Par nākamo tiesībsarga kandidātu diskusijas sāksies nākamgad pēc jaunās valdības izveidošanas, Saeimas frakcijās noskaidroja aģentūra BNS.
Par nākamo tiesībsargu diskutēs pēc valdības izveidošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nākamgad martā noslēgsies Jura Jansona piecu gadu termiņš amatā un trešdien sākusies ikgadējā konference, kurā izvērtē šajos gados sasniegto. Tiesībsarga kandidātu var izvirzīt pieci Saeimas deputāti. Jansonu amatā apstiprināja 2011.gada 3.martā, kas nozīmē, ka kandidatūras deputātiem ir jāizvirza janvāra beigās.
Pirms pieciem gadiem Jansonu amatam virzīja «Saskaņa», kas tagad viņu kritizē. «Nākamais tiesībsargs nebūs Jansons. Kļūdīties ir cilvēcīgi. Uzskatām, ka vara cilvēku maina. Kad būs laiks pieņemt lēmumu, visticamāk, mēs Jansonu ne tikai nevirzīsim, bet arī neatbalstīsim,» teica «Saskaņas» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, norādot uz Tiesībsarga biroja viedokli, ka vidusskolās būtu jāmācās latviešu valodā. Diskusijas par nākamo tiesībsargu aktualizēsies pēc nākamās valdības izveidošanas, viņš norāda.
Par Jansona kandidatūru balsojums bija aizklāts, bet zināms, ka viņš tika iecelts amatā ar opozīcijas un ZZS balsīm.
ZZS Saeimas frakcijas līderis Ingmārs Līdaka sacīja, ka pagaidām frakcija par kandidātu nav lēmusi. Viņam personīgi par Jansonu ir pozitīvs iespaids, tiesībsargs esot aktīvs.
Uz to norāda arī Nacionālās apvienības pārstāvis. Gaidis Bērziņš aģentūrai BNS sacīja, ka frakcija varētu iztaujāt un uzklausīt Juri Jansonu. Pēdējā laikā viņš bijis ļoti aktīvs, īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā.
«Vienotības» pārstāve Inese Lībiņa-Egnere uzsver, ka politiķi nav tie, kam būtu jāvērtē tiesībsarga darbs. «Tiesībsargam nevar būt politiska izvērtējuma,» viņa sacīja. Ideālā gadījumā par nākamo kandidātu būtu jāvienojas visām partijām, «jo nav pozīcijas un opozīcijas tiesībsarga».
Latvijas Reģionu apvienība par šo jautājumu vēl nav lēmusi. Ar «No sirds Latvijai» pagaidām neizdevās sazināties.
Likums paredz, ka par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tiesībsargam nevar būs dubultpilsonībai.
Balsojums par nākamo tiesībsargu būs atklāts.
BNS jau rakstīja, ka tostarp tiesībsargs Jansons piecu gadu darbības termiņā aktualizējis netaisnību par pensiju aprēķināšanu ekonomiskās krīzes dēļ, par mācību līdzekļiem skolās un kas ir vai nav jāpērk vecākiem, par pārmērīgu zāļu lietošanu psihiatriskajās slimnīcās, par sistēmas trūkumiem bērnu aprūpes iestādēs.