Finansējuma sadalījums mediķu algām ir netaisnīgs

Absurds un nekorekts ir arī mēģinājums sasaistīt ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, uzsver asociācija.

Valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu algas elementa palielināšana ir tiesiska un loģiska mediķu atalgojuma palielināšanas prakse. Tā nodrošina vistaisnīgāko un visefektīvāko finansējuma izlietošanas veidu, jo valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar līdzīgiem noteikumiem un pēc vienotiem tarifiem sniedz gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātajā sektorā strādājošie medicīnas darbinieki, ārstu prakses un individuālie uzņēmumi. Jaunajā Veselības ministrijas piedāvājumā tiek mēģināts vienus un tos pašus pakalpojumus nodrošinošos mediķus iedalīt «labajos» un «sliktajos». Vieniem atbilstoši tiktu nodrošināts algu pieaugums, bet pārējiem tas tiktu liegts, uzsver asociācija.

VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: «Mēs augstu novērtējam valdības pausto labo gribu, atrodot papildu 10 miljonus eiro darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem. Tā ir atzinusi, ka finansējums nozarei ir nepietiekams un ir nepieciešams palielināt atalgojumu nozares speciālistiem: gan ārstiem un viņu palīgiem, gan arī māsām un tehniskajiem darbiniekiem. Tomēr

mūs šokē «šķiriskā pieeja» un mēģinājums algas palielināt selektīvi.

Ja reiz ir panākta vienošanās par nepieciešamību palielināt atalgojumu medicīnas darbiniekiem, tad to arī ir nepieciešams īstenot, nešķirojot mediķus «labajos» un «sliktajos». Visi medicīnas darbinieki valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina pēc vienādiem principiem un vienādiem tarifiem. Tāpēc nav pieņemami diskriminēt vienus mediķus pēc tā, vai viņš strādā «pareizajā» slimnīcā, vai arī sniedz iedzīvotājiem pilnīgi tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus savā ārsta prakses vietā. Ārsts, ārsta palīgs, medicīnas māsa, podologs, kā arī citi mediķi vienādi sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, un, palielinot pakalpojumu tarifus, visi arī līdztiesīgi saņemtu algas pieaugumu, kā tas līdz šim tika praktizēts Latvijā. Nav pamatota mediķu atalgojuma paaugstināšanai, šķirojot viņus pēc tā, vai viņi savus pakalpojumus sniedz valsts vai pašvaldības uzņēmumā, vai arī mediķu privātpraksēs un privātajos uzņēmumos.»

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis atzinīgi vērtē Veselības ministrijas centienus palielināt medicīnas darbinieku algas un uzskata par atbalstāmu principu – proporcionāli vairāk paaugstināt medicīnas māsu, vecmāšu, ārstu palīgu, funkcionālo speciālistu algas. Tomēr arī LĀB uzskata, ka nepieciešams paaugstināt visu nozarē strādājošo, valsts pasūtījumu realizējošo kolēģu algas.

«Veselības ministrijas viedoklis – paaugstināt algas tikai stacionāros strādājošiem kolēģiem –, mūsuprāt, ir nekorekts. Esam gadu gaitā pārgājuši uz ambulatoru pakalpojumu sniegšanu, slimnieki mazāk ārstējas slimnīcās. Par galveno veselības aprūpes posmu kļuvusi primārā veselības aprūpe, ko Latvijā galvenokārt sniedz ģimenes ārsti un pediatri. Veselības ministrijas uzstādījums – saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu – ir nekorekts.

Jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts (nevis VM ar kvotām) var noteikt – vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne.

Ģimenes ārstu prakses ievērojami atšķiras – laukos praksēs vairāk vecu cilvēku ar hroniskām slimībām un lielāku nepieciešamību veikt regulārus laboratoriskus izmeklējumus. Tātad – Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka šobrīd nozīmīgi ir stiprināt tieši ģimenes ārstu kapacitāti,» norāda Apinis.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide pauda sašutumu par ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumā. «Ģimenes ārstiem tika piedāvāta iespēja palielināt algas, ja tiktu samazināta nauda pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ja ģimenes ārstu ienākumu palielinājums būtu sasaistīts ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, tas radītu plaisu un neuzticēšanos ģimenes ārstu un pacientu attiecībās, kā arī mazinātu ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem. Jau pirms daudziem gadiem tika atcelta tā saucamā «fondu turēšana», kad ģimenes ārsta ienākumi bija atkarīgi no nosūtījumiem uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas radīja konfliktus starp pacientiem un ārstiem, kā arī valsti. Tādēļ ģimenes ārstu kopsapulcē šā gada 16. oktobrī tika nolemts neatbalstīt laboratorisko izmeklējumu kvotu samazināšanu, kas pēc būtības nozīmēja nepieļaut ienākumu palielināšanu uz pacientu rēķina,» sacīja Veide.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) ir dibināta 1996.gadā ar mērķi veicināt Latvijas veselības aprūpes sektora attīstību un pārstāvēt veselības nozarē strādājošo uzņēmumu intereses. VADDA šobrīd visā Latvijā pārstāv 60 biedrus, tostarp visas lielākās privātās daudzprofilu ambulatorās iestādes. VADDA ir Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre, kā arī Nozares trīspusējās padomes un Veselības aprūpes konsultatīvās padomes dalībniece.