Veras Singajevskas māju sajūta

1. Ko jums nozīmē mājas?

Mājas ir patvērums, siltums un mīlestība.

2. Cik daudz mājvietu ir bijis?

Maz. Šajā mājvietā dzīvoju kopš 1959. gada. Tas ir ilgs laiks. Kad iesūnoju vienā vietā, tad neko negribas mainīt, izņemot vasaru, kad braucu kaut kur citur.

3. Vai Mātes dienā mājās ir īpašas tradīcijas?

Mātes diena lielā cieņā bija manā bērnībā, tā sauktajos vecajos Ulmaņa laikos. Bijām četri bērni ģimenē, un Mātes dienā gatavotās brokastis pienesa mammai pie gultas. Katrs no bērniem uzdāvinājām zīmējumu par māmiņas tēmu. Mēs visi dziedājām: "Es savai māmiņai kā sirsniņa azotē..." Visu dienu savu māmiņu lutinājām. Padomju laikos sāka atzīmēt 8. martu, Mātes dienu vairs nesvinēja, tagad tai ir grūti atdzimt. Ja mazbērni man tagad pasniedz ziedus, tad tā man ir silta Mātes diena.

4. Kas ir jūsu mājas sargs?

Mājas sargs burtiskā nozīmē ir mans teātra krustdēls Guntis Skrastiņš, kas dzīvo pretējās durvīs.

5. Nosauciet trīs lietas, bez kurām nevarat iedomāties savas mājas!

Bez daudzām piemiņas lietām, kas dāvinātas visos gados, kad esmu bijusi uz skatuves. Katra mīļlietiņa man atsauc atmiņā dāvinātāju. Ar to es dzīvoju. Nevaru iedomāties mājas, kurās nebūtu saules, siltuma un gaismas, kurās nebūtu atvērtas durvis maniem mīļajiem cilvēkiem.

6. Kas nepieciešams, lai no mājas pavarda vienmēr nāktu siltums?

Vajadzīgi tie ļaudis, kurus sildīt. Pavarda siltums un uguns tiešā un pārnestā nozīmē nekad nedrīkst apdzist. Tā ir viesmīlība, siltums, uzņemšana un pacienāšana.

7. Vai mājās ir kāda kolekcija?

Kolekcionēju savas teātra recenzijas, avīžu un žurnālu izgriezumus, dēla Gundara Āboliņa recenzijas un fotogrāfijas, kā arī to, kas rakstīts par dēlu Māri, skaņu režisoru televīzijā. Man ir kolekciju albumi.

8. Nosauciet mājas darbus, kas jums nepatīk!

Nav liela vēlme veltīt savu laiku kulinārijai.

9. Vai jums ir svarīgi, lai mājās ir pedantiska kārtība?

Nē, nav svarīga. Kad ir pedantiska kārtība, tad neko nevaru atrast. Man vienmēr mājās ir neliels haoss. Pedantiska kārtība ir skapjos, kur ir veļa un drēbes.

10. Vai spējat ilgi būt projām no mājām?

Savulaik nevis sevišķi ilgi, bet bieži esmu bijusi projām no mājām. Biju Bērnu un jaunatnes teātra asociācijā, tāpēc braukāju pa visu pasauli – viesojos Čehoslovākijā, Ungārijā, Federatīvajā Vācijā, Itālijā, Francijā, Amerikā, Kanādā un citur. Katru reizi biju projām apmēram divas nedēļas. Ilgojos pēc mājām un ģimenes, tad bija grūti sazināties ar mājām, jo nebija tādu sakaru kā tagad.