2.klases skolnieces mamma atklāj vairākas nepilnības bērnu apmācībā

Ilustratīvs attēls

FOTO: Sputnik/Scanpix

Pastiprinātā režīmā mācību procesa apguve nerada bērnos patiku doties uz skolu, tā novērojusi kāda 2.klases skolnieces mamma. Viņa dalās viedoklī saistībā ar TVNET rakstu par bērnu, īpaši pirmo klašu skolēnu, pārslodzi.

2.klases skolnieces mamma no Valmieras TVNET rakstīja: «Labdien! Lasot portālā TVNET rakstu «Vai kāds pieaugušais varētu izturēt to, kā dzīvo šie bērni?», vēlos paust savu viedokli.

Pilnībā piekrītu Zemgales vidusskolas direktora Vladimira Skujas izklāstītai reālajai situācijai skolā par skolnieku pārslodzi. Mana meita mācās 2. klasē, esmu klases audzinātājai vērsusi uzmanību par to, ka šobrīd 2. klases skolēniem mācību programma atbilst 4. klases mācību programmai (padomju laika), kad es mācījos.

Skolotāja vien nosaka, ka tāda ir mācību programma un tā ir jāapgūst,

ja skolēns nespēj apgūt, tad ir iespēja saņemt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, ka meitai ir nepieciešams ilgāks laiks apgūt mācību procesu.

Es kategoriski nepiekritu klases audzinātājas viedoklim, ka manai meitai būtu nepieciešams šāds atzinums. Papildus biju norādījusi, ka došos ar meitu pie citas skolas pedagoga, kuram ir liela darba pieredze, un noskaidrošu, vai tiešām manai meitai, iespējams, ir problēmas apgūt mācību procesu. Tā arī izdarīju, uz ko man tika norādīts, ka ar meitu ir viss pilnā kārtībā, vienkārši mācību procesa apguve katram bērnam atšķiras un par to, ka bērns nespēj apgūt mācību procesu, ir jāvērtē arī mācību priekšmeta skolotāja profesionālā pieeja pasniegt zināšanas.

Neapšaubu, ka katrs skolotājs savā mācību priekšmetā ir profesionālis, bet tas jau nenozīmē, ka skolotājs spēj pasniegt zināšanas skolēniem tā, lai spētu apgūt mācību procesu kvalitatīvi. Izglītības iestādes un skolotāju nostāja visvairāk ir tā, ka nepieciešams apgūt valstī noteikto mācību programmu, bet, kāda mācību kvalitāte un kādas zināšanas apgūst skolnieks, tas nevienam nerūp, galvenais plāns ir izpildīts.

Turklāt strādā tikai ar tiem skolēniem, kuri apgūst mācību procesu raitāk,

savukārt tiem, kuriem ir mazliet jāpaskaidro mācību procesa apguve, nepievērš uzmanību. No šāda novērojuma var secināt, ka skolotājs nav ieinteresēts strādāt kvalitatīvi, bet tikai izpildīt valstī noteikto mācību procesa apguves programmu. Par to, ka skolēns neapgūst kvalitatīvi mācību programmu, vaino skolēnu, vecākus un visbeidzot norāda - ja nespēj apgūt mācību procesu, jādodas saņemt Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

To, ka skolēniem ir pārslodze, esmu arī norādījusi klases audzinātājai,

tātad bērnam mācību process sākas plkst. 8.00, bet beidzas 13.00. Līdz plkst. 15.00 dienas pagarinātā grupa, tad jādodas uz pulciņiem, kuri beidzas ap plkst. 19.00; mājās ierodas ap plkst. 20.00 tad mācās mājas darbus, tātad plkst. 22.00 dodas gulēt. Turklāt dienas pagarinātajā grupā labi ja daļu mājas darbu var izpildīt un tikai melnrakstā. Piekrītu, ka pulciņi nebūs katru dienu, bet tie ir trīs reizes nedēļā, respektīvi, trīs reizes nedēļā mans bērns dodas gulēt plkst. 22.00. Var jau pārskatīt pulciņu apmeklējumus, bet tad,

ja bērns neapmeklē kaut vienu pulciņu, skolotājiem rodas iespaids, ka bērns nav intelektuāli attīstījies, tādējādi tiek uzskatīts, ka bērnam nav citu interešu.

Turklāt uzskatu par absurdu, ka jau ar pirmo klasi ir jāapgūst angļu valoda, primāri bērnam pirmā klasē ir jāapgūst dzimtā valoda. Angļu valodu varēja piemērot kursu apguves līmenī pēc izvēles. Nepiekrītu sabiedrībā paustam viedoklim, ka bērni ļoti ātri apgūst valodas vai mācību procesu, tas ir izņēmuma kārtā. Visus nevar pielīdzināt pēc dažu izcilu bērnu sasniegumiem dažādos mācību procesos.

Matemātikā, dabas zinībās, latviešu valodas gramatikā 2.klases mācību procesa apguve atbilst 4.klases līmenim. Turklāt papildus latviešu valodas apguves procesam ir jālasa ārpusklases lasīšanas grāmatas, tad

citreiz rodas pamatots jautājums - pa kuru laiku lai tas bērns lasa?

