Dažādu svētku svinēšana uzņēmumos ir ļoti populāra, jo tas palīdz saliedēt kolektīvu un iepazīt kolēģus no citas puses. Protams, šādu pasākumu rīkošana iepriekš ir jāplāno, lai tie neizvērstos vienkārši par «ēšanas maratonu».
Svinam darbā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziemassvētku balles, dārza svētki — šāda tipa svinēšanas Eiropas un ASV darba kolektīvos nav izteiktas. Tur cilvēki pulcējas, lai atzīmētu sava uzņēmuma īpašos sasniegumus. Rietumos, no kuriem mēs cenšamies pārņemt pieredzi, kolēģi bieži vien kopā dodas uzspēlēt boulingu un golfu vai pēc garas darba dienas pasēž kādā krodziņā. Daudzviet finansiālo pusi šādiem relaksācijas pasākumiem sedz darbavieta, jo vadība uzskata, ka labs darbinieks ir atpūties un izklaidējies darbinieks.
Nevajag uzspiest
Personālpsiholoģe Olga Jermolajeva norāda, ka šādas kopīgas svinēšanas nekādā gadījumā nedrīkst uzspiest. Ja kāds nevēlas piedalīties — lai nenāk. Pilnīgi nevajadzīgi un nepareizi no vadības puses būtu rīkot tusiņu, lai saliedētu savā starpā naidīgu kolektīvu. Tas ir pieņemami tikai tad, ja iniciatīva kaut ko darīt lietas labā nāk no pašiem darbiniekiem.
Kā vēl vienu tipisku kļūdu psiholoģe min faktu, ka uz lielajām darba ballēm aizliegts ņemt līdzi otrās pusītes. Šādā gadījumā izgāšanās ir garantēta, jo atnāks ļoti maz ģimenes cilvēku. Savukārt šādas tikai kolēģu ballītes ir ideāla augsne baumām un intrigām (kas ar ko un kā tajā vakarā...).
Ja uzņēmums finansiālu apsvērumu dēļ tik plašus pasākumu nevar atļauties rīkot, tad iepriekš savstarpēji vajadzētu izrunāt visas problēmas. Varbūt, lai nenorautu svinēšanu, darbinieki ir gatavi par savām sievām, vīriem, draugiem un draudzenēm maksāt dalības naudu.
Skopais un labais
Bieži vien dzirdēts no vadības: svinam, bet katrs maksā par savām izklaidēm. Psiholoģe norāda, ka tas nu gan nav glīti. Jebkurā darba kolektīvā cilvēki ir pelnījuši vismaz vienu kārtīgu balli gadā, ko uzsauc darba devējs. Veiktās aptaujas rāda, ka daudz laimīgāki ir tie cilvēki, kas strādā uzņēmumos, kur izveidojušās jaukas svētku svinēšanas tradīcijas. Proti, kur vismaz reizi trijos mēnešos šefs saviem padotajiem izmaksā sporta zāli, kopīgu baseina apmeklējumu vai izbraucienu ar kuģīti.
Latvijā ir arī tāda prakse, ka darbinieki vienojas: mēs atsakāmies no gada prēmijām, bet kopā dodamies uz nedēļu slēpot vai pārgājienā. To, protams, var atļauties tās firmas, kur darbinieku prombūtne būtiski neietekmē biznesu.
Dzimšanas diena
Arī dzimšanas dienu svinēšana darbinieku vidū ir populāra. Taču te tiek piekoptas dažādas tradīcijas. Ļoti bieži organizatoriskā puse ir jāuzņemas pašam jubilāram. Taču ir organizācijas, kurās darba devējs parūpējas gan par ziediem (visa kolektīva vārdā), gan par kādu kārumu pie kafijas — lai jubilārs notikumu varētu atzīmēt bez rūpēm par galda klāšanu.
Daudzās kompānijās notiek arī svinīga gaviļnieka sveikšana, tādējādi izrādot cieņu jubilāram. Neapšaubāmi tas iepriecina darbinieku un veicina kolektīva saliedēšanos.
Padoms
Arta Biruma, SIA «Eiro Personāls» vecākā konsultante: «Runājot par svētku organizēšanu, nebūtu pareizi to «uzkraut» vienam cilvēkam. Tas tiešām var būt milzīgs apgrūtinājums. Ideālā gadījumā svētku organizēšanā vajadzētu iesaistīties pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, jo tas ļautu izjust kopības sajūtu, kā arī nostiprinātu «komandas garu».
Protams, lielā uzņēmumā, kurā strādā vairāki simti darbinieku, būtu nepieciešams iecelt atbildīgos, kas koordinētu svētku rīkošanu, uzņemoties vadošo lomu. Var arī nolīgt organizāciju, kas sarīkos svētkus, lai neatrautu darbiniekus no ikdienas pamatdarbiem.»