Mistiskā konference par Ignalinas atomelektrostacijas projektu (5)

Piedalījās pārstāvji no Lietuvas, "Greenpeace", Eiropas Komisijas. Pārstāvēta bija Latvijas televīzija, lielākie laikraksti. Tātad tiešām vērienīga sanāksme ar visu iesaistīto pušu piedalīšanos. Konferences noslēgumā paneļdiskusiju vadīja Kārlis Streips.

Vairāki referenti ar lepnumu atzīmēja, ka šis ir lielas sabiedriskas diskusijas sākums... tomēr nākamajās dienās masu medijos par notikušo konferenci bija tik maz materiāla, ka vairākums valsts iedzīvotāju par to tā arī neko neuzzināja. Vai nu žurnālisti bija apjukuši šā materiāla priekšā, vai arī valstī ir spēki, kurus neinteresē risinājumi un viedokļi, ieguvumi un zaudējumi, bet kas nolēmuši uzcelt AES, lai tur vai kas, vienkārši .. nu vienkārši tāpēc, ka viņiem vajag. Bet jautājums ir problemātisks, un nav arī gluži tā, ka nebūtu alternatīvo risinājumu, tikai tie ir jāprecizē.

Patlaban visvairāk ir nepieciešams apzināt visus alternatīvos enerģijas ieguves veidus Latvijā. Vai tā būtu vēja, saules, biomasas dotā enerģija. Jāapzina, cik un kur enerģiju iespējams taupīt. Enerģiju principā var ražot jebkurā lauku mājā - Dānijā to arī dara un šī pieeja tiek attīstīta. Būtībā visas atkritumu tonnas, ko aprokam zemē vai iepludinām upēs, ir izejviela enerģijas ražošanai. Būtu jāpadomā par noslēgtā cikla principu katrā mājā, katrā ciemā un pilsētā.

Fosilais kurināmais reiz beigsies, atomelektrostacijā var notikt avārija, un beigu beigās var sanākt arī tā, ka būs jāsildās pie ugunskura Gūtmaņa alas priekšā, turklāt ar radiāciju saindētā vidē.

Bet, lai tas nenotiktu, lietai ir jāpieiet nopietni, tāpēc diskusija un visu prātu iesaistīšana jautājuma risināšanā tomēr ir vajadzīga.

Kopumā, lai gan daudzi referenti, tostarp Latvenergo pārstāvji un Latvijas ZA prezidents Juris Ekmanis, uzsvēra akūto nepieciešamību pēc elektroenerģijas avota ("mēs taču nesēdēsim un nesildīsimies pie ugunskura Gūtmaņa alas priekšā"), konferencē daudz izskanēja šaubas par atomenerģijas piemērotību civilizācijas problēmu risināšanai. Vispirmām kārtām tas attiecas uz atomstaciju drošību.

Ievadvārdos LR vides ministrs Raimonds Vējonis aicināja objektīvi izvērtēt šā projekta priekšrocības un trūkumus

Personīgi viņš redzot vairāk mīnusu - nav precizētas atomstacijas celtniecības izmaksas, nav pietiekoša risinājuma kodolatkritumu noglabāšanai un varbūt to naudu, ko paredzēts iemaksāt Lietuvai, prātīgāk būtu izmantot tepat Latvijā, veidojot atjaunojamo energoresursu saimniecību.

Vēl esošais Rīgas mērs Aivars Aksenoks, apsveicot konferences dalībniekus, tomēr atgādināja, ka pilsētā arvien pieaug elektroenerģijas patēriņš, vajadzības pēc tās pieaug.

Tālāk par cilvēka tiesībām uz kvalitatīvu vidi stāstīja Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne.

Viņa norādīja, ka Latvijas sabiedrība ir nepietiekami informēta par vides stāvokli. Starptautiskajās tiesībās pirmo reizi vides likumdošana tika risināta 1972. gada ANO konferencē par cilvēku un vidi. Tur tika pieņemta deklarācija par cilvēka tiesībām dzīvot tīrā vidē. Cilvēktiesību dokumenti diemžēl precīzi nedefinē tiesības uz vidi. Cilvēka pamattiesību konvencijā nav šāda definējuma. Lielu lomu spēlē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kuras lēmumos tiesības uz tīru vidi ir atvasinātas no tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tālāk mūsu 2. Satversmes 115. pants. Tas ir ļoti lakonisks. Un Latvija ir viena no tām progresīvajām valstīm, kur tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi atzīst par patstāvīgām cilvēktiesībām.

