Dabas draugi izvērsa nopietnu cīņu Dobeles pusē, kur viņi no kailcirtēm centās pasargāt mežu pie Īles nacionālo partizāņu bunkura. Cīņa ir zaudēta, jo meža darbi jau gandrīz pabeigti. Dabas aizstāvji jūtas piekrāpti, bet meža apsaimniekotājs, akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», uzsver – mežu pēc kailcirtes varēs labāk atjaunot.
Vēl trešdien uz šā ceļa dabas draugi pašaizliedzīgi centās nosargāt mežu no kailcirtes. Lai gan todien uz neilgu laiku darbus izdevās aizkavēt, jau šodien gar ceļu, kas ved uz Īles partizāņu bunkuru, koki ir nozāģēti.
Dabas draugi zina stāstīt, ka man aiz muguras esošā kailcirte tapusi vien divu dienu laikā. Mežizstrādes darbinieki cenšas, lai pēc iespējas ātrāk varētu no meža izvest šeit ceļmalās sakrautās baļķu kaudzes.
Šī gan nav vienīgā vieta, kur saimnieko mežizstrādātāji. Nedaudz tālāk top vēl viena kailcirte. Ieraugot filmēšanas grupu, harvestera operators pārtrauc darbu.
Jaut.: «Cik tad tālu vēl te iesiet iekšā?»
Valdis Lukjanovs, Vides aizsardzības kluba pārstāvis: «Tik, cik tur ir iezīmēts, visa tā maliņa iet ārā tur, kur iezīmēts.»
Dabas draugi uzskata – te varēja strādāt citādāk.
Lukjanovs: «Apsaimniekošanas noteikumi nosaka - šis te mežs jāapsaimnieko tā, lai tas nemazinātu ainavas kvalitāti, ekoloģiskās vērtības. Šī ir tūrisma ceļa mala ar lielu un aktīvu kustību, un kailcirte iznīcina šo kustību.»
Pēc vides aizstāvju domām, pareizākais saimniekošanas veids būtu izlases cirte. Tas teikts arī «Latvijas valsts mežiem», bet uzņēmums neesot uzklausījis.
Anita Biseniece, tūrisma gide: «Tas viss, ko esam sūtījuši viņiem pēdējo mēnešu laikā, viss, kā esam viņus mēģinājuši uzrunāt, mēs šobrīd pat nesaņemam atpakaļ tik daudz, ka brīdī, kad mēs viņiem zvanām, viņi nepaceļ telefona klausuli. Nerunāsim par to, ka mēs varētu diskutēt, ka šo nogabalu varētu apsaimniekot tā vai šā vai citādi.»
«Latvijas valsts mežos» skaidro, ka dabas draugi ir uzklausīti, tomēr viņu viedoklis bijis tikai konsultatīvs.
Aigars Dudelis, LVM meža plānošanas vadītājs: «Mēs pieaicinām klāt, lai zinātu intereses, bet lēmumu atstājam paši pie sevis, un lēmums ir atbildīgs un izsvērts.»
Dudelis skaidro, ka kailcirtes vietās iespējams daudz efektīvāk atjaunot priežu audzi. Pēc izlases cirtes iestādītos priežu stādiņus pārņemtu citi augi un tie iznīktu. Tikmēr Anita rāda bārdas ķērpi, kas mētājas uz ceļa. INTERS: «Es skolniekiem stāstu, ka rūķītis ķērpītis pakar bārdu kokā, lai bārda nesamirkst rasā.»
Šā auga vecums bija tikpat liels kā ceļmalā sakrautajiem jau nozāģētajiem kokiem.