Darba atrašana ir laimes spēle

FOTO: flickr.com/liquene

Man ir 26 gadi, man ir darbs, kura alga ir 300 Ls uz rokas. Man ir augstākā izglītība un dažādi sertifikāti. Strādāju no pirmdienas līdz piektdienai, man ļoti patīk strādāt un risināt dažādas sarežģītas situācijas un uzdevumus. It īpaši man patīk apgūt un darīt kaut ko tādu, ko es nekad neesmu darījusi.

Uzskatu sevi par labu darbinieci, jo spēju sevi pašmotivēt. Izrādu iniciatīvu, darba devējam iesakot, ko vajadzētu uzlabot vai kas pietrūkst. Gan jau man ir arī kādi trūkumi kā darbiniekam, bet neko konkrētu no darba devēja neesmu dzirdējusi.

Gluži pretēji, esmu saņēmusi no sava darba devēja lielāko komplimentu, ka stresa situācijas esmu ļoti mierīga un nosvērta. Uzņēmumā esmu izcīnījusi savu vietu, man vairs nevienam nekas nav jāpierāda, un visi zina, ko no manis gaidīt. Arī krīzi tā pa īstam sajutusi neesmu. Bet... es šajā uzņēmumā nespēju vairs izturēt.

Ja es izrādu iniciatīvu kam svarīgam, tad pēc tam pašai jātiek ar to galā, pat tad, ja tā nav mana kompetence un tas jādara citam darbiniekam, un turklāt atalgojumu par to saņems tas cits darbinieks un pat paldies neviens nepateiks.

Piesolīs prēmiju, lai tik es klusētu, kuru, visticamāk, nekad tā arī nesagaidīšu.

Man to solīja pirms gada. Atnāks paņems kādu manu lietu vienalga kurš un nepaprasīs pat atļauju. Un vēl galds tiek apkrauts ar darbiem, kamēr kāds cits nedara neko. Tie tikai daži piemēri. Arī tas, ka šajā darbā tu jau esi izaudzis no tās vietas, kurā sēdi, bet tālāk nav kur augt un pat nav nevienas neordināras situācijas, kura varētu atgadīties. Tas viss noved pie vēlēšanās strādāt citur.

Ik pa laikam sūtu CV. Vieniem esmu pārāk laba, citiem par sliktu. Citiem atkal deru kā darbiniece, tikai viņiem pietrūkst naudas, ko man maksāt. Nu piemēram, ja es eju uz darba interviju uz lielu uzņēmumu un saku, ka tagad pelnu 300 Ls un ka nākotnē gribētu atalgojumu vismaz 350 Ls, un man pretī stāv vīrietis, kurš sarauc pieri un saka, ka padomās. Tas uz mani kā potenciālo darbinieci, kurai nākotnē, visticamāk, gribēsies vairāk nekā 350 Ls, neatstāj labu iespaidu.

Ja lielam uzņēmumam nav 50 Ls mēnesī, tas neko labu nenozīmē.

Darba intervijas ir sava veida psiholoģiskais treniņš, vari uzzināt pati par sevi daudz ko jaunu, tās liek apdomāt dažādus jautājumus. Kādā darba intervijā man pasaka, ka mana angļu valoda ir ļoti laba (tulkošanas birojā), bet kāda farmācijas dāma man pasaka, ka mana angļu valoda ir briesmīga.

Darba atrašana būtībā ir laimes spēle. Atkarīgs no tās dienas laika tipa, tava noskaņojuma, intervētāja noskaņojuma, abu darba intervijā iesaistīto personu kompetences, varbūt pat horoskopa.

Es vēl savā spēlē neesmu izvilkusi laimīgo lozi un, kamēr to neizlozēšu, tikmēr tupēšu savā mazajā darbavietā, kurā nevienu dienu nespēju izjust prieku par padarīto darbu.

Sēdēšu savā mazajā ellē, kurā algas dienā jūties vīlies

, jo tiešām apzinies, ka iepriekšējā mēnesī esi tik cītīgi strādājis un izdarījis kaut ko labu un ka tomēr tev varēja kaut 20 Ls pielikt algai, arī prieks.

Šajās dienās ir tā apziņa, ka tu jau vari arī darbā tēlot, ka strādā, vai arī izdarīt tikai visnepieciešamāko, un saņemsi to pašu naudu:) Mans mīnuss - es tā nevaru darbā vienkārši sēdēt, man gribas kaut ko darīt. Lūgties man negribas, un būtībā nav man tas jādara. Darba attiecības ir biznesa attiecības, kur par savu sniegto pakalpojumu vēlos saņemt atalgojumu.

Paldies TVNET lasītājai par iesaistīšanos TVNET rakstu sērijas "Kā Tu atradi darbu?" tapšanā! Ja arī Tev ir viedoklis par darba meklēšanu un atrašanu, lūdzu, dari to zināmu portālam TVNET!

Kā Tu domā, kādēļ Latvijā ir tādas situācijas, kā apraksta lasītāja? Kā tās risināt? Raksti uz e-pastu lasitaji@tvnet.lv vai izmanto rakstam pievienoto stāstu iesūtīšanas formu! Mēs Tavu viedokli pavēstīsim arī pārējiem!

Uz augšu