Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām, informē Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Tādējādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām.
Rēvalds uzsver, ka situācija saistībā ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem patlaban ir nokaitēta.
«Sliktas pārvaldības rezultātā radusies neskaidrība ar kvotām un iespējām pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem ir pamatīgi nokaitinājusi gan pacientus, gan satraukusi ārstus. Mums tomēr ir jādomā par to, kā ir ērtāk pacientiem, un jāmazina sabiedrībā radītā spriedze. Tāpēc kā risinājumu šobrīd esam raduši iespēju organizēt pierakstus līdz pat gada beigām pie pacientus interesējošajiem speciālistiem un uz iedzīvotājiem akūti nepieciešamajiem izmeklējumiem. Mēs ceram, ka šis solis kaut nedaudz nomierinās pacientus un atslogos lielās valsts slimnīcas, kas jau šobrīd netiek galā ar lielo pacientu skaitu,» skaidro Rēvalds.
No šodienas papildu pieraksti uz konsultācijām, izmeklējumiem un plānveida operācijām ir atvērti šādās veselības aprūpes iestādēs: «Veselības centrs 4», «Medicīnas sabiedrība ARS», «Latvijas Jūras medicīnas centrs», «Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs», «Dziedniecība», «Gremošanas slimību centrs «Gastro«», «Latvijas-Amerikas acu centrs», «Ādažu privātslimnīca», «Vizuālā diagnostika», «Klīnika DiaMed» un «Veselības centru apvienības» poliklīnikās.
Papildu informācija par pieraksta iespējām ir pieejama visu šo veselības aprūpes iestāžu mājaslapās, kā arī zvanot uz konsultāciju tālruņiem, atzīmē VADDA valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzskata, ka rindu galvenais cēlonis uz valsts garantētajiem veselības pakalpojumiem ir veselības nozarei nepietiekamais finansējums kopumā. Tomēr šogad to ir papildinājuši vēl citi iemesli, tostarp valsts slimnīcu radītā ažiotāža par to, ka naudas trūkuma dēļ rindā visiem vietas nepietiks.
Tāpat šogad novēloti - tikai februāra sākumā - tika noslēgti līgumi ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, proti, slimnīcām, poliklīnikām, ārstu praksēm, un finansējums sākotnēji piešķirts tikai uz četriem mēnešiem.
«Būtiskus robus veselības aprūpes budžetā rada arī Nacionālā veselības dienesta nespēja ieviest e-veselības projektu. Elektroniskā pierakstu sistēma palīdzētu pārskatīt rindas, ļautu pacientiem ātrāk atrast piemērotāko pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī izslēgtu iespēju vienlaicīgi pierakstīties uz pakalpojumiem dažādās veselības aprūpes iestādēs. Jāņem vērā, ka rindu garumu ietekmē arī nepieciešamība rezervēt vietas prioritāro kategoriju pacientiem - grūtniecēm, bērniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības saņēmējiem, pēc 2016.gada 1.jūlija arī pacientiem, kuriem konstatētas atradnes un pacientiem ar darba nespējas lapām,» norāda Rēvalds.
VADDA ir dibināta 1996.gadā ar mērķi veicināt Latvijas veselības aprūpes sektora attīstību un pārstāvēt veselības nozarē strādājošo uzņēmumu intereses. VADDA visā Latvijā pārstāv 60 biedrus, tostarp visas lielākās privātās daudzprofila ambulatorās iestādes. VADDA ir Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre, kā arī Nozares trīspusējās padomes un Veselības aprūpes konsultatīvās padomes dalībniece.
/nginx/o/2021/04/07/13716566t1h2552.jpg)
