Suņu veselība pavasarī

Piecu nedēļu vecumā

Dakteris teic, ka agrākajos gados visi profilakses darbi darīti kampaņveidā, iesakņojies uzskats, ka suns, kaķis vai cits mājdzīvnieks jāvakcinē pavasarī. Veterinārie speciālisti ietiec to paveikt jau tad, kad kucēns ir piecas nedēļas vecs. Katrā ziņā vakcinēt nepieciešams daudz vairāk un intensīvāk. «Ikviens dzīvnieks jāvakcinē katru gadu, jo imunitāte ir īslaicīga, un tā ar vecumu mazinās, veci suņi un kaķi slimo stipri bieži. Pašlaik ir pieejamas ļoti drošas vakcīnas, un, jo agrīnākā vecumā kucēns to saņem, jo viņš ir drošākā situācijā — mēs esam spējuši pasargāt.

Ir tāda nepatīkama parādība — parazīti: cērmes, lenteņi, kas apēd mūsu mīluļu brokastis. Lielākais ļaunums — izdalītos toksīnus izmet suņa iekšējā vidē, tie ir agresīvi, aizkavē imūnglobulīna veidošanos. Vakcinējoties imunitāte neveidojas, tālab rekomendēju divas reizes gadā apstrādāt dzīvniekus pret parazītiem, bet tos, kas uzturas ārā, četras reizes. Organisms ir taupīgs, tas sadala tārpus proteīnos, kas nogulsnējas kaulos, locītavās, var sākties ādas un locītavu problēmas, dzīvnieks var pat aiziet bojā, kad pārojas. Pašiem saimniekiem tas nav bīstami. Lielo šķirņu suņiem bieži ir locītavu sāpes, jo senatnē tas ir bijis mazs radījums. Attīstības gaitā krustojot ir izveidotas jaunas šķirnes dzīvnieki, kas sver 50–100 kilogramus, kaukāzietis pat 105 kilogramus. Ir gan arī mazajiem patoloģijas, taču ikdienā redzam, ka nelielie lauku kvekšķi visretāk slimo.

Pa vienai tabletei

Lai palīdzētu dzīvniekam atbrīvoties no parazītiem, regulāri jālieto zāles un tas jādara pareizi. Citi iesaka, ka varot tos izvadīt no organisma ar ķiplokiem un ķirbju sēklām, bet tad dzīvniekam ir jāizbaro 300 grami ķirbju sēklu un viens kilograms ķiploku. Tas nav iespējams. Ārsts iesaka veikt profilaksi — suņiem dot pa vienai tabletei vairākas reizes ar 10–14 dienu intervālu.

«Jāiegaumē, ka katra tārpu zāle ir inde — ir maigāki preparāti, kas jādod 2–3 dienas pēc kārtas. Pirmajā dienā aizies bojā apmēram 30 procenti parazītu, otrajā dienā — vēl 30, trešajā dienā — visi pārējie. Inde sadalās 72 stundās, sākumā aiziet bojā vājākie tārpi, beigās — stiprākie. Tabletes vajag mainīt, pēc maigākām iedot stiprākās, to katrs veterinārārsts izstāstīs.

Valda tāds uzskats, ka, dodot prettārpu tabletes, sunim nav jādod ēst. Nepareizi, noteikti vajag ēdināt, jo tārps kampj visu — gan barības vielas, gan indi. Kad suns vai kaķis paēdis, jāiedod tārpu zāles kopā ar barību, teiksim, frikadeli, būs cits efekts,» iesaka Jānis Beinerts.

Sunim jābūt vieglā badā

Daļa mājdzīvnieku īpašnieku savus mīluļus ēdina ar sauso barību, citi vāra putras vai atdod ēdienu paliekas no cilvēku azaida.

«Ja suns neēd profesionālu barību, dzīvniekam nepieciešams iziet vitamīnu kūri,» saka veterinārārsts. «Kaut kāda imunitāte jau veidojas, sunim ēdot putru ar kauliem, taču nepietiek mikroelementu, makroelementu un vitamīnu. Arī sausā barība ir dažādas kvalitātes, nepietiek ar to, ka uz pakas krāsains attēls ar smuka suņa bildi. Ja tā nav «Premium», jālieto barības piedevas.

Putrā un gaļā nav visu vitamīnu. Ja baro tikai ar gaļas mīkstumu, dzīvnieks nesaņem makroelementu piedevu. Sunim un kaķim gremošanas trakts ir īsāks, barība nepārstrādājas līdz galam. Sunim vienmēr jābūt vieglā badā, viņu vajag ēdināt vienu divas reizes dienā. Vissliktākais ir, ja traukā paliek neapēsta barība, un tieši ar cilvēku produktiem mēs dzīvniekam nodarām lielāku ļaunumu, tas izsauc alerģiju. Var rīkoties šādi: no rīta iedod sauso barību, vakarā — putru, tas ir kompromiss. Ja saimnieks nedara, kā vajag, savstarpējās attiecības ar dzīvnieku pasliktināsies. Nebūsi rīkojies pareizi, suns jūtas neērti pret jums. Ja dari labi, dzīvnieks to uzreiz jūt, viņš prot novērtēt.»

Kaķim jādod brīva izvēle

Zobus un ausis var tīrīt katrs saimnieks pats, bet iespējams izvēlēties arī draudzīgus preparātus, piemēram, speciālus vitamīnus kaķiem.

Dakteris Jānis Beinerts iesaka barības bļodā ielikt vienu vitamīnu. Pirmajā reizē kaķis to apošņās, bet neapēdīs. Tas jāizmet ārā, un nākamajā dienā jāieliek otrs. Visticamāk, ka arī to dzīvnieks neēdīs, tomēr šī procedūra jāturpina trešo reizi. Ja arī tad rezultāts ir tāds pats, jāatkārto pēc mēneša.

Var gadīties, ka kaķis to neēdīs, tad jānomaina cits preparāts, jo kaķim ir jādod brīva izvēle.

«Zobu tīrīšana ar pastu dzīvniekam rada stresu,» saka Jānis Beinerts. «Tehniski, protams, to var izdarīt, bet tad vispirms kaķim vai sunim ir jāiedod nomierinošas zāles. Viena Vācijas firma ražo speciālas granulas, kas likvidē zobu aplikumu. Dzīvnieks spēlējoties un tās košļājot notīra aplikumu. Nevajag dzīvniekus mocīt un mēģināt kaut ko panākt ar varu.

Vienu reizi ik pēc 2–4 nedēļām sunim uz zobu malām uzziež speciālu ziedi, un zobakmens neveidojas. Tas attiecas gan uz mazajiem, gan lielajiem dzīvniekiem. Nav pareizs uzskats, ka suņiem jādod grauzt kaulus, lai būtu stipri zobi. Tie bieži vien var nodarīt lielāku ļaunumu, iesprūstot zarnās, kad glābt var tikai operācija.»

Ekoloģiskie pilieni dārgāki

«Ja neesam noskaidrojuši, kas ir par cēloni, ja suns purina ausis, kasa tās ar ķepu, nevajag sākt tās tīrīt ar ūdeņraža pārskābi. Ir speciāli ārstējošie un tīrošie pilieni. Pietiks, ja trīs sekundes pēc to iepilināšanas ausī paglaudīsiet dzīvnieku — viss būs tīrs. Katrā ziņā ikviens suns vai kaķis šādu procedūru pārcietīs desmitreiz vieglāk,» rekomendē dakteris.

Jāizskauž arī blusas un ērces, kas nomoka suņus un kaķus. Aktīvs suns var izkost vien trīs procentus blusu, pārējās iznīcināt nav viņa spēkos. To iespējams paveikt mājas apstākļos ar pilienu aerosoliem. Aptiekās parādījušies arī ekoloģiskie, kas gan ir dārgāki. Nedrīkst aizmirst, ka ar speciālajiem aerosoliem jāapstrādā grīdas, paklāji, jādezinficē istabas inventārs, jo arī tur mīt šie mazie, kustīgie insekti. «Mēdz gadīties, ka kaķiem pie vaigiem izveidojas sastrutojumi. Cēlonis — dzīvniekam visu laiku niezējušas ausis. Tādā gadījumā dzīvnieks ir jāoperē.»

Žurnāls «Māja» pateicas veterinārārstam Jānim Beinertam par palīdzību publikācijas sagatavošanā.