Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9442893t1h75c5.jpg)
Šopavasar Latviju apsēdušas maijvaboles. Izņēmums nav arī Cēsu puse. "Druvas" aptaujātie dārzkopji atzīst, ka īstās kaitnieku uzlidojuma sekas būs jūtamas tikai pēc gadiem trim, četriem, kad augsnē attīstīsies maijvaboļu kāpuri. Tomēr jau tagad no kaitēkļu miljoniem cietuši koki - sevišķi ozoli un bērzi, jo maijvaboļu iecienīta maltīte ir šo koku lapas.
Dārzkope Raita Riemere uzskata, ka lielākā cīņa ar maijvabolēm sāksies jau pēc gadiem diviem, trim, kad augsnē attīstīsies maijvaboļu kāpuri, kas īpaši lieli kaitnieki ir zemeņu stādiem.
Raita uzskata, ka cīņā ar maijvaboļu kāpuriem lieli palīgi ir kurmji, kas pārtiek no dažādu kaitēkļu kāpuriem. Tomēr dārzkopji cīnās arī pret tiem, jo, meklējot medījumu, kurmji saposta stādījumus.
"To, ka mājas apkaimē būtu koki, kam cietušas lapas, neesmu manījusi, kaut gan maijvaboles lidinās visu laiku," novērojusi Melita Kartava no Cēsu mācību un ražošanas uzņēmuma dārzkopības kooperatīva "Strautmaļi." Arī viņa atzīst, ka lielākie postījumi gaidāmi pēc gadiem četriem. M. Kartava jau piedzīvojusi, kā novīst ogu pilni zemeņu ceri. Mārsnēnu pamatskolas literatūras skolotāja un bibliotekāre Līga Tenča informēja, ka pagastā jau tagad manāma maijvaboļu kaitniecība. No tām cietuši daudzi koki, dažam lapas nograuztas līdz pat zariem. L. Tenča pastāstīja, ka maijvaboles uzbrukušas arī augļu dārziem, visvairāk pāri nodarot plūmēm.
"Druva" sazinājās arī ar Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecāko eksperti agronomijā Ingu Bēmi. Viņa uzskata, ka pie maijvaboļu šī gada apsēstības vainīgas var būt gan pēdējo gadu siltās ziemas, gan, ka laukus, kā padomju laikos, vairs neapstrādā ar amonjaku, kas veicināja vaboļu oliņu un kāpuru iznīkšanu.
I. Bēma informēja, ka Latvijā sastopamas gan lauku, gan meža maijvaboles, kas pēc izskata ir līdzīgas. Lauku maijvaboļu paaudze attīstās četros gados, tas notiek augsnē. Tur ziemo dažāda vecuma kāpuri un vaboles. Tās izlido maijā un jūnijā, lai barotos ar augu lapām, īpaši tām garšo ozolu un augļu koku lapas. Vaboles lido lielākoties vakaros, bet dienā uzturas koku lapotnē. Pāris nedēļas pēc izlidošanas 10 līdz 20 centimetru dziļumā irdenā augsnē mātītes dēj olas - vienkopus pa 20 līdz 30. Pēc 30 līdz 40 dienām izšķiļas septiņus līdz astoņus milimetrus gari kāpuri, kas pārtiek no nedzīvām augu daļām, mazliet vēlāk - no sīkām augu saknītēm. Pēc pāris nedēļām olu dēšana atkārtojas. Pēc tam mātītes iet bojā. Kāpuri augus bojā otrajā, trešajā un ceturtajā vasarā. Ceturtajā gadā tie barojas līdz jūnija beigām, sasniedzot līdz 60 milimetru garumu, tad tie iekūņojas 25 līdz 30 centimetru dziļumā. Apmēram pēc 30 dienām izveidojas vaboles, kas paliek augsnē līdz pavasarim.
Divdesmitā gadsimta sākumā plaši izplatīta metode maijvaboļu savākšanā bijusi to kratīšana no kokiem uz paklājiem. To darīja agri no rīta. Piemēram, 1936.gadā Latvijā savāca 12 tonnas jeb apmēram 15 miljonus maijvaboļu, kuras izbaroja cūkām. "Kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski, apstrādājot to. Ja maijvaboļu kāpuru ir daudz, tad lauku vēlams atstāt melnā papuvē. Nelielās platībās, piemēram, pamanot zemeņu stādus, kam sāk vīst lapas, stāds jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir dažādi putni, skrejvaboles un kurmji," informēja I. Bēma.