«Vingruma» Gints: galu galā pats sevi neapmānīsi!

Provizoriski, jau vesels mēnesis paskrējis kopš notiek darbošanās Vingruma maratona ietvaros!

Priekšnojautas šīs nedēļas sākumā – ar vislabākajiem gatavības plāniem aktīvām nodarbībām! Jo - pagaidām vēl nerealizēts mērķis, lai gan 4 dienu laikā tas jau tiek ieviests dzīvē – censties kardio-iesildīšanās ietvaros kādu gabaliņu «parikšot» pa skrejceliņu. Kā jau ierasts, ikvienas sporta nodarbības dienā ir obligātā atzīmēšanās «SejuGrāmatiņas» tīklā, līdz ar «patikšanas» pogas atzīmi vai komentāriem var nojaust, ka daļa no pazīstamajiem ļaudīm vairāk vai mazāk aktīvi seko līdzi... Tas, protams, neļauj būtiski atslābināties!

Otrdienas vakarpusē tieku «iepazīstināts» ar Jogas mākslas ievadkursu aptuveni 90 minūšu ilgumā... Iepatikās! Šīs pašas dienas pievakarē saņemu ļoti uzmundrinošu ziņu no cilvēka, kurš ir noskrējis vairākus maratonus (vismaz 3) – Albīna, tas ir patīkami!

Tātad, nedēļai noslēdzoties, ne bez gandarījuma sajūtas un «iekšējā lepnumiņa», secinu, ka ir izdevies četras dienas uz skrejceliņa noskriet pa 5 km dienā, summāri tie ir veseli 20 km! Apgalvot, ka tas notika viegli un bez piepūles – tā būtu mānīšanās! Turklāt ar katru dienu skrējiens padodas vieglāks un vieglāks, acīmredzot, zināmais apgalvojums, ka «viss sākas no galvas» var tikt attiecināts arī uz skriešanu, jo visvienkāršāk jau būtu tikai «ķeksīša pēc» izpildīt treniņprogrammu un viss, taču – tas nebūtu godīgi un galu galā pats sevi neapmānīsi!

Ceturtdienā uzdrošinos doties iepazīties ar «div-lenšu soļotāju». No malas tas izskatās visnotaļ vienkāršs agregāts kā skrejceliņš, tikai ar 2 lentēm, kuras cilājas. Uz tāda «čāpojot», ir lēzena kalnā kāpšanas imitācija, līdzīgas sajūtas bija Slovākijā pa zemajiem Tatriem staigājot. Patiesībā uz šī «verķa» soļošana nemaz tik vienkārša nav – ir jūtams zināms «grūtumiņš». Protams, pašam prieks par sevi, ka sava pusstunda tiek pievarēta! Vakarpusē sazvanāmies ar kādreizējo darba kolēģi - mākslinieka kungu Ilmāru, sarunas laikā viens otru krietni «bagātinām» ar pamatīgu joku un smieklu devu un nospriežam, ka labākai veselībai nepieciešama gan ķermeņa slodzīte, gan arī kāda barības deva prātam!

Nedēļa bija laba, nu jau šķiet, varu ar sava ķermeņa sajūtām krietni labāk saprasties, nekā tas bija pirms mēneša! Atmiņā nāk pamatskolas laiks, šķiet Rīgas 77. vidusskolas klase 5.a vai 6.a, kad fizkultūras skolotājs Sondors mums sacīja, ka grieķiem esot bijis teiciens:

» gribi būt gudrs – skrieni, gribi būt skaists – skrieni, gribi būt vesels – skrieni»!