Trešdienas rītā Rātslaukumu šķērsoja divi premjerministra amata kandidāti. Abi ar cerību. Viens tādēļ, ka prezidents Raimonds Vējonis kaut kad bija minējis, ka atbalstīs Vienotības kandidātu, otrs tādēļ, ka kopš Ziemassvētkiem bija mērķtiecīgi strādājis, lai panāktu atbalstu sev. Kučinskis darbu pie savas valdības veidošanas slepeni bija sācis jau decembra vidū, kad prezidents Vējonis Āboltiņai bija pateicis nē, bet Kučinskim ieteicis pamēģināt.
Kučinskis iepriekš slepenu atbalstu guvis ne vien no Vienotības sešinieka, bet arī Vienotības lielo pilsētu mēriem
- Cik jūs varētu rēķināt tās savas balsis?
KĀRLIS ŠADURSKS, Saeimas deputāts (Vienotība): - Šobrīd ir ļoti daudz spekulāciju. Tādēļ nespekulēšu, runāšu tikai to, ko zinu, tās ir 23 Vienotības balsis.
MĀRIS KUČINSKIS, Saeimas deputāts (ZZS): - Es joprojām ceru uz tikpat, cik bija iepriekšējā koalīcijā. Es domāju uz kodolu tādu pašu, kāds bija. Katrā ziņā neviens tur nebūs apbižots un būs līdzvērtīgs.
ZZS Kučinska oficiālo izvirzīšanu atlika uz brīdi, kad to vismazāk gaidīs Vienotība
Kučinskis savas valdības veidošanu slepeni bija sācis jau decembra vidū, kad prezidents Vējonis Āboltiņai bija pateicis nē, bet Kučinskim ieteicis pamēģināt. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Kučinskim bija sirsnīga saruna ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Pēdējais samierinājies, ka paliks savā amatā.
Tikmēr Kučinskis un ZZS vadītāji sāka meklēt atbalstu savai valdībai.
Pirmais punkts bija vienoties ar Nacionālo apvienību. Vispirms abas partijas nolēma, ka Āboltiņa kā premjerministre nekam neder. Nākamais – bēgļus brīvprātīgi uzņemt vairs nevajag. Un visbeidzot – Nacionālās apvienības pārziņā jāatstāj Tieslietu ministrija
ar visiem maksātnespējas administratorus skarošajiem jautājumiem.
Paralēli ZZS uzmanīgi sāka meklēt atbalstu Vienotībā. Šeit Kučinskim lieti noderēja izpilddirektora amats lielo pilsētu asociācijā. Jēkabpils, Daugavpils un Valmieras mēri ir ietekmīgi politiķi, kuros ieklausās tā sauktie reģionālie Vienotības deputāti Inesis Boķis, Viktors Valainis, Anrijs Matīss, Aldis Adamovičs, Juris Šulcs, Jānis Upenieks un Dzintars Zaķis.
MĀRIS KUČINSKIS, Saeimas deputāts (ZZS): - Neslēpšu vienīgi to, ka arī starp Vienotības biedriem, arī ņemot vērā šeit redzamo mēru spektru, ir cilvēki, kas mani iedrošināja un teica par to, ka viņu skatījumā esmu labs kandidāts un ka sarunas pēc izvirzīšanas, ja gadījumā mani izvirza, ir priekšā, un ka viņi savu atbalstu, lai frakcijas viedokli stimulētu uz atbalstu iespējamai valdībai, arī stimulēs.
Viena no slepenajām sarunām notika Saeimas ēdnīcā
Deputāti Augusts Brigmanis, Armands Krauze tikās ar Vienotības deputātiem Boķi un Valaini. Sēdēja, sprieda par to, kāda būs nākamā valdība un par situāciju, kad prezidents varētu izvirzīt premjera kandidātu Kučinski.
Cita slepena sanāksme bija notikusi ZZS frakcijā, kur Vienotības frakcijas deputātes Ilze Viņķele un Lolita Čigāne bija atnākušas pie Brigmaņa un Kučinska, lai it kā apliecinātu atbalstu kandidātam Šadurskim. Tomēr saruna esot nonākusi arī pie tā, kā viņas rīkosies, ja prezidents nosauks Kučinski.
- Vai aizvakar jums bija tikšanās ar ZZS, pēc kā iniciatīvas tā bija?
ILZE VIŅĶELE, Saeimas deputāte (Vienotība): - Ar Nacionālo apvienību pēc Nacionālās apvienības, ar ZZS sarunu paši.
- Kādēļ ?
