Ēķis iecerējis uzņemt divas jaunas filmas

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) vadītājam un filmu producentam Andrejam Ēķim padomā ir divas jaunas filmas - pasaku filma un vēl viens vēsturisks darbs.

"Viena no tām ir pasaku filma - tādas filmas ļoti ir pieprasītas, tās skatās ģimenes. To varētu izplatīt arī ārpus Latvijas," intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" stāstījis Ēķis.

"Attiecībā uz otru filmu vairs nevarētu runāt par biznesu - ar to tiktu noslēgta triloģija, kura ir sākta ar "Rīgas sargiem" un "Baigu vasaru". Tās mērķis ir izstāstīt to, kas notika 1944. un 1945. gadā Latvijā. Satiekoties ar ārzemniekiem, kuri ir saklausījušies padomju propagandu, ka mēs esot fašisti, paši tā īsti nespējam izstāstīt, kas tad īsti toreiz notika. Nav izrunāts ebreju jautājums un daudz kas cits, ko var salikt vienā stāstā. Kāpēc tad 16.martā daudzi cilvēki iet pie Brīvības pieminekļa? Man šķiet, ka daudzi to dara bez ideoloģiskas pārliecības. Tas būs lielais kino, un tur nebūs knapināšanās. Var jau, protams, knapināties un ietaupīt naudu, taču skatītājs, aizejot uz kino, to uzreiz pamanīs. Es nevaru pateikt skatītājam - mūsu valsts ir maza, mēs visi esam nabadziņi un tāpēc arī filma ir nekāda. Skatītājs grib redzēt lielo kino, kam paraugs ir amerikāņu filmas ar 100 miljonu ASV dolāru lielu budžetu," Ēķis raksturojis otras filmas ieceri.

Šogad šīm filmām iecerēts uzrakstīt scenārijus, bet nākamgad - filmēt un montēt, tāpēc tiek lēsts, ka filmas dienas gaismu varētu ieraudzīt pēc divarpus gadiem.

Taujāts par sava pēdējā darba - "Rīgas sargu" panākumiem, Ēķis pastāstījis, ka līdz pagājušās nedēļas otrajai pusei filmu bija noskatījušies 175 000 skatītāju, bet kases ieņēmumi bija 328 592,63 lati. "Latvijā man jāuzmanās, jo kino vide te ir nabadzīga un lai nesanāk tā, ka Ēķis atkal ir baigi "uzvārījies", teikšu, ka no šīs naudas kinoteātriem un izplatītājiem jāatmaksā 50%," piebildis Ēķis.

"Esmu vienmēr bijis tas kino pārstāvis, kurš uzskata, ka kinoindustrija ir bizness, kaut arī Eiropā to vairāk uzskata par mākslu, ko nav iespējams atpelnīt. Ar kino var pelnīt naudu. Šajā gadījumā mazliet bija jāpārvar skatītāja iekšējā neuzticība vietējam latviešu produktam. Kaut kā tiek uzskatīts, ka līdz neatkarības atgūšanai visas filmas bija labas, bet viss jaunais ir kaut kas nesaprotams. "Rīgas sargi" pierāda, ka ir vajadzīgs nopietns tirgus, lai filmu varētu atpelnīt, kā arī to, ka latviešu skatītājs var iet uz kino, ja filma ir laba," sacījis Ēķis.

Pēc Ēķa stāstītā, Latvijas Kino centra dati liecina, ka uz katru pārdoto "Rīgas sargu" biļeti valsts ir dotējusi apmēram 2 latus. "Nākotnē būtu pareizi, ja attiecībā uz vietējo kino tik, cik tiek pārdotas biļetes, tik arī valsts piedotētu klāt, lai tādējādi kompensētu mazo tirgu," uzskata producents.

LNT vadītājs atzīmē, ka pirmo reizi latviešu filmu ir piekrituši izplatīt Lietuvā un Igaunijā, bet vēl viena vācu kompānija piekritusi izplatīt šo filmu pasaulē.

Ēķis nav atbildējis uz jautājumu, kādu peļņu filma varētu dot: "Par to es nevaru runāt. Noteiktu summu "Rīgas sargu" veidošanai kā dotāciju ir iedevusi valsts, noteiktu - Rīgas dome, noteiktu - reklāmdevējs, bet pārējo - producents. Tā kā daļa naudas nav jāatdod, tad faktiski ir jāskatās tikai uz to, kā atpelnīt producenta ieguldīto naudu, vai no tās ir atdeve. Ņemot vērā līdzšinējos pārdošanas datus, lai varētu runāt par peļņu, nedaudz vēl ir jāpagaida - jāskatās, kas notiks tālāk. Kāpēc tad valsts negrib kādai filmai dot 100% lielu finansējumu. Tikai tāpēc, ka grib, lai producents arī ar kaut ko riskē."

Uz augšu