TVNET sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību veica sociālo eksperimentu: vai sabiedrība ievēro neredzīgos un palīdz viņiem šķērsot regulētos ielu krustojumus; vai sniedz nepieciešamo informāciju, ja neredzīgais ir apmaldījies parkā?
Sociālais eksperiments: vai sabiedrība palīdz neredzīgajiem šķērsot ielu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sociālajā eksperimentā piedalījās 24 gadus vecais Lauris, kurš ir vājredzīgs. Un 27 gadus vecais Armands, kurš ir neredzīgs. Jaunajiem vīriešiem problēmas ar redzi ir jau kopš dzimšanas.
Tomēr, neskatoties uz to, abi ir smaidīgi un enerģijas pilni. Ar degsmi piedalās eksperimentā.
Interesants fakts, ka viņi ne vienmēr izmanto baltos spieķus (palīgrīks, lai vieglāk varētu noteikt apkārt esošo un drošāk pārvietotos svešās vietās), jo ir iestaigāti sev zināmi maršruti. Vārdu sakot, galvā «iestrādāta» karte.
Precizējam, ka balto spieķi var izmantot, lai šķērsotu brauktuvi. Automobiļu vadītājiem, redzot paceltu balto spieķi, jāaptur transporta līdzeklis un jāļauj neredzīgajam šķērsot ielu. Tas ir ierakstīts ceļu satiksmes noteikumos. Tomēr šāda veida eksperimentu TVNET atteicās veikt, nevēloties riskēt ar jauniešu dzīvībām un kavēt satiksmi. Vēl viens arguments šā eksperimenta neveikšanai ir spieķa retā izmantošana realitātē: «Balto spieķi esmu pacēlis tikai vienreiz dzīvē, kad nācās šķērsot ietvi svešā vietā.
Toreiz sajaucu tramvaju. Bija bailīgi, bet nācās to izmantot, lai nokļūtu pretējā ielas pusē
jeb uz tramvaja pieturu, lai dotos atpakaļ virzienā uz centra pusi,» skaidro Armands.
Toreiz kāda sieviete pateica, kur atrodas pietura pretējā ielas pusē, bet palīdzēt tur nokļūt nevarēja, jo steidzās.
Jaunieši saprot citu steigu un cenšas būt pēc iespējas neatkarīgāki jeb veikt visu saviem spēkiem.
Eksperiments
Atrodamies Aleksandra Čaka un Matīsa ielas krustojumā. Šis krustojums ir īpašs ar to, ka zaļā gaisma gājējiem ieslēdzas visos luksoforos vienlaikus, krustojumu var šķērsot visos virzienos.
Gan Lauris, gan Armands šajā krustojumā atrodas pirmo reizi. Laurim satraukuma nav, bet Armands ir nedaudz uztraucies. Un tas ir saprotams. TVNET jauniešiem apraksta krustojumu un apkārt esošo, tai skaitā, kur ir pakāpiens, kādi veikali un objekti ir apkārt utt. Kad puiši gatavi, sākam.
Armands izmanto saliekamo balto spieķi: pirmkārt, lai vieglāk orientētos svešā vietā, otrkārt, lai apkārtējie redzētu, ka viņš ir neredzīgais. Tikmēr Lauris spieķi neizmanto, jo ir vājredzīgs (spēj saskatīt krāsu toņus) un apkārtējiem šķistu tāds pats kā pārējie sabiedrības locekļi.
Eksperimenta rezultāts
Cilvēki ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi, skaidro jaunieši. Gan palīdz nokļūt pāri krustojumam, gan paskaidro, kur atrodas.
Tāda pati attieksme no sabiedrības puses ir Ziedoņdārzā, kur jaunieši arī ir pirmo reizi. Cilvēki parāda un pat aizved līdz konkrētai vieta, ielai, kuru neredzīgie prasa. Turklāt atsaucīgi ir dažāda rakstura sabiedrības pārstāvji: jauni, veci, dažādu tautību, pat invalīdi ar kustību traucējumiem.
TVNET secina un atkārtoti pārliecinās, ka sabiedrība Latvijā ir līdzjūtīga, izpalīdzīga un saprotoša.
Jaunieši, kas piedalījās sociālajā eksperimentā, izsaka lielāko pateicību par palīdzību: viņi jutīsies drošāk, ja kādu reizi nokļūs svešā vidē.
TVNET jaunajiem vīriešiem uzdeva jautājumu: vai viņi vienmēr uzticas svešiem cilvēkiem, lūdzot palīdzību. Atbilde ir vienkārša: nākas uzticēties un uzticas. Viņi vienbalsīgi atzīst, ka Latvijā vairums cilvēku vēlas palīdzēt un palīdz.
Lauris skaidro, ka reizēm ikdienas steigā cilvēki mēdz nepamanīt visu apkārt notiekošo un sanāk izjust citu iepirkuma maisu sitienus pa ķermeni. Bet tas esot piedodami, jo nevērīgais cilvēks nenojauš, ka līdzās esošais ir vājredzīgs.
Lielākās pūles ir iekāpt sabiedriskajā transportā: «Mēs nevaram zināt, kas tas ir par transportu, tāpēc jālūdz palīdzība apkārtējiem. Kad kāpjam transportā, bieži nākas izjust grūdienus, reizēm necenzētus vārdus. Bet šīs lietas labā mēs neko nevaram darīt,» skaidro Lauris.
Armands ir ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātē vēstures zinātnē. Lauris aizraujas ar elektrisko mūziku un cer reiz savus skaņdarbus ierakstīt studijā.
Abi jaunieši strādā Latvijas Neredzīgo biedrības žurnālā «Rosme».
Žurnāls «Rosme» ir vienīgais žurnāls Latvijā cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kas publicē aktualitātes, ataino Latvijas Neredzīgo biedrības darbību šo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai un veicina viņu iesaistīšanos šīs informācijas veidošanā.