Latviešu sieviešu ģērbšanās paradumu iezīmes (101)

Augstpapēžu kults Ja salīdzinām kādu no lielajām Eiropas pilsētām, piemēram, modes pilsētu Parīzi, Londonu vai Milānu, būsim pārsteigti par samērā mazo augstpapēžu nēsātāju skaitu ielās. Mazs, bet samērā nemainīgs, jo bieži vien sievietei to prasa amats. Ar Rīgu ir citādi, jo arī trolejbusos, autobusos, tramvajos, vilcienos, lielveikalos, it visur sievietes, spītēdamas ērtumam, izvēlas augstpapēžu apavus. Jāprasa, kādēļ tā? Varbūt vaina ir vēl joprojām esošajā apziņā, ka smukas lietas, īpaši jau labas kvalitātes augstpapēžu kurpes, kādreiz bija deficīts, par ko deviņdesmito gadu sākumā jebkura sieviete bija gatava atdot visu savu algu. Ārzemju modes preces kļuva pieejamas, tādējādi tika pirktas un valkātas vienmēr un visur. Šķiet, ka šobrīd nekas nav mainījies, varbūt vienīgi tas, ka ir vēl grūtāk izvēlēties, jo piedāvājums kļuvis plašāks. Protams, šī cilvēku daļa tik drīz neizzudīs, drīzāk pretēji, nostiprinās pozīcijas, izveidojot kaut ko līdzīgu stila virzienam.

Ir vēl kāds iemesls – sieviešu skaitliskais pārsvars pār vīriešu dzimumu. Apziņā valda konkurences dzinulis, kas liek pakāpties augstāk un izcelties, demonstrēt savu sievišķību. Tomēr, lai kā mēs katra sevi postu un koptu, pirmām kārtām tas tiek darīts, lai gūtu labu pašsajūtu un pārliecību.

„Kāds laimīgs atradums! Cik daudz valdzinājuma nepazina tie vīrieši, kuri dzīvoja tajā laikā, kad sievietes vēl nenēsāja augstpapēžu kurpes.” J.Laganovskis

Darbdienas glamūrs Tā varētu dēvēt šo Rīgai raksturīgo stila virzienu. Šajā komplektā ietilpst jau minētās augstpapēžu kurpes vai zābaki, spīdīga materiāla plecu soma, pieguloši džinsi ar pazeminātu jostas daļu, kā arī ne pārlieku apjomīga, nosedzoša apģērba augšdaļa. Esmu pārliecināta, šādi ietērptas sievietes esat manījuši ik dienas un it visur. Iespējams, tas ir kaut kas līdzīgs uniformai jaunkundzēm no 16 līdz 25 gadiem. Droši vien noslēpums meklējams kārdinājumā izskatīties gados vecākai, līdzīgai un tikpat pareizi kā pārējās desmit draudzenes. Atkal jājautā, kādēļ tā? Varbūt nav pagājis pietiekami ilgs laiks, un mēs joprojām baidāmies būt personības ar spilgtu individualitāti? Šai kustībai ir vēl kāds pamats: luksusa preču parāde ar slaidu meiteņu lēnu defilē iepirkumu centros. Jāsaka, tas ir pārlieku tiešs glancēto modes žurnālu atreferējums. To var nosaukt arī par centieniem izskatīties maksimāli dārgi par minimāliem līdzekļiem. Diemžēl rezultāts visbiežāk ir pretējs.

„Nav pasaulē nekā tik smieklīga, ko mode nespēj padarīt pieņemamu.” Onorē de Balzaks

