Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bezgala sāpīgs ir mirklis, kad zaudējam tuvu un mīļu cilvēku. Dabiska un pašsaprotama ir cilvēku vēlme iekopt atdusas vietu pēc iespējas gaumīgāk.
Gaumes jautājums
Droši var apgalvot, ka Latvijā ir senas tradīcijas, kā parādīt cieņu un godu aizgājējiem. Šķiet, ka mūsu tautai raksturīgs kapu kults – reta ir atdusas vieta, uz kuras zaļo nezāle vai aug nekopti košumkrūmi. Iespējams, ka dzīvo vidū vairs nav aizgājēja tuvinieku vai arī tie pārcēlušies uz kādu tālāku vietu. Tie, kuri spēj un var, bieži brauc vai iet uz kapiem, ravē, stāda, laista, noliek svaigus ziedus. Katrs, protams, to veic pēc savas saprašanas un gaumes.
Mazsvarīgs nav arī naudas maka biezums, jo kvalitatīvi košumkrūmi ir diezgan dārgi, kaut šādos gadījumos tas nav noteicošais. Ja reiz izlemts veidot vienotu kompozīciju, izvēloties atbilstošus augus, košumkrūmus vai kokus, tad finanses paliek otrajā plānā. Galvenais, lai tuvinieka atdusas vieta būtu glīti sakopta, ar zaļojošiem stādījumiem.
Bieži rodas jautājums – ko vislabāk stādīt, kas tur iederētos?
Pēc Mēness fāzēm
Stādu un košumkrūmu audzētāja un tirgotāja Aija Orleāne stāsta, ka "būtībā, ko stāda pie mājas, var stādīt arī kapos. Kapu kopiņām viens izvēlas rāzītes, citi – puķes. Tie, kuri netiek tik bieži apkopt atdusas vietas, stāda mūžzaļo kadiķi, arī rāzītes. Cilvēki, kuri tam atrod vairāk laika, izvēlas dažādas puķes."
Kapos rāzīšu un puķu stādīšana notiek nepārtraukti visu gadu. Vairāk uzmanības jāpievērš Mēness fāzēm, bet, ja cilvēks atnāk un viņam vajag tagad stādīt, tad jau nekādas fāzes neinteresē.
Var aicināt dizaineru
Cilvēkiem laika kļūst arvien mazāk. Māja pētīja un centās noskaidrot, kuri augi prasa mazāk rūpju. Vismazāk jākopj klājeniskais kadiķis. Tas izskatās dekoratīvi un neprasa praktiski nekādu kopšanu. Vienīgi, ja sazaļojis tā, ka trūkst vietas, to var mazliet apcirpt. Viegli kopjamas ir kapu mirtes un efejas. To kopšana pārsvarā saistās vien ar nezāļu izravēšanu.
Atdusas vietu iekopšanā ir iespējams aicināt arī speciālistu – kapu dizaineru. Viņu pienākumos ietilpst izplānošana un vietas sagatavošana, proti, izveidot ainavas plānu, taču augi klientam jāstāda pašam. Katrā pilsētā un apdzīvotā vietā ir iespējams atrast cilvēkus, kuri par attiecīgu samaksu apkops jūsu tuvinieku atdusas vietas, ja ilgstošu komandējumu dēļ nevarat to izdarīt pats vai arī esat pārcēlies uz citu apdzīvotu vietu.
Izvēloties apstādījumu veidu, būtiski noskaidrot, vai kapus apsargā. Zagļi izrok apstādījumus no skaisti iekoptajām atdusas vietām un tos pārdod tirgū.
Pēc sarunām ar stādu audzētājiem un tirgotājiem, Botāniskā dārza un kapu darbiniekiem Māja izveidoja 10 iecienītāko apstādījumu augu sarakstu.
Iecienītākie kapu augi
TOP 10
1.Kapu mirte – mūžzaļš augs, kas zied sīkiem ziliem ziediņiem. To vislabāk stādīt ēnainā vietā. Meža kapu darbiniece Zelma atzīst, ka šo augu izvēloties visbiežāk, taču LU Botāniskā dārza darbiniece Māra uzskata, ka to vairs neviens nevēlas stādīt.
2. Buksis – augs ar mazām, spīdīgām lapām un sazarotu augumu. To var audzēt gan kā rāzītes, gan kā kuplus krūmiņus. Audzējot kā krūmiņus, var veidot dažādas formas – bumbiņas, konusus utt. Buksi drīkst stādīt tikai ēnainā vietā, jo saulē tas apdeg.
3. Efeja – mūžzaļš kāpelējošs vai ložņājošs augs, kas ļoti ātri sakuplo un var sasniegt ievērojamus apmērus. Arī efeja jāstāda ēnainā vietā. Krūms zaļo un aug apmēram piecus līdz sešus gadus, pēc tam tas atkal jāatjauno.
4. Klintene – košuma krūms ar mazām, spīdīgām lapiņām. Šis augs jāstāda saulainā vietā, jo efejai patīk saules gaisma, tā ir sausumizturīga.
5. Tūja – skuju puskoks. Tā var būt ar dažādām skujām: dzeltenām, atšķirīgu zaļu toņu skujām, konisku vai izplestu vainagu. Tūjas ir ērts un pateicīgs augs – to var dēstīt gan ēnainā, gan saulainā vietā
6. Paciprese – dekoratīvs skuju krūms. Tam ir vairāku veidu vainagi: olveida, piramidāli un koniski. Skujas mēdz būt dažādās krāsās: zilganpelēkas un koši dzeltenas, dažādu toņu zaļas. Pacipreses vislabāk ir stādīt ēnainā vietā, jo tās ir jutīgas pret saules dedzinošajiem stariem.
7. Kadiķis – dekoratīvs krūms ar zaļganzilām, pelēkzilām vai zaļām skujām. Kadiķi ir dažādas formas un augstuma. Šim augam patīk saulaina un viegli noēnota vieta.
8. Samtenes – ļoti iecienītas apstādījumu puķes. Ziedi – magoņsarkani, oranži, gaiši vai tumši dzelteni. Samtenes ir dažāda augstuma: ir gan zemās, gan augstās, tām ir atšķirīga arī ziedu forma un lielums. Šīs puķes ir diezgan izturīgas, taču, agrā pavasarī iestādītas, var nosalt.
9. Hosta – zems augs ar balti zaļām lapām un maigi violetiem zvaniņveida ziediem. Ir dažādu veidu hostas, kam atšķirīgs lapu tonis. Pēc noziedēšanas augs saglabā zaļo lapu dekorativitāti. Hostām vairāk patīk ēnainas vietas.
10. Rododendrs – krūms ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām. Rododendri zied visdažādākajās krāsās un toņos – violeti, sarkani, dzelteni, oranži, maigi rozā, balti. Šos krāšņos košumkrūmus ieteicams apsargājamos kapos, jo tos mēdz izzagt.