Cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim
2010.gadā pirmo reizi tika veikta sekmīga cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim ar smagu sirdskaiti. Transplantācijas vadītāji bija profesors Aris Lācis un LZA korespondējošais loceklis Andrejs Ērglis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrs un Šūnu transplantācijas centrs.
Veikta pirmā aknu transplantācija
2011.gadā tika sekmīgi veikta Latvijā pirmā aknu transplantācija LZA īstenā locekļa Jāņa Gardovska un LZA īstenā locekļa Rafaila Rozentāla vadībā sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Stradiņa universitāti.
Jauna metode kvantu algoritmu izveidei
2012.gadā tika izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei un izveidots jauns kvantu interferences lietojums nanoelektronikā. To īstenoja LZA īstenais loceklis Andris Ambainis, fizikas doktors Vjačeslavs Kaščejevs sadarbībā ar Aleksandru Belovu, Jāni Timošenko un Latvijas Universitāti.Projekts parādīja, ka kvantu algoritmi var būt būtiski ātrāki par tradicionālajiem arī tad, ja tiek pieprasīts, lai kvantu algoritms vienmēr izdod pareizo atbildi. Šis sasniegums atrisinājis zinātnes pasaulē jau 10 gadus labi zināmu, bet neatrisinātu problēmu.
Sintētiskais biomateriāls efektīvi saaug ar kaulu
RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki Līga Bērziņa-Cimdiņa un Jānis Ločs 2012.gadā veiksmīgi pierādīja, ka viņu izstrādātais sintētiskais biomateriāls efektīvi saaug ar kaulu, - to tagad izmanto kā implantus zobārstniecībā un kosmētikā ķirurģijā.
Izstrādāta kvantu sūkņu teorija
2013.gadā tika izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās lietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. Sadarbībā ar Latvijas universitāti izstrādātājs ir LZA korespondējošais loceklis Vjačeslavs Kaščejevs, kurš ir vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā «Jauno līderu sanāksmē» Pasaules Ekonomikas forumā.
Latvijā sintezēto aktīvo pretvēža vielu «Belinostats» atļauj lietošanai ASV
2014.gadā Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela «Belinostats» tika atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferiālās T-limfomas ārstēšanā. Vielas sintezētāji ir doktore Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, doktors Einārs Loža un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
«Belinostata» iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.
Jauni sintētiski materiāli
Savukārt RTU Materiālu un konstrukciju institūtā Andra Čates un Kaspara Kalniņa izstrādātie stikla šķiedras kompozītmateriāli ir vieglāki un izturīgāki nekā tradicionālie, tāpēc tos ievieš ražošanā lidmašīnu un mašīnu būvē pasaules vadošie uzņēmumi, tostarp «Airbus» un «Volvo». Šā projekta īstenošana vēl turpinās.
Ielūkojoties globālā mērogā, jau drīzumā mums būs iespēja iepazīt vadošos pasaules pētniekus, kas meklē iespējas, kuras ļaus padarīt cilvēku dzīvi labāku, veselīgāku, laimīgāku un ilgāku.
Par šiem cilvēkiem stāstīs sešu sēriju dokumentālo raidījumu cikls «Atklājums», ko televīzijas kanāls «National Geographic», sākot ar 8. novembri, demonstrē svētdienās plkst. 21:30.
Piemēram, vienā no sērijām būs vēstīts par atklājumiem, kas var atbrīvot tūkstošiem cilvēku no komas, epilepsijas vai Alcheimera slimības, bet citā režisors aizved skatītājus dramatiskā, iedvesmojošā un dažkārt sirdi plosošā jaunatklājēju pasaulē, kas cīnās, lai apturētu vīrusa uzliesmojumu un glābtu pasauli no nākotnes nelaimēm.
Galvenā doma ikvienā cikla sērijā ir pārliecība - atraisot talantīgu cilvēku radošo potenciālu, iespējams panākt revolucionāras pārmaiņas. Lai gan pasaulei draud daudzi izaicinājumi, modernā zinātne un tehnoloģijas spēj un tiks galā ar šiem izaicinājumiem. Kad cilvēki liek savai iztēlei strādāt, viss ir iespējams.