Viņķele: - Lai informētu, ka mēs atbalstām Šadurska kungu visa frakcija. .. .Jā. Piemēram, ZZS frakcija saka, ka saruna gājusi tālāk un jūs esat… Jūs man vaicājāt, kādēļ mēs aizgājām, es jums atbildēju par primāro mērķi, mēs aizgājām, lai pateiktu, bez spekulācijām, pārpratumiem, ka Šadruska kungam ir visas frakcijas atbalsts.
- Kā jūs pēc tam, kad Kučinskis būtu par premjeru?
Viņķele: - Es domāju, ka pabeidzām. Man nav ko piebilst.
- Saruna notika ZZS frakcijā, par ko jūs runājāt?
Viņkele: - Atbildēju. Mēs runājām par valdības veidošanas procesu un primārais sarunas mērķis bija apliecināt to, ka sešu deputātu atbalsts Šadurskim ir garantēts. Runājām arī par to, ja prezidents kaut kādu apsvērumu pēc nosauc vēl vispār vēl kādu brīdi prezidenta kandidātu, vai ja nosauc kādu citu no Vienotības, mēs pārrunājām abus scenārijus. Arī, ja Kučinski varētu nominēt, arī par to, ka Kučinski varētu nominēt, arī par to, ka Kučinski nenominēt. Normāla kolēģu saruna.
- Jūs varētu strādāt nākamajā valdībā?
Viņķele: - Šis ir vienkārši muļķīgs jautājums, politiķim man liekas, ka normāls. Normāla atbilde uz jautājumu – ir atkarīgs no valdības vadītāja, valdības mērķiem un valdības principiem.
Uz sarunu pie ZZS Viņķele bija pieteikusies pati. Līdzi paņēmusi Lolitu Čigāni, tomēr abām esot bijusi pilnvara runāt arī Andreja Judina, Veiko Spolīša, Inta Dāldera un Alekseja Loskutova vārdā.
Sarunai nebija jānonāk atklātībā, tomēr deputāšu vizīti pie Augusta Brigmaņa un Kučinska pamanījis kāds Āboltiņas sabiedrotais un nosūdzējis.
- Vai aizvakar, kad nāca Ilze Viņķele un Lolita Čigāne, jūs bijāt klāt tai diskusijā?
MĀRIS KUČINSKIS, Saeimas deputāts (ZZS): - Jā.
- Tā bija viņu pašu iniciatīva vai jūs aicinājāt šo frakcijas daļu?
KUČINSKIS: - Viņu, salīdzinoši arī.
- Vai šai Vienotības daļā redzat kādu pārstāvi kā ministru?
KUČINSKIS: - Es neesmu līdz tam domājis nemaz.
Divas dienas pirms premjerministra nominācijas Loskutovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Vienotības kandidātam Šadurskim atbalsts nav viennozīmīgs. Pēc loģikas tas būtu pēdējais, kas būtu jādara, ja cer panākt, ka prezidents nosauks Šadurski.
ALEKSEJS LOSKUTOVS, Saeimas deputāts (Vienotība): - Un šīs nedēļas sākumā mēs runājām ar citām koalīcijas partijām, sakot, ka mēs atbalstām Šadurska kandidatūru, bet, ja viņu valsts prezidents nenosauks, tad skatīsim uz priekšu.
- Vai skatīšana uz priekšu bija pieļāvums, ka jūs varētu atbalstīt Kučinski kā premjeru?
LOSKUTOVS: - Vismaz pieļāvuma līmenī jā, tāpēc, ka mums ir pārliecība, ka Vienotībai jāpiedalās valdības veidošanā neatkarīgi no tā, vai Vienotība būs premjera partija vai ne.
- Kādam no sešinieka būtu jāieņem kāds amats?
LOSKUTOVS: - Ja piedāvās, laikam ir jāņem. Tāpēc ka, ja piedāvā, būtu dīvaini atteikties. Divas reizes atteiksies, trešo reizi nepiedāvās.
Trešdien Vienotībai bija paredzēta valdes un frakcijas kopsēde, lai it kā izvirzītu Šadurski. Taču bija par vēlu. Vējonis bija izdarījis izvēli un frakcijai atlika tikai lemt, vai iet Kučinska valdībā vai ne.
Āboltiņa ar partijas ģenerālsekretāru Kamparu esot bijuši noskaņoti izrādīt aizvainojumu un mudināt palikt opozīcijā. Šādas noskaņas izjauca reģionālie deputāti un lielo pilsētu mēri.
Opozīcijā pirms pašvaldību vēlēšanām vietējiem varasvīriem šķita pārāk biedējoša izvēle. Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka reģionālo deputātu programma maksimums esot Vides un pašvaldību ministrija, kuras pārziņā tiktu sarunāta nauda ceļiem. Satiksmes ministriju mēri jau piekrituši atdot ZZS.
