apmērs varētu sasniegt divdesmit miljonus latu. Konkurences padome lēmumu plāno pieņemt 22. maijā. Padomes vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs Nedēļai paskaidroja, ka diemžēl KP šobrīd nevar atbildēt, vai ir konstatēts, ka vairumtirdzniecības cenas ir bijušas augstākas nekā mazumtirdzniecības. No KP puses viss būšot lēmumā.

Degvielas tirgū valda negodīga konkurence

Viens no sūdzības iesniedzējiem Viada valdes priekšsēdētājs Viktors Škuratovs uz jautājumu, vai Latvijas degvielas tirgū valda negodīga konkurence, pārliecinoši atbild: "Jā, es tā uzskatu." Viņš stāsta, ka pamudinājums iesniegt sūdzību Konkurences padomei nācis no Statoil un Neste darbībām, kad degviela mazumtirdzniecībā tika tirgota zem tās pašizmaksas, atsevišķos gadījumos par cenu, kas vienāda vai pat mazāka par vairumtirdzniecības cenu, šo ļaunprātību maskējot it kā ar šo abu kompāniju savstarpējo "konkurenci". Pēc Škuratova domām, ja šādas Statoil un Neste darbības atkārtosies un turpināsies, pavisam reāla ir situācija, ka Latvijas degvielas tirgū paliks tikai daži spēlētāji. Viņš ir gandarīts, ka KP ir "atsaukusies uz mūsu [tirgotāju] kopējo iesniegumu, un, lai gan tā to izskata jau ilgi, tajā ir manāma pozitīva ievirze, kaut gan ne visus mūsu iesniegumā minētos argumentus, kā to gribētos, padome ir akceptējusi".

Cits sūdzības iesniedzējs — Augstceltnes [DUS Kurši] degvielas mazumtirdzniecības nodaļas vadītājs Sergejs Novikovs — ir nedaudz mazāk kareivīgs. Lai gan arī Novikovs atzīst, ka vadošajām tirgus kompānijām attiecīgajos mēnešos mazumtirdzniecības cenas bijušas augstākas nekā vairumtirdzniecības, viņš izvairīgi runā par degvielas tirgus izkropļojumiem, ļaujot to izvērtēt Konkurences padomei. Novikovs tomēr atzīst, ka ar katru gadu tirgus dalībnieku paliek arvien mazāk, kas netieši norāda uz to, ka mazie uzņēmumi tiek mērķtiecīgi izspiesti no tirgus. Viņš gan piebilst, ka "tā vienkārši izspiest no tirgus nevienu nevar. Katram degvielas tirgotājam ir savi klienti, atrašanās vietas, atlaižu un cenu politika. Uzņēmumam, kurš par mērķi ir uzstādījis kāda cita degvielas tirgotāja izspiešanu no tirgus, ir jābūt labākam par to, kuru tas vēlas izspiest. Un svarīgākais — jāpārliecina arī klients, ka šis uzņēmums tiešām ir labāks. Ja tas izdodas, tad var runāt par spēlētāju izspiešanu no tirgus."

Konkurences noteikumi nav precīzi definēti

Neste Latvija ģenerāldirektors Olli Peka Pilkanens noraida visas izvirzītās apsūdzības un kompānijas vārdā izvirza pretprasību KP atsaukt šīs apsūdzības, jo tām neesot nekāda loģiska un juridiska pamatojuma. Viņš gan neprecizē, ko domā darīt, ja KP apsūdzības neatsauks un varbūt pat, tieši otrādi, piespriedīs maksāt lielu sodu. Visticamāk, tādā gadījumā mūs gaida ilgstoša tiesāšanās. Diemžēl viņš nekādus konkrētākus paskaidrojumus, kuri atspēkotu izvirzītās apsūdzības, nesniedz, jo "patlaban kompānija turpina analizēt situāciju un gatavo detalizētu materiālu un atbildi Konkurences padomei". Šī atbilde jāiesniedz līdz 23. aprīlim.

Arī Statoil izvirzītās apsūdzības noraida. Kompānijas sabiedrisko attiecību speciāliste Margrieta Akmens uzsver, ka Statoil visur un vienmēr darbojas saskaņā ar likumu. "Lai veiktu kādus aprēķinus, jāvienojas par rēķināšanas metodoloģiju. Saskaņā ar mūsu lietoto metodoloģiju, kura atbilst starptautiskajai praksei, mums ne brīdi vairumtirdzniecības cena nav bijusi zemāka par mazumtirdzniecības. Abas šīs cenas ir konceptuāli skatāmas atsevišķi. Ir daudzi atsevišķi saskaitāmie, kuri tiek iekļauti cenā. Ir dažādi aprēķinus veidojoši periodi. Latvijā arī nekad nav nodefinēts, kas ir vidējā mainīgā cena, kuru savā vēstulē piemin Konkurences padome," skaidro Akmens.

Pārtulkojot sabiedrisko attiecību speciālistes teikto cilvēkiem saprotamā valodā, jāteic: tā kā Latvijā līdzīga precedenta nav bijis, cenu noteikšanas metodoloģija nav juridiski precīzi nodefinēta, tad KP un, ja būs nepieciešams, tiesai būs ļoti grūti pierādīt, ka noticis Konkurences likuma pārkāpums un juristiem būs plašas iespējas demonstrēt profesionālo izmanību. Akmens arī norāda, ka šobrīd visi tirgus dalībnieki ir publiskojuši savus nākotnes plānus. Vieni neslēpj, ka ir gatavi savas DUS pārdot, citas pirkt. Tāpēc runas par kaut kādiem centieniem kādu izspiest no tirgus ir visai liekulīgas.

