Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķi Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks savas topošās partijas politiku pozicionē kā kreisu. Nedēļa skaidro, kas tad Latvijas apstākļos ir uzskatāms par kreisumu politikā?
Kārlis Leiškalns, Saeimas Tp frakcijas deputāts
Diez vai Latvijā ir iespējama kreisa politika, ja skatās pēc klasiskā Tečeres un Reigana dalījuma. Nedomāju, ka ideoloģijai vairs ir piemērojama kreisā un labējā mēraukla, – tas ir arhaisks princips. Šobrīd politikai jābūt ne tik daudz kreisi kā sociāli virzītai. Ir jāpāriet uz citiem kritērijiem, partijām ir jāparāda savs valsts attīstības redzējums un jānorāda, kāds sabiedrībai no tā būs labums.
Sandra Kalniete, pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte
Šobrīd pasaulē ir tendence uz kreiso un labējo partiju dalījuma nojukšanu. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka labējais un kreisais bloks saņem līdzīgu vēlētāju atbalstu. Portugālē, kur ilgstoši valdīja diktatūra, labējās partijas bija kompromitējušas sevi un pēc šā spārna politikas tur nav pieprasījuma. Līdzīgi ir Latvijā, kur sabiedrībai ir aizspriedumi pret kreisiem spēkiem.
Nils Ušakovs, Saeimas Sc frakcijas deputāts
Kreisums attiecas uz politiku, kas sabiedrībai, vidējam iedzīvotājam sniedz krietni lielāku atbalstu no valsts puses. Latvijas apstākļos ar liberālu politiku ir izdevies nopelnīt naudu, ber ar kreisu – tā ir godīgi jātērē. Līdz šim visas valdības bijušas labējas. Kreisa politika Latvijai ir ārkārtīgi vajadzīga, taču partijai, kas vēlas to īstenot, jābūt kreisai ne tikai uz papīra. Mūsu partija apvieno sociāldemokrātiskos principus, bet pārējās kā no zviedru galda ņem vērtības, kas patīk, – te labējās, te kreisās.
Filips Rajevskis, politologs
Latvijas apstākļos par kreisu neatbilstoši tiek uzskatīta prokrieviska politika. Vienīgais izņēmums bija Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti. Diez vai šobrīd Latvijā ir iespējama kreisa sociālistiska partija, bet tāda veida, kādas pastāv Skandināvijā, varētu rasties, tikai viss atduras līderu trūkumā. Lielākā problēma ir tā, ka partijas aprobežojas ar kreisu populismu, nevis ideoloģiju. Trūkst to fundamentālo principu, kā kreisās partijas skatās uz pasauli, īpaši jau ekonomiskajā jomā. Būt par kreisu partiju – tas nenozīmē, ka tā nevar būt nacionāla. Taču šobrīd Latvija nevar atļauties kreisumu, jo ekonomiskais stāvoklis ir pārāk švaks, lai būtu, ko pārdalīt.
Lolita Čigāne, politoloģe
Latvijas īpatnība ir tā, ka par kreisu politiku tiek uzskatīta tāda, kas ir draudzīga Krievijai, prokrieviska, tāpēc lielākajai elektorāta daļai nepieņemama. Tas lielā mērā arī noteicis, ka labējai politikai nav bijis alternatīva piedāvājuma, alternatīvas ekonomisko attiecību veidošanas vīzijas. Lai gan aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ekonomiskā ziņā ir kreisi noskaņoti – atbalsta lielāku valsts iesaistīšanos ekonomikas regulēšanā un ievērojamāku ienākumu pārdali –, šim elektorātam līdz šim nav bijis citas izvēles, kā balsot par labējām partijām, baidoties no Krievijas ietekmes palielināšanās un, nedod Dievs, neatkarības zaudēšanas. Tāpēc nav arī brīnums, ka šobrīd Latvijas ekonomika ir izteikti orientēta uz priekšrocību nodrošināšanu nelielai saujiņai ārkārtīgi bagātu cilvēku. Ja potenciāli kreisi orientētai partijai izdotos pārliecināt elektorātu, ka to nevada "krievijas roka", tad panākumi vēlēšanās varētu būt ievērojami.
Aigars Freimanis, sociologs
Domāju, ka kreisai politikai ir iespējamas arī starpformas. Nosaukties par kreiso – tas nenozīmē uzņemties izteikti liberālas, vienlīdzīgas vērtības visos jautājumos. Jaunām kreisām partijām vieta Latvijas politikā ir, jo daļa vēlētāju, balsojot par labējām partijām, tomēr ir orientēti uz kreisas politikas principiem.
Ilga Kreituse, Rsu Politikas zinātnes katedras vadītāja
Klasiski liberālas partijas mums nav bijis nekad. Latvijas apstākļos šobrīd par kreisu var uzskatīt Tb/lnnk, kuras principi atbilst sociāldemokrātiskajai izpratnei. Vēl ideoloģijas ziņā ekstrēmi, galēji kreisi ir sociālisti. Pasaulē neviens nedala labējos un kreisos pēc valodas. Šābrīža ekonomiskajā situācijā, pie kuras ir novedusi labējo partiju politika, kreisā spēka parādīšanās varētu būt glābiņš.