Arī Egils Levits ir norādījis, ka šī tiesību norma ir tieši piemērojama. Un pirmoreiz Satversmes tiesa šo 115. pantu piemēroja Olaines bīstamo atkritumu lietā. Nākamais ir Orhūsas konvencija. Tur ir trīs pīlāri: informācijas pieejamība, sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu lēmumu tapšanas procesā un lēmumu pārsūdzēšanas iespējas. Te juridiskā izpratnē ir daudz lielāka skaidrība. Latvija Orhūsas konvenciju ratificēja 2002. gadā, un tā regulē attiecības starp valsti un sabiedrību. Jāsaka, ka Orhūsas konvencija garantē sabiedrībai ļoti lielas iespējas un daudzas nevalstiskās organizācijas vēl nav sapratušas savas tiesības. Iepriekšējā Saeima vienā no pēdējām dienām pieņēma jauno Vides aizsardzības likumu, un tur arī teikts, ka visām privātpersonām, organizācijām un grupām ir likumā minētās iespējas.

Protams, piemērošanas prakse ir dažāda. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir - ko nozīmē vides informācija. Un šeit būs tā - jo valdība vairāk mēģinās slēpt, jo sabiedrība vairāk izdomās. Protams, ļoti strīdīgs jautājums ir par tā saucamo komercinformāciju, tas jau parādījās, diskutējot par Orhūsas konvenciju, un bija pietiekošs komersantu lobisms, lai šie jautājumi netiktu īpaši skaidri atrisināti. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka pieprasītājam, kas pieprasa šādu informāciju par vidi, nav jāpamato, kāpēc viņam šāda informācija ir nepieciešama. Ir norādīti gadījumi, kad sabiedriskā apspriešana ir obligāta, un tā nedrīkst būt formāla. Trīs Baltijas valstis arī saista dažas svarīgas trīspusējas vienošanās vides laukā par informācijas apmaiņu. Tā kā pēdējos gados bija šaubas, vai Latvijā nepastāv kolīzija starp vides tiesībām administratīvo likumu kodeksā un civillikumu, Latvijas vides likumā un arī adminstratīvā procesa likumā ir iestrādāta jauna norma, kas paredz, noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar radīt tai personai, kas vērsusies tiesā, tiesiskas sekas.

Uzstājas a/s Latvenergo valdes loceklis Aigars Meļko par elektroenerģijas pieprasījuma prognozi, zināmajiem ģenerējošo jaudu avotiem, par risinājumiem, kā varētu segt elektroenerģijas pieprasījumu, un par Ignalinas projekta attīstību.

Elektroenerģijas patēriņš pieaug. 2006. gadā pret 2005. gadu tas pieaudzis par 7,1%. Nākotne ir tāda, ka mums jādomā - kur mēs ņemsim 2x vairāk enerģijas. Eiropā iedzīvotāji vidēji patērē vairāk elektroenerģijas nekā Latvija. Ja gribēsim panākt Eiropu, tad elektroenerģijas patēriņš pieaugs. Uz 2025. gadu mums ir pieaugums 7000 GWst un trūkst 1200 MW. Vai mēs esam gatavi šiem "tīrajiem" projektiem, ja varam pazaudēt vēl daudz skaistu vietu? Daugavpils, Jēkabpils HES varētu saražot 300 GWst, mazie HESi - 40 GWst. Vai esam gatavi Turaidu ziedot, Ventas rumbu? Vēja elektrostacijas varētu dot 500 MW, bet mēs nespējam plānot, cik tuvākajā stundā tās saražos. Jaunas biomasas stacijas. Bet kopā reāli varētu saražot 2000 GWst, un trūkst mums vēl 5000. Kur ņemt tos? Akmeņogles? Gāze? To dod tikai Krievija.

Tur plānota 3. paaudzes atomelektrostacija. Kodolenerģija sanāk vislētākā uz 1 MWst. Būšot apvienots kodolatkritumu glabāšanas fonds. Latvenergo ir gatavs alternatīvam risinājumam un domā par savu klientu, lai varētu piedāvāt drošu, kvalitatīvu produktu par iespējami zemākām cenām.