LEONĪDS SALCEVIČS, Jēkabpils domes priekšsēdētājs (Jēkabpils pilsētas partija): - Es domāju, ka jāstrādā, ak kungs Dievs, neko nevari izdarīt, ja sēdi opozīcijā. Uz priekšu, tās ir manas subjektīvās pārdomas. Es domāju, pragmatiskās arī pie reizes, nu jāstrādā, nu veči, nu… Nometiet ambīcijas un uz priekšu.
Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa notikušajā vaino visus pēc kārtas. Laimdota Straujuma neesot varējusi vairs pavilkt simtgades plānu, Nacionāļi un ZZS bez pamata noraidījuši viņas kandidatūru, prezidents lieki ļāvis cerēt, ka nosauks Vienotības kandidātu.
- Vai bija vērts gāzt Straujumas valdību, ņemot vērā, ka sanāca šitā?
SOLVITA ĀBOLTIŅA, Vienotības priekšsēdētāja: - Straujumas, Straujuma savu valdību gāza pati. Straujuma savu valdību gāza pati, jo, lai kādi būtu mīti, jā, iekšienē bija pietiekami liela neapmierinātība ar to, kādā veidā šī valdība strādā, bet nekādi spiedieni uz Straujumu, lai viņa pieņemtu demisiju šādā veidā un šādā laikā, nebija.
Āboltiņa pārmet Viņķelei, ka tā meklējusi iespēju tikt par ministri pie Kučinska. Tomēr
nenoliedz, ka pašas veidotajā valdībā nebija paredzējusi vietu ne Viņķelei, ne kādam citādi domājošam Vienotības biedram.
SOLVITA ĀBOLTIŅA, Vienotības priekšsēdētāja: - Un tas, par ko mēs runājam, bija par to, kādu mēs redzam nākamo valdību un kādu mēs redzam koalīciju. Tiešām saruna nebija par krēsliem, bet par darbiem. Nu bet tad varbūt vajadzēja runāt par tiem krēsliem, ja viņi būtu jutušies iesaistīti, viņiem kaut kas varētu būt. Mēs runājām par darbiem. Tā bija abpusēji izvēlēta tēma, kurā mani eksaminēja, kā es redzētu, kādi ir darbi, kādas ir manas prioritātes.
Āboltiņu nebaida dažu biedru iecere kādā no tuvākajām frakcijas sēdēm lemt par citu vadītāju. Viņa uzskata, ka pašai ir balsu vairākums.
Arī no partijas vadības prom nedomā iet nevienu dienu pirms termiņa - 2016.gada decembra.
SOLVITA ĀBOLTIŅA, Vienotības priekšsēdētāja: - Tas ir atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem, esmu savā sapratnē zīmējusi vairākus scenārijus un, protams, var būt arī citi scenāriji, bet šobrīd neredzu pamatu ārkārtas kongresam vai maiņai.
- Par Andri Piebalgu - jūs esat runājusi ar viņu kā par savu mantinieku?
ĀBOLTIŅA: - Es esmu runājusi, un es tiešām ļoti gribētu cerēt, ka Piebalga kungs, nu viņam ir kaut kādi pašam darbi, uzdevumi, bet es tiešām tos valdes lēmumus, ejot pie prezidenta, ar viņu mēģinu saskaņot. Izrunāt vismaz telefoniski, ja viņam nav iespējams piedalīties, es tiešām ļoti ceru, ka viņš varētu uzņemties partijas vadību.
Neapmierināti ar Āboltiņu nav tikai tā saucamie liberāļi. Nedaudz uzmests jūtas arī tā arī netapušais premjerministrs Kārlis Šadurskis.
KĀRLIS ŠADURSKIS, Saeimas deputāts (Vienotība): - Šobrīd tiks meklēti vainīgie. Kļūdas ir jāanalizē absolūti noteikti. Bet, ja šobrīd kļūdas tiks analizētas šajā valdības izveides fāzē, tas nenovēršami novedīs pie vainīgo meklēšanas, kas izpausties var formā – tu vainīgs, nē, tu pats vainīgs. Un tas nu nekādi nevar stiprināt Vienotības kā vienotas frakcijas pārrunas ar premjera kandidātu par darāmajiem darbiem un atbildības jomu sadali. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd kļūdu analīze līdz valdības apstiprināšanai ir neproduktīva.
- Un pēc valdības apstiprināšanas?
ŠADURSKIS: - Absolūti nepieciešama.