Apkures katls – bumba ar laika degli? (53)

Divu pēdējo mēnešu laikā Daugavpilī uzsprāguši divi apkures katli un negadījumiem bijušas traģiskas sekas. Pērn decembra beigās Daugavpilī, Pērses ielā vienstāva dzīvojamā mājā katlu telpā uzsprāga katls, sagraujot divas sienas un aprokot zem gruvešiem meiteni, kura, par laimi, palika dzīva. Pēdējais negadījums 17. janvārī privātmājā Daugavpilī, Upes ielā, visdrīzāk nekad netiks aizmirsts. Uzsprāgstot apkures katlam, gāja bojā trīsdesmitgadīga sieviete, kura zem sirds nēsāja mazuli un tikko ar vīru bija sākusi dzīvi nesen iegādātajā mājā.

Šie notikumi radījuši iedzīvotāju satraukumu un jautājumu – vai tiešām apkures katli ir bīstami un ir gluži kā bumbas ar laika degli?

Gan siltums, gan dzīvība pirmām kārtām ir pašu rokās

No uzsprāgšanas nav pasargāts neviens apkures katls, jo daudz kas atkarīgs no tā pareizas montāžas un ekspluatācijas, skaidro ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils brigādes komandiera vietnieks, kapteinis Guntars Balodis.

Galvenie iemesli, kāpēc katli uzsprāgst, ir pārlieku liels spiediens vai nepietiekams ūdens daudzums sistēmā, elektrības padeves traucējumi, nepareizi samontēta iekārta, aizmirstot uzstādīt atgaisotājus vai pārplūdes vārstus.

Protams, izskaidrot katras iekārtas tehniskos parametrus un sniegt lietošanas pamācību vajadzētu nevis ugunsdzēsējiem, bet iekārtas uzstādītājiem, taču tas bieži vien netiekot darīts. Par to liecina arī kāds gadījums Čerepovā, kad meistari samontēja slēgto apkures sistēmu, bet nepaskaidroja saimniekiem, kā to lietot. Neiepildījuši sistēmā ūdeni, saimnieki iekurināja krāsni, un katls pārkarsa un uzsprāga.

Pērses ielā bija uzstādīts sertificēts katls, taču iemesls tā uzsprāgšanai bijusi apkures sistēmas cirkulācija. Savukārt, Upes ielā bijis uzstādīts divu apkures veidu paštaisīts katls, kas darbojies gan ar elektrību, gan ar kurināmo, turklāt pārplūdes vārsts bijis uzstādīts nepareizi un nedarbojies, tāpēc katlā uzvārījās ūdens, tajā radās pārlieku liels spiediens, un tas eksplodēja. Iespējams, sieviete nav zinājusi, ka mājas apkure pārveidota uz elektrisko, tāpēc iekurinājusi to ar malku paralēli pieslēgtajai elektrības apkurei, nezinādama, ka apkures sistēmas cirkulācijas krāns bija aizgriezts, pastāstīja G. Balodis.

Mūsdienās daudzi pāriet no t.s. atvērtajām apkures sistēmām uz slēgtajām. Atvērtajām sistēmām ūdens izplešanās tvertne atrodas mājas bēniņos un, katlam pārkarstot, sliktākajā gadījumā var nopludināt māju. Slēgtajām sistēmām izplešanās ūdens trauks parasti atrodas apakšstāvā vai pagrabā un darbojas pēc citiem principiem, kurus nezinot var izraisīt iekārtas eksploziju. Saimniekiem jāseko spiedienam iekārtā, arī temperatūras rādītājiem. Ja temperatūra strauji ceļas, bet radiatori ir vēsi, labāk piebremzēt kurināšanu vai pat censties nodzēst liesmas ar smilšu/pelnu palīdzību. Dzēšana ar ūdeni var izraisīt eksploziju vai applaucēšanos ar tvaiku.

