Serbija un Eiropas Savienība (ES) pirmdienas vakarā sāka sarunas par Serbijas iestāšanos ES, atverot pirmās divas no 35 šo sarunu sadaļām.
Serbija un ES sāk iestāšanās sarunas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konferencē pirmdienas vakarā tika atvērta sarunu 35.sadaļa par Belgradas attiecību normalizēšanu ar Kosovu un 32.sadaļa par finanšu kontroli.
ES agrāk bija aicinājusi ieturēt pauzi jaunu dalībvalstu uzņemšanā, bet iestāšanās sarunu sākšana ar Serbiju ir daļēji saistīta ar Eiropas migrācijas krīzi. Serbiju kā svarīgu valsti Balkānu migrācijas maršrutā pēdējā gada laikā ir šķērsojuši simtiem tūkstoši migrantu, dodoties uz Eiropas ziemeļiem un rietumiem.
«Beidzot ir atvērtas pirmās sadaļas,» paziņoja ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.
Serbija neatzīst savas bijušās provinces Kosovas suverenitāti, kopš tā 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas. ES ir mēģinājusi panākt attiecību uzlabošanu starp abām pusēm.
«Šī ir svarīga diena mums,» paziņoja Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs. «Turpmāk mums nav jāsapņo par Eiropu. Mēs ļoti smagi strādāsim pie tā,» piebilda Vučičs.
Aselborns pirmdienas rītā bija brīdinājis, ka Serbijas un Kosovas attiecības «vēl arvien ir ļoti grūtas». «Mēs esam šeit, lai palīdzētu,» viņš piebilda.
Kosovas neatkarību ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, bet tā vēl nav ANO dalībvalsts.
ES un Kosova oktobrī parakstīja Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kas ir nozīmīgs solis šīs Balkānu valsts ceļā uz dalību blokā.
ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns paziņoja, ka dialogam starp Belgradu un Prištinu ir jāturpinās, bet atzina, ka «pa Donavu vēl aizplūdīs daudz ūdens», pirms abas puses izlīgs.
ES ir izslēgusi jebkādu bloka paplašināšanas iespēju pirms 2020.gada pat valstīm, kuras jau ir sākušas iestāšanās sarunas.