Vai pēc plkst. 22.00 vai vienīgajā brīvdienā sestdienā, jo svētdien taču jāmācās uz pirmdienu. Ir arī brīži, kad sestdienās vai svētdienās ir jāuzstājas kādā no pasākumiem, tad vispār bērnam nav brīvdienu.

Citreiz bērns ir tā noguris, ka, ieradies mājās, nespēj mācīties un nespēj uztvert mācības, kuras ir jāizpilda uz nākamo dienu. Tāpat skolās tiek praktizēts, ka uz visiem brīvlaikiem skolēnam ir pienākums lasīt grāmatas, mācīties matemātiku un citas mācības, kuras nav īsti padevušās mācību semestrī. No tā visa var secināt, ka vecākiem ir jāalgo privātskolotājs, lai brīvlaiku pavadītu apmācībās.

Savukārt neviens neuzskata, ka primāri arī skolas skolotājam ir jārūp skolēna mācību procesa apguvei un jāstrādā vairāk ar tiem, kuriem mācību procesa apguve nav raita. Tad kurā brīdī skolniekam pienākas brīvdienas, ja visa gada griezumā ir jāmācās?

Ja mana meita, 2.klases skolniece, ir sapratusi, ka mācību process ir pārslodze, tad nav skaidrs, kādēļ to nesaprot skolas pedagogi vai izglītības sistēmas radītāji. Ja visu laiku ir jāmācās pastiprinātā režīmā, vai tad radīsies kvalitāte? Turklāt kāda var būt mācību kvalitāte, ja bērns dodas atpūsties plkst. 22.00 un nākamajā rītā plkst. 8.00 skolā atsāk mācību procesu?

Tur arī rodas tā situācija, ka bērns fiziski nespēj vispār uztvert mācību procesu.

Nav nepieciešams bērnam noteikt vai uzstādīt par mērķi vispārpieņemto sabiedrības normu: jo vairāk bērns noslogots, jo izcilāks un talantīgāks būs.

Nav pārliecības, ka kāds no pieaugušiem būtu spējīgs kvalitatīvi apgūt mācību vielu no plkst. 8.00 līdz 19.00 un dažas dienas līdz plkst. 22.00, kā arī katru dienu nēsāt līdzi pat 10 kg un smagāku skolas somu, tāpat darboties dažreiz bez brīvdienām, jo brīvdienās ir citi pienākumi – uzstāšanās vai kāds cits pasākums. Tātad diez vai pieaugušajam, strādājot šādā režīmā, būtu darba rezultātu ražīgums un zināšanu apguve kvalitatīvā formā.

Pilnībā piekrītu Zemgales vidusskolas direktora Vladimirs Skujas norādītajam: «Mācību programmas jāvienkāršo ne tikai dabas zinībās, bet arī citos mācību priekšmetos. Piemēram, latviešu valodas gramatika jāmāca tādā līmenī, lai cilvēks pareizi rakstītu un runātu, izsakot savu viedokli. Bet patlaban skolēni latviešu valodā apgūst daudz sarežģītākas lietas.» Es neesmu par to, ka nekas nav jādara. Es to galīgi neatbalstu. Bet to, ka bērniem ir nenormāli daudz jāmācās un ir pārslodzes, to gan es saku.»

Vai kāds no izglītības sistēmas radītājiem ir aizdomājies par nākamo paaudžu mācību kvalitāti vai vispār izprot, kas ir kvalitāte?

Šobrīd nav kvalitāte, bet ir tikai valstī noteiktā plāna izpilde, un galvenais ir radīt iespaidu, ka skolotāji ir pārslogoti un atalgojums ir par mazu. Varbūt nepieciešams ieviest skolotājiem algu sistēmu pēc audzēkņu zināšanu apguves kvalitātes, tad, iespējams, pievērsīsies mācību kvalitātei?

Esmu norādījusi klases audzinātājai, ka visus skolēnus nevar pielīdzināt pie valstī noteiktās mācību programmas apguves sistēmas, jo jāsaprot, ka visi nebūs topošie prezidenti, ministri, zinātnieki, profesori, ārsti, direktori, kāds arī būs tas noderīgais speciālists.

Tādējādi ir jāvērtē katrs skolēns atsevišķi un jācenšas izvirzīt priekšlikumus izglītības sistēmas izmaiņām,

nevis tikai izvirzīt priekšlikumus algas palielinājumam.

Pastiprinātā režīmā mācību procesa apguve nerada bērnos patiku doties uz skolu, bet vien ilgas, kad viss tas beigsies.

Tad kur radīsies motivācija turpināt apgūt mācību procesu, piemēram, augstākā izglītībā? Bieži vien praksē novērojams, ka jaunieši, beidzot 9.klasi, izvēlas neturpināt mācību procesu. Nebūs kvalitātes, nebūs speciālistu, nebūs motivācijas vispār jauniešiem apgūt specialitātes. Patiess prieks ir par to, ka vismaz viens no izglītības iestādes vadītājiem ir spējis saskatīt problēmu un paudis to publiski.»

Uz augšu