Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kravas automašīnu rindu dēļ Ludzas rajona pierobežas iedzīvotāji mēnešiem spiesti dzīvot ārkārtējā stresa situācijā, kad nepieciešami papildu resursi kārtības nodrošināšanai.
Diemžēl kārtību uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krieviju Latvijai nav izdevies nodrošināt pat tik elementārā jautājumā kā atkritumu savākšana.
Ja kravas automašīnu rindas uz brīdi samazinās, tā ir īslaicīga parādība, jo statistika liecina, ka kravu skaits, kas šķērso Latvijas, vienlaikus ES un Krievijas robežu, nemitīgi aug. "Par pieaugošajiem tirdzniecības apjomiem liecina tas, ka izejošo kravu noformēšana, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaugusi piecas reizes, Terehovas un Grebņevas muitas posteņi darbojas maksimālā režīmā," Neatkarīgajai stāsta Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Pirms Lieldienām no 700 līdz 900 kravu kopskaita pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles divu dienu laikā tas dubultojās, rindās sasniedzot 1800 automašīnu kopskaitu. 3. aprīlī Ludzas rajona pašvaldība atkārtoti rajonā izsludināja ārkārtas situāciju.
"Kravas automašīnu rindas pēdējās nedēļās pirms Lieldienām strauji palielinājušās, un no tām vislielākā slodze ir pierobežas pagastiem, kuri cieš lielus zaudējumus izbraukto ceļu, bīstamības, trokšņa un ekoloģisko problēmu dēļ," norāda Brigu pagasta vecākā Valentīna Smirnova. Laikā, kad kravas automašīnu kolonna ciešā rindā pārvietojas cauri pagasta apdzīvotajām vietām un ciematiem, satiksme ir tik masīva, ka pāriet ceļu praktiski nav iespējams.
Pierobežā, īpaši laikam kļūstot siltākam, veidojas antisanitāri apstākļi. V. Smirnova bilda, ka rajona pašvaldība solījusi, ka nauda atkritumu savākšanai būs, un pagasts, noslēdzot līgumus ar četriem vietējiem bezdarbniekiem, uzsācis atkritumu savākšanu. Jau sakopts gandrīz trīs kilometru posms, kad pateikts, ka naudas tomēr atkritumu savākšanai un izvešanai pagaidām nebūšot.
Un melnie maisi ar ceļmalu labumiem un pārtikas paliekām palikuši uz Lieldienām guļot ceļa malās, kur tos plēš suņi un putni, atkritumus vējš iznēsā atkal. Citviet nesavākto atkritumu kaudžu vidū izvietotie jaunie konteineri un tualetes problēmu neatrisina, kas liecina par paviršu un formālu attieksmi un izskatās visai dīvaini. Arī tualetes tiek mainītas un tīrītas reti, kādēļ autovadītāji lielākoties turpina apmeklēt ceļmalu mežus un laukus.
Brigu pagasta padomes priekšsēdētāja cer, ka pēc svētkiem būs pozitīvas izmainas un pēc 11. aprīļa pašvaldību sapulces Ludzas rajona padomē arī nauda atkritumu savākšanai atradīsies. Brigu pagastā ieguvējs esot vienīgi viens uzņēmējs SIA Doktor, kurš kravu rindas apkalpo no sava autoveikala.
Iebildumi ir un nav
Rindas galā pie Terehovas robežkontroles punkta sastaptais autovadītājs Vidas no Lietuvas, kurš uz Maskavu ved saldētas gaļas kravu, stāsta, ka pirmo reizi bijis spiests uz robežas šķērsošanu gaidīt tik ilgi – trīs dienas. Tepat esot arī kafejnīca, taču finansiāli veselīgāka esot paša līdzi paņemtā pārtika, ko silda un gatavo turpat automašīnā. Pret Latvijas robežsargiem un muitu iebildumu neesot, tā strādā ātri, problēmu veido Krievijas robežkontrole, no kuras atkarīga rindu samazināšana, uzskata autovadītājs.
Arī Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks Arvīds Liepiņš bilst, ka robežkontroles punktos tiek izkontrolēts tik daudz automašīnu, cik spēj uzņemt Krievijas puse.
Vai taloni glābs?
Ludzas rajona padomes deputāti uzskata, ka nepieciešams papildus regulēt satiksmi un atrisināt talonu ar numuriem izsniegšanu rindā stāvošajiem šoferiem, kurus grūti kontrolēt, jo nereti izbrauc pa taisnākiem pagastu ceļiem. Līgumus par talonu izsniegšanu ieteikts noslēgt ar apsardzes firmām vai talonu ieviešanu varētu risināt VID, robežsardze, policija un pašvaldības kopīgi.
"Tikai brīdinājuma zīmes nelīdz, kārtības pārkāpēji jāsoda. Kamēr valda bezatbildība, tikmēr cīnīsimies ar sekām un izlietosim milzīgus līdzekļus," saka J. Dombrovskis. Pēc viņa domām, šis ir attieksmes jautājums pret Latgales kā reģiona problēmu risināšanu. Ja Lietuvas pierobežā liela brēka ar ES mēroga skandālu tika sacelta jau par piecus kilometrus garu rindu, tad pie Krievijas robežas netiek steigts sakārtot problēmas, esot 45 un vairāk kilometru garām rindām.
Plāni un ieteikumi
Ministriju un valdības interese esot palielinājusies. Arī Krievija gatavojas palielināt kravu caurplūdi līdz 700–750 automašīnām diennaktī. Pie esošās infrastruktūras muita nespēj uzņemt vairāk nekā 450 automašīnu. 19. aprīlī beigsies izsole Terehovas–Nirzas ceļa posma pārbūvei un triju joslu ierīkošanai, bet satiksmes ministrs solījis veicināt izsoli uz 25 līdz 30 hektāru lielas zemes platības nomu termināļa būvei 500 automašīnām, lai gan tas neglābs.