Jaundžeikars pārsteigts par amatpersonu saistību ar spiegošanu (35)

Jautājums tiks izskatīts Saeimas Nacionālās drošības komisijā un uz to tiks uzaicināts SAB vadītājs Jānis Kažociņš. Tāpat Jaundžeikars plāno pārrunāt šo jautājumu ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru Nacionālajā drošības padomē.

"Nevar būt situācija, kad Nacionālā drošības komisija vispār nav par tādām lietām informēta," uzsvēra Jaundžeikars. "Tas tikai norāda, ka pārraudzība pār iestādēm tiešām ir jāmaina."

Konkrētāku informāciju Jaundžeikars solīja sniegt nākamnedēļ.

Zatlera preses sekretāre Inta Lase sacīja, ka prezidents komentāru varētu sniegt pirmdien, 28.janvārī, jo viņam jāiepazīstas un jāuzzina kompetento iestāžu viedoklis.

Kā ziņots, saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda kāds SAB pretizlūkošanas vadošs darbinieks.

"Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens," saka SAB pārstāvis, piebilstot, ka saistībā ar izraidītā Krievijas diplomāta Aleksandra Rogožina lietu turpinās izmeklēšana un "iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām".

Viņš uzsver, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas un NATO valstīs, Krievijas izlūkdienesti strādā organizēti.

Latvijā ir pārstāvēti divi Krievijas dienesti: Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde, kuru zināmie saīsinātie nosaukumi ir SVR un GRU.

"Galvenā izlūkošanas pārvalde ir tipisks militārās izlūkošanas dienests. Viņus interesē militārā informācija, militārā politika, zinātniski tehniskā informācija, kas var būt noderīga militārā potenciāla palielināšanai. Šis dienests vāc arī informāciju par mūsu valsts īstenoto drošības politiku, dalību starptautiskajās militārajās misijās un tamlīdzīgi. Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests galvenokārt koncentrējas uz politisko, ekonomisko un zinātniski tehnisko izlūkošanu," atklāj SAB darbinieks.

Ir arī specifiskāki darba virzieni, piemēram, ārējā pretizlūkošana. Tās darbinieki vāc informāciju, kas nepieciešama Krievijas valsts drošībai. Šā virziena izlūkdienesta pārstāvji interesējas par Latvijas tiesībsargājošajām un valsts drošības iestādēm.

SAB darbinieks norāda, ka Krievijas izlūku skaits Latvijā ir zināms.

"Viens no SAB pretizlūkošanas galvenajiem uzdevumiem tieši arī ir noskaidrot, cik ir šo cilvēku. Tas ir mūsu darbs to zināt, un tas nav viegli. Bet mēs pie tā strādājam. Sabiedrībā izskanējis, ka krievu izlūki ir 80% no Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekiem. Tā nav. Tas ir krietni pārspīlēti. Tomēr, lai sekmīgi strādātu pret izlūkiem, ir šie cilvēki jāzina. Šos cilvēkus atpazīstam, vācot informāciju. Lai saprastu, ka konkrētais cilvēks ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks, ir jāsavāc informācija, jāapkopo, un tad parādās pazīmju kopums, kas par to liecina," skaidro Latvijas drošības dienestu darbinieks.

Kā piemēru viņš min savulaik izraidīto Krievijas diplomātu Pjotru Uržumovu, kurš it kā atbildēja par kultūras jautājumiem, bet, kontaktējoties ar Latvijas iedzīvotājiem, ļoti aktīvi interesējās par politiskiem un militāriem jautājumiem, kas neietilpst viņa darba pienākumos.

Tomēr precīzs Krievijas izlūku skaits ir noslēpums. "Jāņem vērā, ka izlūki strādā no dažādām pozīcijām. Daļa strādā diplomātisko pārstāvniecību aizsegā, tas nozīmē, ka viņiem ir diplomātiskā imunitāte. Viņu darbības laiks ir trīs četri gadi, un pēc tam rotācijas kārtībā viņi tiek nomainīti. Tad ir tādi izlūki, kas ierodas īslaicīgi un veic konkrētus izlūkdienesta uzdevumus. Krievijas izlūkdienesti pret Latviju var strādāt no savas vai citas valsts teritorijas. Izlūka visbiežāk izmantojamais piesegs ir diplomātiskais. Tāpat labi var izmantot žurnālista darbu kā piesegu, akreditējoties darbam Latvijā. Ir zināms, ka Krievijas informācijas aģentūras, piemēram, ITAR-TASS, tiek izmantotas kā piesegs izlūkošanas darbībām," stāsta SAB darbinieks.

Viņš atzīst, ka grūti pateikt, cik daudz Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju strādā Krievijas izlūkdienesta labā.

"Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo ne katrreiz, kad eksistē kontakts starp Krievijas izlūkdienesta darbinieku un Latvijas iedzīvotāju, pastāv sadarbība izlūkošanas jomā. Bet, ja konkrēts Latvijas iedzīvotājs apzināti strādā izlūku labā, tad viņš ir iesaistīts slepenā sadarbībā. Mēs nopietni strādājam pie tā, lai identificētu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kas sadarbojas ar Krievijas izlūkdienesta virsniekiem," norāda drošībnieks.

SAB darbinieks atklāj, ka jebkuras valsts izlūkdienesta darbinieki vēlas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, tāpēc viņi cenšas kontaktēties ar izglītotiem un zinošiem cilvēkiem. "Cilvēki Latvijā var nonākt šādā situācijā. Daudzām Latvijas valsts amatpersonām ir speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem, un viņi ir informēti, ko šādās situācijās darīt un kā rīkoties," skaidro pretizlūkošanas speciālists.

Interese ir arī par cilvēkiem, kas nestrādā ar valsts drošību saistītos amatos, īpaši tas attiecas uz politisko jomu. Cilvēks, kas vairāk vai mazāk saistīts ar politiku, ir ļoti labs avots izlūkdienesta virsniekam, kas nodarbojas ar politisko izlūkošanu.

Viņš arī norāda, ka ir bijušas situācijas, kad gandrīz varēja ierosināt kriminālprocesu, bet personas saukšana pie kriminālatbildības nav pašmērķis, daudz labāk ir šādu personu piesaistīt darbībai pret krievu izlūkdienestiem. Šādi gadījumi ir bijuši.

"Šāda dubultaģentu izmantošana ir viena no efektīvākajām pretizlūkošanas darba metodēm. Patiesībā ikdienā tas izskatās diezgan vienkārši. Mēs redzam, ka persona X kontaktējas ar Krievijas izlūkdienesta virsnieku. Ja ir pamatotas aizdomas, ka šis cilvēks veic apzinātas darbības, sadarbojoties ar Krievijas izlūkošanas dienestiem, mēs veicam pasākumus, kas ir paredzēti Operatīvās darbības likumā, tajā skaitā noklausīšanos un dažādu veidu novērošanu. Tādi gadījumi ir samērā reti. Pārsvarā mēs spējam konstatēt personas X un Krievijas izlūkošanas dienesta virsnieka kontaktēšanos viņu sadarbības sākumposmā, bieži redzam to brīdi, kad viņi iepazīstas. Tad mēs arī uzreiz runājam ar šo cilvēku un lūdzam viņu sadarboties un mums palīdzēt, lai uzzinātu, kas šo izlūkošanas virsnieku interesē. Ja cilvēks X piekrīt, mēs sākam tā saukto operatīvo spēli," pretizlūkošanas nianses atklāj SAB darbinieks.

Šis cilvēks var atklāt SAB nolūkus Krievijas pārstāvim, taču jāņem vērā, ka "Krievijas izlūkošanas virsnieks agri vai vēlu Latviju pametīs, bet cilvēkam X šeit būs jādzīvo".

"Jebkura izlūka sekmīgas darbības pamatā ir vietējie aģenti. Sazināšanās ar viņiem ir arī viņu vājākais punkts - ar to galvenokārt es domāju kontaktēšanās brīdi. Ja izlūks sēž vēstniecībā, mēs neko nevaram konstatēt. Bet, tiklīdz izlūks iziet uz ielas un satiekas vai arī sazinās ar cilvēkiem, mēs to fiksējam," stāsta SAB darbinieks. "Ja nepieciešams, mēs veicam slēpto novērošanu. Tiek izmantots plašs operatīvo metožu loks ar zināmiem cilvēku un tehniskiem resursiem."

Viņš skaidro, ka divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana nav SAB darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā būtiski samazināta viena no Krievijas dienesta rezidentūrām Latvijā.

Viņš arī norāda, ka Krievijas pusei netiks sniegti pierādījumi par Rogožina vainu spiegošanā. "Mēs nedrīkstam atklāt mūsu informācijas avotus un darbības metodiku. Ja mēs to izdarīsim, tad tiks apdraudēti mūsu informācijas avoti un cilvēki ar mums vairs negribēs sadarboties," skaidro SAB darbinieks.

Atbildot uz jautājumu, vai šajā gadījumā nav iesaistīts neviens Latvijas valsts nodevējs, viņš norāda: "Turpinās izmeklēšana. Iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām."

Skaidrojot, vai šo amatpersonu darbības bija apzinātas, SAB darbinieks atzīst: "Gan apzinātas, gan neapzinātas."