Vislabāk, protams, ir pastāvīgi uzmanīt darbojošos katlu, jo tā darbību var ietekmēt arī elektrības padeves traucējumi, piemēram, pārstāj strādāt cirkulācijas sūknis, karstais ūdens pārstāj cirkulēt apkures sistēmā, krājas katlā, līdz notiek sprādziens, ja nenostrādā pārplūdes vārsts. Tagad var uzstādīt arī speciālus akumulatorus, kas pasargā no šādām situācijām, jo liekais siltums tiek akumulēts.

No negadījumiem nav pasargāti arī moderni katli, jo automātika mēdz pievilt, tā, piemēram, pērn Mežciemā uzsprādzis moderns granulu katls, kas bija uzstādīts jaunceltnē.

Pagaidām neesot bijis problēmu ar gāzes katliem, jo tiem ir labāka drošības sistēma. Atslēdzoties elektrībai, nostrādā vārsts, kas pārtrauc gāzes padevi, un katls nedarbojas.

G. Balodis aicina iedzīvotājus būt piesardzīgākiem un pilnībā apgūt iekārtas, kuras uzstāda savos mājokļos. Par mūsdienu celtniekiem un pašu cilvēku attieksmi viņš bieži vien ir nepatīkami pārsteigts. Tā saucamie "meistari" prot mūrēt krāsni uz dēļu grīdas, bet dūmvadu caurules tiek liktas cieši pie koka griestu pārseguma un sienām. Cilvēki necenšas iedziļināties būvniecības noteikumos un pat neprasa speciālistu padomu. Problēmas esot ne tikai ar apkures katliem, bet arī ar dūmvadiem, kurus saimnieki aizmirst iztīrīt, taču tas jādara vismaz reizi sezonā. Daudzas būves ir uzceltas tā, ka dūmvadiem vispār nevar piekļūt.

Likumdošana palaidusi grožus vaļīgāk

Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta būvvaldes vadītājs Valērijs Ļaksa uzskata, ka jautājums par apkures katlu uzstādīšanu likumdošanā pagaidām atstāts pašplūsmā, jo nepastāv normatīva bāze, kas to reglamentētu. Apkures iekārtas tirgo un montē dažādi uzņēmumi, kuriem ir licences, un saskaņošana ar būvvaldi vai citu instanci pēc likuma nav pieprasīta. Ja tiek oficiāli uzstādīta gāzes vai elektriskā iekārta, gāzes vai energouzņēmums pats nodrošina šo iekārtu montāžu un nodošanu ekspluatācijā. Problēmas rodas ar cita veida katliem, kurus bieži vien iegādājas un uzstāda nelegāli, tāpēc arī nav no kā prasīt atbildību.

Kad tiek nodota ekspluatācijā jauna vai renovēta māja, tiek parakstīts Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiersistēmas pieņemšanas akts, kurā būvnieks, projektētājs un pasūtītājs parakstās par to, ka iekārta ir tehniskā kārtībā. Tiek pieprasīti atzinumi par uzstādīto iekārtu no attiecīgās tirdzniecības un montāžas firmas. Pašam katlam šādu normatīvu nav, taču pēc būtības, mainot katlu, visdrīzāk jāveic arī renovācija un jāmaina vecā apkures sistēma, kas mūsdienu katliem nav piemērota, skaidro V.Ļaksa. Bieži šādas rekonstrukcijas tiek veiktas nelikumīgi, neaicinot talkā sertificētas firmas, bet pašdarbniekus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pants "Būvniecības noteikumu pārkāpšana" paredz atbildību par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu, kas fiziskām personām var izmaksāt no 50 līdz 500 latiem.

V.Ļaksa brīdina: "Kādam varbūt šķiet lētāk samaksāt sodu un ņemt talkā nelegālu meistaru, taču vajadzētu aizdomāties, ka šādas naudas ekonomijas cena var būt ne tikai paša īpašums, bet arī dzīvība.