Diskusijā Greenpeace pārstāvis saka, ka Vācijā strādājot 20000 MW vēja stacijas.

Plulutonija pussabrukšanas laiks ir 24000 gadu.

Ja kāds būvē, attīsta saules enerģijas jeb kādas citas enerģijas ieguves veidus, mēs visu šo enerģiju iepirksim.

Nils Freivalds, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks. Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. - 2016. gadam.

Šis dokuments bija jāizstrādā sevišķi tāpēc, ka Latvija ir atkarīga no citiem enerģijas piegādātājiem. 2005. gadā 29% elektroenerģijas ražo, izmantojot dabasgāzi, kam ir viens piegādātājs - Gazprom. 31% dod naftas produkti. 6% dod hidro un vēja enerģija. Tiešs elektroenerģijas imports - 4%. 29% enerģijas dod dažādie koksnes atlikumi, un tas ir Latvijas nozīmīgākais atjaunojamais resurss, kam referents arī piekrita, atbildot uz jautājumu no zāles. Šodien Latvijas pašnodrošinājums ar enerģijas resursiem ir 35%. Kā būs nākotnē? Pēc enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016. gadam Latvijai jākļūst pilnīgi enerģētiski pašnodrošinātai, un tā sasniegšanas veids ir koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas patēriņa ēkās samazināšana. Ignalinas atomstaciju 2010. gadā slēgs, un aktuāla varētu būt iesaistīšanās jaunajā projektā.

Mārtiņš Jirgens, LR Vides ministrijas parlamentārais sekretārs. Atomenerģijas izmaksu ietekme uz vides ekonomiskajiem aspektiem.

Es no savas puses gribu ieliet melno krāsu šinī gaišajā skatā. Es uz atomenerģijas izmantošanu neskatos pozitīvi, un pie šāda uzskata esmu nonācis ilgākā laikā. Savulaik es uz atomenerģiju skatījos kā uz vienu no iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai elektroenerģijas tirgū, bet man bija izdevība pirms trim nedēļām piedalīties Vācijas Bundestāga parlamentāriešu rīkotā konferencē un iepazīties ar dažādiem materiāliem. Mums ar šo saimniecības nozari nav bijusi gandrīz nekāda saskare, bet Vācijā, Rietumeiropā tāda ir. Lielbritānijā ir ierobežojumi lauksaimniecībā sakarā ar piesārņojumu ar radioaktīvo cēziju. Arī jaunās paaudzes stacijām nav garantēta drošība, piemēram, pret aviolainera ietriekšanos tajā.

Kodolkurināmais iegūstams, tikai pārstrādājot ļoti lielus rūdas daudzumus, tas saistīts ar transportēšanu, un tieši šī kurināmā loģistika piesaista ļoti lielus resursus, kas būs arī pēc objekta uzcelšanas. Atkritumu glabāšana. Vācijā par kodolatkritumu glabātuvi jau ir iztērēti 3 miljardi eiro nodokļu maksātāju naudas, bet tā vēl arvien nav pabeigta. Lētais elektroenerģijas tarifs no atomstacijām ir vairāku pētnieku apšaubīts, jo laika gaitā rodas vajadzība pēc papildu izmaksām drošības apsvērumu dēļ un tāpat tiek paņemta liela nauda, tikai pa daļām. Un avārijas cena ir šāda - Černobiļas rezultātā radušies zaudējumi tiek lēsti uz 160 miljardiem eiro, kas ir tikai 50x dārgāk nekā jaunās Ignalinas izmaksas. Valstis, kas balstās uz atomelektrostacijām, nav motivētas uz taupību. Francijā, Beļģijā ielas naktī ir izgaismotas uz pilnu jaudu, lai arī tur kursē ļoti maz auto. Atomenerģija palielina atkarību no videi nedraudzīgas elektrības. Tomēr koģenerācijas stacijas Rietumeiropā saražo arvien vairāk elektroenerģijas. Jautājums arī, kur Latvija ņems naudu - 1 miljardu latu. Un nav arī zināms, vai nākotnē, kad būs vienots tīkls ar Rietumeiropu, nebūs izdevīgāk pirkt elektrību no turienes, nevis Ignalinas.

Daugavpils rajons, īpaši zemnieki ir nobažījušies par šo projektu, jo tas var ietekmēt zemnieku konkurētspēju tirgū ar savām pārtikas precēm. Latvijā ir iespējas citu enerģijas avotu izpētei un apguvei.

