Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/14/9050256t1heef4.jpg)
Esmu ļoti satraukta par to, kas notiks pēc vēlēšanām. Esmu skolotāja ar divdesmit piecu gadu darba stāžu. Krīzes, iekšējās konkurences dēļ, skolēnu emigrēšanas, demogrāfiskās situācijas dēļ šogad kā nekad samazinājies stundu skaits nedēļā. Bet dzīvokļa kredīts un izmaksas tikai pieaug (nekustamā īpašuma nodoklis). Dēls students, esmu šķīrusies.
Pārsteidzoši, ka apstākļos, kādos darbojas skolotājs, darba alga tiek samazināta, jo prasības, atbildība un pienākumi tikai pieaug (skolas akreditācija, dalība projektos, metodiskais darbs). Sabiedrība gaida no skolotāja maksimālu atdevi, perfekcionismu, personisko harismātismu, pievēršanos ne tikai indivīdam, bet viņa individuālo spēju, zināšanu, attieksmju dinamisku un plānveidīgu uzraudzību.
Skolotājam ir jābūt tik universālam, lai ne tikai ievērotu un sekotu līdzi katram skolēnam, bet analizētu skolēna dinamiku un, protams, nepieļautu (tātad strādātu papildus ārpus tarificētām stundām) skolēnu mācību sasniegumu iespējamo kritumu. Piedevām nav dzirdēts, ka kāda ģimene apmaksātu skolotāja veselības problēmu radītos zaudējumus sakarā ar viņu atvases visatļautību skolā.
Domājot par nākotni, izpētot daudzu man pieejamo politisko spēku programmas, neredzu NEVIENU reāli domājošu, profesionālu, nesavtīgu politiķi. Un nelīdzēs šoreiz tradicionālā latvietei piemītošā pienākuma apziņa, ka TAS man ir jādara, lai vai kas. Lai dzīvo tukša aploksne vēlēšanu urnā!
Indra