Miermīlīgā bohēma Šis populārais rīdzinieku ģērbšanās stila virziens ir unikāls ar savu patiesīgumu. Reizēm vienkāršs un pieticīgs, reizēm patiesi neizprotams. Kaut ko līdzīgu var manīt arī Berlīnes ielās. Cilvēki it kā ģērbti uniformās, ērti, pieticīgi, nereti apgērbu papildinot ar kaut ko gluži svešu, piemēram, dzeltenas krāsas auduma maisiņu vai spilgtu svītrainu šalli, ko rīta agruma skrējienā gadījies pirmo paķert līdzi. Tā laikam notiek ar cilvēkiem lielpilsētās, ilgstoši uzturoties stresa situācijās, mūžīgi steidzoties no rītiem un vakaros. Cilvēks arvien mazāk sāk pievērt uzmanību tam, ko par viņu domā kāds cits attiecībā uz ģērbšanās paradumiem, nerunājot par modes tendencēm. Tomēr tieši šādi veidojas jaunās modes vēsmas – cilvēku radītajās un pārbaudītajās vērtībās. Jo patiesībā jau nekas cits neatliek, kā ģērbties ērtāk un omulīgāk, lai diena aizritētu patīkamāk. Tādēļ ļoti iemīļots ģērbšanās veids, izvēloties pārbaudītas un jau zināmas vērtības. teju vai katrā garderobē ir apģērbi un aksesuāri, kas atkārtoti tiek pirkti tādi paši kā iepriekšējie. Viennozīmīgi – tie ir džinsi un apavi, arī soma. Ļoti raksturīgs fakts – nemainīgs izskats, tieši izejot ielās. Ja sievietei ir iepaticies pusgarais mētelis, viņa no šāda mēteļa modeļa, visticamāk, nešķirsies gadus piecus. Arī krāsu izvēle būs nemainīga. Daudzi būs dzirdējuši par latviešu tik iemīļoto pelēko krāsu un pieklusinātajiem toņiem, skaidrojot to ar ģeogrāfisko novietojumu, pelēko ikdienu gadā salīdzinoši reti sastopamo saulaino dienu dēļ. Iespējams, neliela daļa patiesības tajā ir, tomēr svarīgāka loma mīlestībai pret pelēko krāsu slēpjas vēsturē un kultūrā. Kaut vai pavērojot latviešu glezniecības meistardarbus, bērnībā redzētās filmas un multfilmas. Spilgtu un sulīgu krāsu paleti tur nesastapt. Šī mīlestība pret pieklusinātajām krāsām – tā ir mūsu tradīcija, jo mantota no paaudzes paaudzē.

„Apģērbs ir visvienkāršākais personības atklāsmes veids.” Sofija Lorēna

Revolucionāres Latvijas sieviešu stiprā puse ir patstāvība un spēja ļoti daudz paveikt, ieskaitot sevis sakopšanu un reizēm arī lutināšanu. Šāds dzīvesveids izpaužas arī ģērbšanās paradumos. Elegances un labu manieru pārstāves, kuras savā garderobē tiecas ieviest vienīgi savu izdomāto kārtību, kaut arī visbiežāk tā veidota pēc klasiskā stila paraugiem. To nosaka tieksme pēc individualitātes, atrodot sev kādu veiksmīgu garderobes akcentu – odziņu. Visbiežāk šis akcents ir kāds aksesuārs – apavi, soma, brilles, kā arī rotaslietas. Žēl, bet ļoti retos gadījumos tā ir eleganta cepure vai interesanta šalle, cimdi. Vēl jo vairāk žēl, jo mūsu laikapstākļi tam ir īpaši piemēroti un iespēja izpausties nebūtu īslaicīga.

Jāsecina, ka īpaši raksturīga cepuru atraidīšana dāmām līdz 35 gadu vecumam. Arī svinīga rakstura pasākumos reti var manīt kādu sievieti, kas tērpu papildinājusi ar galvasrotu. Varbūt vaina ir piedāvājumā, kurš šajā ziņā nav dāsns.

Labs izskats, protams, sniedz papildu pārliecību un labu garastāvokli, kas savukārt palīdz ikdienas rutīnā. Ideālās dzīves formulas meklētājas vienmēr pievērsīs lielu lomu tam, ko vilks mugurā, ejot uz svarīgu tikšanos, tiekoties ar draugiem piektdienas vakara pasākumā, ejot uz teātri vai dodoties pastaigāt gar jūru.

„Ja jūs satrieca kāds sievietes skaistums, bet jūs nespējat atcerēties, kas viņai bija uzvilkts, tas nozīmē, ka viņa bija ģērbusies ideāli.” Emanuels Ungaro

Vēl citus lieliskus rakstus par stila un citām tēmām atradīsi portālā - espati.lv.