Dainis Īvāns, RD Vides komitejas priekšsēdētājs.

Ēģiptes civilizācija bez piramīdām, lielajiem mākslas darbiem atstāja arī tuksnesi. Piesardzība un atbildība, piedaloties šinī atomstacijas projektā, ir pats galvenais. Arī A.Piebalgs aicinājis vairāk apsvērt savu atjaunojamo resursu izmantošanas un energoefektivitātes iespējas. Viens no enerģijas izšķiešanas piemēriem ir milzīgie, apgaismotie supermārketi. Arī neefektīva elektrības izmantošana sadzīvē, apsilde ar elektrību. Pieaug komforta prasības. Jāuzliek ekskluzivitātes nodoklis, jo izšķērdīgajam jāmaksā vairāk. Atbildot uz jautājumiem, Īvāns stāsta par savu lauku māju, kas tiek apsildīta ar nelielu daudzumu malkas un elektrība tiek minimāli izmantota. Viņš jautā, vai nevajadzētu stimulēt enerģijas decentralizāciju, kad katrā lauku mājā būtu autonoms enerģijas ieguves avots.

Juris Ekmanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Alternatīvas Ignalinas AES.

Es nevaru uzstāties tik emocionāli kā Īvāna kungs. Vienīgā apstiprinātā Latvijas prioritāte eksakto zinātņu lokā ir enerģētika. Kodolenerģētika, pasaule uzskata, ir jāsamazina, bet ir jāuztur kaut kādā līmenī. Pēc zināmiem pētījumiem, uz 1 kWstundu saražotās enerģijas akmeņogles ir visnetīrākais kurināmā veids, bet atomenerģija - vistīrākais. Tā pasaule uzskata. Latvijai ārējā piegāde vienmēr būs nepieciešama. Ko Latvija pati iegūst... no zinātniskā aspekta koksnes dedzināšana ir nepareiza, jo no tās var iegūt daudz citu materiālu, tas ir lietaskoks. Latvija eksportē elektroenerģiju varbūt palu laikā. Atjaunojamā enerģija. Koksne, hidroenerģija, un es šaubos, vai jums izdosies saskatīt vēja un biogāzes enerģijas svītriņu grafikā. Bet koksne sadalās - dažādi kokapstrādes blakusprodukti, krūmi, mežapstrādes atlikumi, bet mēs ļoti daudz no šiem materiāliem eksportējam - tas ir jāatzīst. Lietaskokam nevajag ķerties klāt.

Jautājums ir par vēja ģeneratoriem. Tie ir dārgi. Bet tomēr vidējie vēja ātrumi Latvijā ir ļoti mazi. Lietuvā ir 69,6% atomelektroenerģijas īpatsvars, kas ir turpat 2. vietā aiz Francijas. 100% drošība nebūs nevienai ierīcei, pie ugunskura Gūtmaņa alas priekšā diez vai mēs gribēsim sēdēt un būt pilnīgā drošībā.

Sandra Veinberga, žurnāliste.

Atomenerģijas jautājumu caurspīdīgums sabiedrībā un publiska lēmuma nepieciešamība. Rāda fragmentu no filmas "Ķīnas sindroms", kas rāda, kā zemestrīce izraisa krīzi atomelektrostacijā, bet ietekmīgi spēki neļauj par to paziņot sabiedrībai. Atomelektrostacijas ir paaugstinātas bīstamības objekts. Šovasar jūlijā četras reizes ar ķibelēm cīnījās "Oskarsam" un "Foormark" atomelektrostacijas Zviedrijā, "Tornes" atomelektrostacija Skotijā un atomelektrostacija Japānā. Septembrī noplūda radiācija norvēģu "Čeler" reaktorā, nedrošas ir arī spāņu, īpaši "Zoritta" un britu vecie reaktori (visi minētie nosaukumi var būt kļūdaini, jo referente runāja neskaidrā intonācijā).