Akmens stāsta, ka līdzīga situācija bijusi Igaunijā, kur pie turienes konkurences uzraugiem vērsās mazie tirgotāji ar hipotēzi, ka tos vēlas izstumt no tirgus. Rūpīgi izpētot situāciju, konkurenci uzraugošā institūcija visus pārmetumus noraidīja kā nepamatotus. Jāpiebilst, ka Igaunijā pirms dažiem gadiem tika noteikti ļoti stingri kritēriji, lai iegūtu licenci degvielas tirdzniecībai. Rezultātā no vairākiem simtiem ar degvielas tirdzniecību saistītiem uzņēmumiem tirgū palikuši vien kādi divdesmit un pilnībā izskausts pelēkais degvielas tirgus, kas Latvijā joprojām zeļ. Piemēram, pret SIA Ovi šobrīd ir ierosināts kriminālprocess par nodokļu nemaksāšanu, arī citi degvielas tirgotāji maksā aizdomīgi mazus nodokļus. Atcerēsimies, ka degvielas cenā lielu daļu ieņem tieši nodokļi.

Soda naudu nemaksāšu principā

Lai gan degvielas tirgotāju Konkurences padomei iesniegtajā sūdzībā izteikti pārmetumi vienīgi Statoil un Neste, KP saskatījusi pārkāpumus arī Lukoil darbībā. Kā skaidro Gorbunovs, "pagaidām galvenais arguments — Lukoil, tāpat kā Neste un Statoil, ir vertikāli integrēti uzņēmumi, kam ir savi garantēti degvielas piegādes avoti, un tādēļ viņu neatkarība no citām piegādēm, konkurentiem un klientiem piešķir tiem tirgus varu".

Lukoil Baltija R šefs Haims Kogans ir tik sašutis par kompānijas pieminēšanu šajā sakarā, ka spēj par to runāt tikai pēc kārtējās cigaretes aizsmēķēšanas. "Es speciāli pārbaudīju mūsu cenas pagājušā gada janvārī, februārī un martā. Tas ir laikā, par kuru ir iesniegta sūdzība Konkurences padomei. Mums tolaik, kad Statoil un Neste tirgoja degvielu par zemākām cenām nekā vairumtirdzniecībā, bija augstākās cenas. Konkurences padome pārmet, ka cenas ir bijušas pārāk zemas. Tautai jau tas ir tikai labi. Vispār jau Konkurences padomei būtu jāizlaiž apkārtraksts, kā jātirgo degviela, jo lēti — slikti, dārgi — atkal slikti. Lai māca tirgot. Man nav saprotams, kāpēc padomei vajadzēja mūs vēl piekabināt klāt, jo sūdzībā, ko iesniedza atsevišķas degvielas tirgotāju kompānijas, mēs nemaz neesam pieminēti. Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka esam iesaistīti visā šajā lietā, lai sanāktu nepieciešamā tirgus daļa dominējošā stāvokļa noteikšanai. Laikam jau Statoil un Neste kopā neaizņem tos nepieciešamos 40%, un mūs pievilka klāt. Jāizsaka pateicība Konkurences padomei, ka viņi man iemācīja jaunu vārdu — "oligopols". Līdz tam tādu vārdu nezināju. Izrādās, arī mūsu kompānija ietilpst oligopolā. Man gan vairāk šķiet, ka Konkurences padome vienkārši imitē darbu, izrādās, ka strādā. Ja mums piespriedīs kaut ko maksāt, es netaisos to darīt. Principa pēc, jo nezinu, par ko man būtu kaut kas jāmaksā. Par to, lai Konkurences padome varētu plātīties ar savu šķietamo aktivitāti?"

Uz jautājumu, kā Statoil izdodas ilgstoši noturēt visaugstāko cenu, Kogans atbild: "Visi jau ņem benzīnu no vienas mucas. Tas ir, no Mažeiķiem. Kvalitāte visiem ir viena. Tomēr jāatzīst, ka servisa līmenis Statoil ir augstāks. Arī mēs pie tā pēdējos trīs gadus aktīvi strādājam un tuvākajā laikā domājam pacelt savās degvielas uzpildes stacijās servisu līdz līdzīgam līmenim. Toties dīzeļdegvielas ziņā mēs esam pārāki par viņiem, jo saņemam labākas kvalitātes dīzeļdegvielu no Krievijas."

Viņš atzīst, ka maziem tirgotājiem ir grūti konkurēt ar lielajiem gigantiem. "Vēl jau ir brīvas nišas, kur iespraukties, bet tur, kur ir tūkstoš iedzīvotāju, mēs nebūvēsim miljonu vērtu degvielas uzpildes staciju. Manuprāt, mazajiem tirgotājiem, kuri degvielu pārdod mazapdzīvotos apvidos, būtu nepieciešamas nodokļu atlaides," augstsirdīgs ir Kogans. Par degvielas cenu veidošanās mehānismu Latvijā viņš ir lakonisks: "Cenu jau diktē Statoil. Pārējie tikai pievienojas." Arī Kisiels atzīst, ka viņu iesniegtajā sūdzībā Lukoil nebija minēts un "Kogans jau ir viltīgs vīrs un cenšas būt tā pa vidu. Katrā ziņā Kogans nav tik bezkaunīgs kā Statoil un Neste.

Uz augšu