Pret Krievijas propagandas rīku «Sputnik», kurš nesen atvēra versiju latviešu valodā, varētu vērst sankcijas. Kā laikrakstam «Neatkarīgā» teica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, pret šo mediju varētu iedarbināt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kas stāsies spēkā 1. martā.
Likums paredz iespēju noteikt sankcijas fiziskai vai juridiskai personai, ja tā «kaitē Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai» vai arī ja tā attaisno darbības, kas vērstas pret likumā uzskaitītajiem sankciju mērķiem.
Vienlaikus atbildīgajām institūcijām esot jādomā, kā pasargāt domēnu «lv».
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Ivars Zviedris laikrakstam stāstījis, ka, piemēram, ikvienam, kurš vēlas nopirkt igauņu domēnu «ee», oficiāli jāatskaitās, kādiem nolūkiem to plāno lietot. Tad vēlāk ir pamats iebilst, ja saturs neatbilst deklarētajam.
Runājot par informatīvo karu kopumā, Zviedris atzīst, ka
Latvijas panākumi šajā frontē ir vāji. Steidzami nepieciešams jauns elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, jo virtuālā vide Latvijā vispār netiek regulēta.
Taču pagaidām tehnoloģijas iet pa priekšu likumdošanai. Ieceri, ka jebkuru audiovizuālo programmu vajadzētu reģistrēt Latvijā, nobloķējusi Eiropas Komisija - tas būtu pretrunā vienotās digitālās telpas principam.
Tad nu Latvija apņēmusies iet citu ceļu - stiprināt vietējo saturu krievu valodā. Zviedris spriež, ka diezin vai tam jābūt universālam kanālam, kas raida visu visiem un visus arī garlaiko. Tāds Krieviju neizkonkurēs. Tāpēc padome valsts pasūtījumā liks akcentu uz lokālo saturu un reģionālajām televīzijām. Tomēr kopumā radošu ideju, lai piesaistītu Latvijas krievus Latvijai draudzīgam saturam, trūkst.
Zināms radošums būs nepieciešams arī «Sputnik» apkarošanā, pieļauj Zviedris, taču katrai problēmai ir iespējams piemeklēt aplinkus risinājumu.
Kā ziņots, darbu Latvijā sākusi Krievijas propagandas rīka «Sputnik» versija latviešu valodā. Portālā publicētas ziņas latviešu un krievu valodā par notikumiem Latvijā, Krievijā un citviet pasaulē, solot, ka tieši šis interneta resurss runāšot «par to, par ko citi klusē».
Versijas latviešu valodā atvēršana vēlreiz apliecina Krievijas centienus izplatīt Latvijas informatīvajā telpā sev vēlamus propagandas vēstījumus,
skaidroja DP preses sekretāre Līga Pētersone.
Ņemot vērā, ka «Sputnik» ir Krievijas informācijas aģentūras «Rossija segodņa» projekts un šo aģentūru vada Dmitrijs Kiseļovs, kurš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, DP «Sputnik» portāla atvēršanu latviešu valodā vērtē negatīvi, uzsvēra Pētersone.
DP atzīmē, ka spēkā esošajā Krievijas Ārpolitikas koncepcijā norādīts, ka Krievija izstrādās savus informatīvās ietekmes instrumentus, lai veidotu Krievijas politikai simpatizējošu sabiedrisko domu ārvalstīs. Dokumentā norādīts, ka mērķi plānots sasniegt, stiprinot Krievijas masu mediju lomu starptautiskajā informatīvajā vidē.
Savukārt 2015.gada 3.novembrī Krievijas Vispasaules tautiešu kongresā tika paziņots, ka Krievija turpmāk aktīvāk atbalstīs krievu valodā iznākošos un raidošos masu informācijas līdzekļus ārvalstīs, norādīja DP.
DP aicina rūpīgi izvērtēt dažādos interneta portālos publicēto informāciju.