Dž.Bušs uzskata, ka atomelektrostacijām pieder nākotne, taču Zviedrijā visas atomelektrostacijas gatavojas likvidēt, par to zviedru tauta nobalsoja referendumā 1980. gadā. Dažādu tautu jaunieši par AES zina dažādos līmeņos. Piemēram, Anglijā neviens neko nezina, bet Zviedrijā zina. Nauda, kas apgrozās atomelektrostacijās, ir pārāk liela, un tā aizbāž muti patiesībai, neļauj strādāt žurnālistiem. No PSRS laikiem amatpersonas ir iemācījušies slēpt patiesību. Kamēr upuri nav redzami, sabiedrība nav gatava ticēt briesmu klātesamībai. Līdz 2020. gadam Zviedrijā videi draudzīgiem enerģijas avotiem ir jāaizstāj fosilie kurināmie un atomelektroenerģija. 10 atomreaktori vēl Zviedrijā darbojas, bet tie visi tiks likvidēti. Zviedrijā tiek sponsorētas arī saules baterijas uz jumtiem.

Jans Haverkamps, "Greenpeace" konsultants atomenerģijas jautājumos Centrālajā un Austrumeiropā. Starptautiskā pieredze ar jaunākajiem atomenerģijas projektiem - laika grafiku un budžeta pārsniegšanas iemesli un sekas.

Pretēji cerētajam, ka kodolenerģija būs "pārāk lēta, lai to mērītu", faktiski tā izrādījās viens no visdārgākajiem elektrības avotiem. Gandrīz neviens no 442 komerciālajiem kodolreaktoriem, kas šobrīd darbojas visā pasaulē, netika uzbūvēts plānotajā laikā un neiekļāvās plānotajā bužetā. 1996. gadā pasaule sāka kursu arvien mazāk izmantot kodolenerģiju, un to nevajadzētu jaukt ar sabiedrisko attiecību skaļo reklāmu, ko kodolenerģijas lobisti šodien dēvē par "kodolenerģētikas renesansi". Šķēršļi kodolenerģētikas attīstībai ir augstā cena, sabiedrības bailes par drošību un neatrisinātā(nāmā?) radioaktīvo atkritumu glabāšanas problēma. Arī pēdējos tā saucamajos 3. paaudzes projektos, tādos kā Olkiluto3 Somijā un Belene Bulgārijā, izmaksas pārsniedz 2000 EUR/kWe.

Nelieli incidenti atomstacijās notikuši arī pēdējos gados, piemēram, nefunkcionējošie regulēšanas serdeņi reaktorā Kozloduy5 Bulgārijā 2006. gadā.

Pēc 11. septembra apspriežams kļuva jautājums, ka atomstacijas var tikt pakļautas teroristu uzbrukumiem. Pētījumos atklāts, ka pat jaunais Francijas EPR reaktors ar ļoti dārgo dubultapvalku var neizturēt triecienu ar pasažieru lidmašīnām.

Saskaņā ar ES direktīvām subsīdijas un valsts kredītu garantijas kodolenerģijas projektiem ir aizliegtas, bet bankas arvien mazāk grib finansēt šos projektus. Kādi ir jaunie projekti? Temlin projektu Čehijā finansē valsts uzņēmums CEZ, kas iesviež tur visu savu 109 miljardu Čehijas kronu kapitālu.

Olkiluto3 Somijā būvē uzņēmumu konsorcijs, kas vienojies, ka būvniecības firma Areva saņems 3,2 miljardus eiro, bet papildu izmaksas uzņemsies pati. Tas tika darīts cerībā, ka firma saņems jaunus pasūtinājumus tās EPR reaktoram, bet tas nenotika, un 2006. gadā tai nācās atlikt 700 miljonus eiro zaudējumiem.

Belne Bulgārijā pieder uzņēmumam NEK, bet tam sāk trūkt līdzekļu, jo rietumu bankas zaudējušas par to interesi. Piemēram, vērtēšanas uzņēmums Standard & Poor sNEK attīstības vērtējumu pazemināja no "attīstās" uz "negatīvs" pēc tam, kad NEK paziņoja par dalību 51% akciju apmērā projektā Belene.

Lai projekts izskatītos ekonomisks, tiek solīts, ka jaunās atomstacijas kalpos 60 gadus, lai gan nav vēl bijis gadījums, kad atomstacija kalpotu ilgāk par 40 gadiem. Vēl ir kāda problēma - bankām ir svarīga nepārtraukta uzņēmuma darbība bez dīkstāvēm un problēmām, kas atomelektrostaciju gadījumā notiek bieži un ir pamatotas - kā nekā to darbs saistīts ar ļoti bīstamiem materiāliem.

