Pateicoties Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fondam ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā saņēmuši jau 11 Ukrainas karavīri, kas ievainoti karadarbības zonā, informēja «Latvijas ukraiņu kongresa» valdes priekšsēdētājs Mikola Pavļuks.
Ārstēšanu Latvijā saņēmuši jau 11 Ukrainas karavīri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Četri no viņiem ārstēšanas nolūkos Latvijā uzturējušies divas reizes, viens - trīs reizes. Dažiem ir sagaidāmi atkārtoti izmeklējumi un konsultācijas.
«Latvijas ukraiņu kongress» izplatījis pateicību Latvijas ārstiem un fondam par palīdzību ievainotajiem jau pusotra gada garumā. Īpaša pateicība veltīta Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Pēterim Apinim par iniciatīvu dibināt fondu, kā arī fonda priekšsēdētājai Janai Streļecai par viņas darbu.
Pavļuks norāda, ka pateicoties prasmīgai darba organizācijai un Latvijas speciālistu atsaucībai, bieži vien ievainotie saņem bezmaksas konsultācijas vai konsultācijas ar daļēju apmaksu.
«Par Fonda un Latvijas ārstu darbu daudzkārt ir stāstījuši gan Latvijas, gan Ukrainas mediji. Fonda vadītājs un Latvijas mediķi ir saņēmuši pateicības no Ukrainas vēstniecības Latvijā un Ukrainas organizācijām,» uzsver Pavļuks.
Viņš arī min, ka organizācija ir saņēmusi pateicības rakstus no Ukrainas pareizticīgo baznīcas Kijevas patriarha Filareta. Tos Ukrainas vēstnieks Latvijā pasniegs Latvijas brīvprātīgajiem un Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda vadītājai.
Fonda mērķis ir vākt ziedojumus Ukrainā ievainoto civiliedzīvotāju un militārpersonu ārstēšanai un rehabilitācijai Latvijā, kā arī Latvijas ārstu īslaicīgam darbam smagu ievainoto ārstēšanas procesā Ukrainas slimnīcās.
Fondu dibinājuši Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš un Latvijas Ārstu biedrības prezidents Apinis.
Jau ziņots, ka Latvija jau iepriekš nodrošinājusi Ukrainas iedzīvotāju, tostarp karavīru, ārstēšanu. Tāpat Latvija Ukrainai sniedz finansiālu palīdzību.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.