Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Pēc eksperimenta, kurā tika pētītas atšķirības starp budistu mūku ilgajās meditācijas stundās uztrenētajām smadzenēm un parastu studentu prātiem, zinātnieki izsaka minējumu, ka varam uztrenēt smadzenes ilgstošas laimes režīmā.
Vai sensenais filozofijas pamatlikums - domāšana par domāšanu - var ārstēt ne tikai tādus patoloģiskus prāta stāvokļus kā depresija, bet arī trenēt normālu smadzeņu aktivitāti? Lai to noskaidrotu, zinātnieki vērsās pie budistu mūkiem, kas ir čempioni prāta trenēšanā. Daži mūki meditējot pavadījuši vairāk laika, nekā sportisti trenējoties - pat vairāk nekā 10 000 savas dzīves stundu!
Iedomas pārvēršas īstās sajūtās
Iepriekšējos atklājumos noskaidrots - jo cilvēks ir apmierinātāks, jo aktīvāka ir smadzeņu kreisā daļa. Kreisās puses aktivitāte norāda uz to, ka cilvēks atrodas laimes stāvoklī. Ja garīga trenēšanās var mainīt depresijas raksturu, vai arī meditācija un citi garīgi treniņi var radīt pārmaiņas smadzenēs, kas izraisītu cilvēkam noturīgu laimes sajūtu un nebeidzamas pozitīvas emocijas? Pastāv hipotēze, ka varam mēģināt trenēt smadzenes, iedomājoties dažādas emocijas un garastāvokļus.
Ar Tibetas garīgā līdera Dalailamas palīdzību un atbalstu zinātnieki pierunāja budistu mūkus meditācijai, ko reģistrē magnētiskās rezonanses aparāts, un pētīja, kas notiek smadzenēs dažādu prāta stāvokļu brīžos. Salīdzinājumam zinātnieki izmantoja studentus, kam nebija nekādas pieredzes meditācijā, bet kas bija noklausījušies īsu kursu, lai izzinātu meditācijas pamattehniku. Kad "izmēģinājuma trusīši" savā prātā ģenerēja līdzjūtību, izmantojot meditācijas tehniku, izpētes aparāts uzrādīja, ka gan mūku, gan iesācēju prāti un sirdis "atveras" citiem labestībā.
Tomēr visinteresantākās bija atšķirības starp notiekošo tā saukto lietpratēju un iesācēju prātos. Pirmajiem iekārta uzrādīja lielu aktivitāti tajā smadzeņu daļā, kas atbildīga par mātišķas mīlestības sajūtu. Meditācijas laikā galvā notiekošā saziņa starp smadzeņu apvidiem, kas atbildīgi par domām un izjūtām, izrādījās pamatīgi nostiprinājusies ilgu meditācijas gadu laikā - šajā laikā mūku smadzenēs bija iesakņojušās spēcīgākas saites starp domāšanu un īstām sajūtām, tātad - iedomātās sajūtas pārvērtās arī par īstām.
Spēcīgāk par patiesu laimi
Taču visuzkrītošākā atšķirība parādījās tajā galvas smadzeņu vietā, kas iezīmē laimes sajūtu. Kamēr mūki iztēlojās līdzjūtību, aktivitāte kreisajā smadzeņu daļā jūtami pārspēja aktivitāti labajā daļā, turklāt pārspēja tik spēcīgi, kā tas nenotiek īstas laimes brīžos, kur nu vēl šādas iedomātas sajūtas laikā. Taču studentiem šāda iezīme neparādījās. Kā apgalvo zinātnieki, eksperimentā noskaidrotais rada hipotēzi, ka laimes sajūta ir prasme, ko var trenēt.
Vai zāles pret depresiju?
Kā mūkiem, tā arī depresijas slimniekiem šī metode - domāšana par domāšanu - spēj īpašā veidā "pārkārtot" smadzeņu darbību. Šāds atklājums - ka paša prāta spēks var mainīt smadzeņu spējas - neiroloģijā vēl ir jaunums, un zinātnieki patlaban vēl nevar aptvert tā potenciālo nozīmi un iespējas. Taču, tā kā šī, cerams, ir arī jauna iespēja garīgo slimību ārstēšanā, eksperimenta rezultāti sola ko unikālu - jaunu izpratni par to, ko nozīmē būt cilvēkam.
***
Ja gribi būt laimīgs
Ideja par to, ka cilvēks var justies laimīgāks vai nelaimīgāks atkarībā no tā, ko un kā domā, nav nekas jauns, atklāj psihoorganiskās analīzes psihoterapeite Mārīte Priekule. Pastāv dažādas psiholoģijas un psihoterapijas skolas un metodes, kas māca tā saukto pozitīvo domāšanu.
"Daudzi speciālisti atzīst, ka cilvēks ir izteikti spējīgs kontrolēt un līdz ar to arī vadīt savas emocijas un jūtas," stāsta psihoterapeite. Viena no teorijām apgalvo - tas, ko cilvēks domā un kā uztver notikumus, arī nosaka to, kā viņš jūtas.
"Ja vadās no šāda skatu punkta, tad minētais atklājums nav nekāda īpaša novitāte, bet atbilst psiholoģijas pamatatziņām," spriež M. Priekule. "Ja cilvēks grib būt laimīgs, atliek meklēt veidu, kā to panākt - materiāli, sociāli, psiholoģiski, ar meditāciju vai kā citādi.
Visticamāk, ka tas iespējams katram pilnīgi individuāli - vai nu patstāvīgi studējot daudzus un dažādus rakstus, vai meklējot speciālistus - psihologus, psihoterapeitus, guru, skolotājus, dziedniekus, hipnotizētā-
jus - un atrodot tieši sev piemērotāko un pieņemamāko veidu, necerot, ka iespējama kāda universāla recepte, kas derēs visiem un vienmēr."