Tāpēc tagad daudzas bankas nodarbojas ar savu pakalpojumu noieta stimulēšanu, norādot uz savu investīciju portfeli, kas ieguldīts enerģijas efektivitātē un atjaunojamā enerģijā, sevišķi tāpēc, ka pieaug bažas par klimata izmaiņām. Un šī rīcība ir kas vairāk nekā tikai mārketinga kampaņa. Piemēram, "Geenpeace" pētījumi Polijā rāda: ja Polija ieguldītu 1 miljardu zlotu atjaunojamā enerģijā Ignalinas atomstacijas vietā, tiktu papildus piesaistīti 6 miljardi zlotu privāto investīciju, tādējādi saražojot 1.66 reizes vairāk enerģijas, nekā Polija saņemtu no Ignalinas, turklāt Polija papildus iegūtu siltumenerģiju mājsaimniecībām un rūpniecībai, kā arī 5000 darba vietu.

Tija Zvagule. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, medicīnas zinātņu doktore. Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji no Latvijas 20 gadus pēc atgriešanās no darba piesārņotā vidē.

Man 16 gadu garumā ikdienas nācās runāt ar vīriešiem, kas cietuši no radiācijas, ko guvuši Černobiļā. Cilvēki atgriezās un gribēja turpināt strādāt, bet sekas bija nopietnas. No 1986. līdz 1991. gadam caur kara komisariātiem uz Černobiļu tika izsaukti ap 6000 vīriešu vecumā no 18 līdz 45 gadiem un pavadīja tur laiku līdz pat 6 mēnešiem. Latvija, kā vienmēr, bija viena no pirmajām republikām, kas devās palīgā PSRS. 2/3 no visiem mūsu vīriešiem Černobiļā strādāja 1. gadā. Organisms saņēma papildus svešu enerģiju.

Saslimstība šiem cilvēkiem bija 1,6-8 reizes lielāka nekā kontroles grupai. Ja par normu atzīstamas 3 saslimšanas gadā, tad šiem cilvēkiem ir 8 saslimšanas gadā. Negatīvo simptomu pieauguma maksimums ir 6-10 gadus pēc atgriešanās no Černobiļas. Simptomi - bezsamaņas lēkmes, psihiskas novirzes. Priekšlaicīga un agrīna novecošanās. Šobrīd 2005., 2006. gads - 10 diagnozes 1 personai. Daudzu orgānu vienlaicīgas patoloģijas. Īpašs nervu sistēmas slimību pieaugums. Depresija. 18% izmeklēto - epilepsija. Tikai pateicoties psihiatriem, šis stāvoklis uzlabojas. Samazinās pašnāvību skaits, kas bija bieža parādība tūlīt pēc atgriešanās. Bieži mūsu pacienti nonāk sociālā izolācijā. Pieaug ļaundabīgo audzēju skaits. Arī pēdējos gados no 1000 izmeklētajiem 40 bija jaunatklāts audzējs. Prostatas, uroģenitālās sistēmas, gremošanas sistēmas vēži, leikozes. Alkoholisms samazināts, jo alkoholu netur.

Aleksands Sikalo, Minskas Ekoloģiskās padomes priekšsēdētājs.

Arī Baltkrievija atrodas Ignalinas AES ietekmes zonā. Lai Baltija nepaliktu par jaunu "Černobiļu".

Te bija teikts, ka Černobiļa bija industriālā laikmeta monstrs. Atnākot informācijas laikmetam, .. šādi monstri tiek izspiesti. Un tā nav nākotne, bet tagadne. ES energonostādnēs arī - tikai 15% atvēlēts tīrai enerģētikai, bet viss pārējais ir investīcijas programmās. Un lietas būtība jau nav tur, lai dabūtu jaunu enerģiju, bet tur, lai samazinātu esošās izmantošanu, jo pamatproblēma jau ir tā, ko redzam aiz loga, - globālā sasilšana.

Es vēlreiz atkārtoju, ka enerģijas patēriņa palielināšanās fiziski nav iespējama, jo planētas siltuma balanss to izslēdz. Ja turpināsim pievadīt papildu enerģiju, sagrūs 100 milj. gadu laikā veidojies līdzsvars un mēs iegūsim planētu bez siltumregulācijas - vai nu +240 vai -70... Un tas ir jāņem vērā, īpaši, ja runājam par enerģiju, kas neattiecas uz saules ciklu.

Mīti. Nāksies atkārtoties. 1) Atomenerģija ir tīra... tiem, kas tā domā, iesaku aizbraukt ekskursijā uz Černobiļu. Bet ne jau tikai Černobiļa. Tā ir gan fizikāli, gan "morāli" netīra. 2) Atomenerģija ir vismazāk bīstamā... Bet paskatieties, nupat stāstīja par tiem cilvēkiem, kas no Latvijas bija nosūtīti uz Černobiļu, bet cik cilvēku pašā Ukrainā ir cietuši, miruši, kādas briesmīgas mokas cietuši? Kāpēc, jājautā? Tāpēc, lai resori, uzņēmumi varētu eksistēt. Bet tās taču nav līdzās stādāmas lietas!

Ka 3. paaudzes reaktori nav bīstami, tās ir sen dzirdētas runas. Černobiļas atomreaktora izgudrotājs akadēmiķis Aleksandrovs ir teicis, ka šis reaktors ir tik drošs, ka to varētu uzstādīt Maskavā Sarkanajā laukumā. Protams, jaunākās konstrukcijas reaktoros ir vairāk kas ņemts vērā, bet kaut kādi riska % paliek, cilvēks ir cilvēks. 3) Atomenerģija ir vislētākā... Tajos aprēķinos, kur elektrība no atomstacijām iznāk tik lēta, ir ņemtas vērā celtniecības izmaksas, bet nav ņemtas vērā ekspluatācijas izmaksas. Sociālās garantijas. Atomizdedžu uzglabāšana. Ekoloģiskā slodze.

Padomājiet, cik nāksies ieguldīt, atjaunojot (kad būs izmantotas) a) urāna rūdas ieguves vietas, b) urāna rūdas pārstrādes vietas, c) atomelektrostacijas vietu atpakaļ "zaļā pļaviņā". Atkritumu glabātuve arī kalpo ne jau mūžīgi, bet 500-700 gadu, un tas nav kaps, bet uzņēmums, kas jāapkalpo speciālistiem, ne jau "tēvocim Vaņam" no kaimiņu ciema. Teroristu draudi, protams. Apdrošināšanas fonds ir vajadzīgs. Kopumā AES izmaksā nevis dārgi, bet nepieļaujami dārgi.

Atomenerģija, vēlreiz atkārtoju, ir tā enerģija, ko mēs esam "izvilkuši" un "iegrūduši" siltuma ķēdē. Tā nav saules enerģija. Tās sagrauj klimatu un klimata regulāciju. Ja šos apsvērumus neiestrādāsim juridiskos dokumentos, neīstenosim, tad mūs negaida "gaiša nākotne", bet gan "tumša nākotne".

Aleksandrs Sikalo ierosina pasludināt moratoriju kodolenerģijas izmantošanai, kamēr nav atrastas pamatoti drošas tehnoloģijas.

Dominique Ristori. Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektora vietnieks kodolenerģijas jautājumos. Eiropas enerģētikas politikas vadošās tendences globālās enerģētikas kontekstā.

ES nedrīkst būt atkarīga no citām valstīm, jāsamazina CO2 izmeši,

jāintegrē elektrotīkli - nedrīkst būt 27 enerģijas tirgi, bet jābūt 1 tirgum,

kopēji transporta, elektroierīču izmantošanas standarti, siltināšana,

siltumgāžu izdalīšanās transportā samazināšana,

jāveicina pāreja uz vietēji ražotu enerģiju bez izmešiem; runājot par kodolenerģiju, jāattīsta tāda, kas nāk no stabiliem avotiem,

atjaunojamā enerģija - ne mazāk kā 20%.

Kopumā referents visvairāk bažu izteica par pieaugošo CO2 piesārņojumu, bet atomenerģijas bīstamībai nepieskārās.

Konferencē vēl uzstājās radiobiologs, bioloģijas zinātņu doktors Arnolds Millers, ekologs Saulius Piksrys no Lietuvas, Latvijas Vides pārraudzības valsts biroja direktors Jānis Avotiņš un Latvijas Zaļās kustības vadītāja Alda Ozola-Matule.

Paneļdiskusijā piedalījās Aigars Meļko, Raimonds Vējonis, Dainis Īvāns, Jānis Avotiņš un Uģis Sarma, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors.