Tiesnese Gailīte divu gadu laikā 14 reizes atteikusies no lietām, sodīta ar piezīmi

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Tiesas zāle

FOTO: Lita Krone/LETA

Tiesnesis nevar spriest tiesu, ja ir personiski ieinteresēts lietas iznākumā, tomēr nesen tiesnešu saime vērtējusi kādu gadījumu, kur ir aizdomas, ka tiesnesis izdomājis iemeslus, lai nebūtu jāskata neērtas lietas. Tiesnešu disciplinārkolēģija sodījusi tiesnesi Velgu Gailīti, kura 14 reizes atstatījusi sevi no lietu skatīšanas. Temīdas sargi to uzskatījuši par tīšu likuma pārkāpumu un izteikuši Gailītei piezīmi, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Par to, ka tiesnesim ir iespēja sevi atstatīt no nejauši iedalītas lietas, daudzi šonedēļ izdzirdēja pirmo reizi. Divi tiesneši atteikušies iztiesāt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Velga Gailīte par tiesnesi strādā jau 33 gadus. Ilgus gadus vadīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu.

Medijos viņas vārds locīts divu pretrunīgu spriedumu dēļ.

Pirmais bija pirms desmit gadiem, kad Gailīte apmierināja Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas prokuratūras nosūtītajā tiesiskās palīdzības lūgumā Šveices tiesībsargiem. Tolaik tas varēja izgāzt krimināllietu pret Lembergu, jo Gailīte bija lēmusi apmainīt daļu prokuratūras dokumenta. Pārsūdzībā bija norādīts, ka tiesnesei vispār nebija tiesību šo lietu pieņemt izskatīšanai, kā arī viņa nepareizi interpretējusi likumus. Un Lemberga sūdzību noraidīja.

Otrs gadījums ir nesens un saistīts ar «Tērbatas biznesa centra» īpašnieku mēģinājumu neatdot «Swedbank» ņemto gandrīz 10 miljonu kredītu. Sarežģītas shēmas rezultātā parādnieki gandrīz tika vaļā no saistībām pret banku. Vienu parādniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma arī tolaik Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā strādājošā Gailīte. Banka reklāmas kampaņā Gailītes vārdu minēja kā krāpnieciskas shēmas uzraugošu amatpersonu. Kopš tā laika Gailīte sevi no lietām pret bankām atstata.

Tiesneša atteikšanās skatīt kādu lietu uzskatāma par ārkārtas, nevis ikdienišķu situāciju.

Un pārāk bieža šādas iespējas izmantošana var radīt Temīdas sargam nopietnas nepatikšanas.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs saņēma sūdzību, ka tiesnese Gailīte nepilda savus dienesta pienākumus. Ministrs vasarā rosināja disciplinārlietu, un izmeklēšanā atklājās, ka Gailīte divu gadu laikā atteikusies no lietām veselas 14 reizes.

Neērtās lietas nebija saistītas tikai ar bankām vien.

Gailīte atteicās skatīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes pieteikumu strīdā ar viņas darba devēju.

Gailītes darbu sāka vērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģija un izlēma, ka tiesnese nav pildījusi savus darba pienākumus un tīši pārkāpusi likumu.

Augstākās tiesas tiesnesis, Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis Jānis Neimanis norāda, ka ir samērā grūti definēt, kas ir tīšs likuma pārkāpums, īpaši tad, ja tiesnesis jūt, ka viņš nebūs objektīvs. «Tajā pašā laikā sadomāti, šķietami iemesli, kam nav nekāda sakara ar lietas norisi un izskatīšanu, - ir skaidrs, ka jau pārsniedz tās robežas, kas tiesnesim tiek dotas,» skaidro Neimanis.

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas iztiesāšanā, piemēram, ja viņš ir ciešās attiecībās ar kādu no lietas dalībniekiem. Tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš skaidro: «Var veidoties situācijas, kad tiesnesis nespēj izskatīt lietu objektīvu apsvērumu dēļ ar vienu no lietas dalībniekiem. Vai tās ir radnieciskas attiecības ar kādu, varbūt ir daudz šo prasību lietā, vai ar viņu saistītas lietas. Tas ir objektīvs iemesls. Bet,

ja tie iemesli ir šķietami, kuri pārējiem neliekas pietiekami nopietni, lai tiesnesis atstatītos, tad tomēr tiesnesim ir jāvar izskatīt šī lieta, lai arī kā varbūt negribētos.»

Tiesnese Gailīte kolēģiem minējusi, ka nevarēja skatīt lietas par KNAB darbiniekiem, jo viņas vadītā tiesa savulaik bieži vērtējusi KNAB procesuālos lēmumus. Rakstiskajās atbildēs raidījumam «Nekā personīga» tiesnese min citu iemeslu - KNAB par viņu veicis pārbaudi, tāpēc uzskatījusi, ka nevar objektīvi izšķirt Strelčenoka un Strīķes strīdu: «Par tiesnesi strādāju kopš 1982.gada un esmu piedzīvojusi dažādus laikus, un man ir liela pieredze, lai saprastu, ka tiesu prakse mainās. Padomju gados tiesnesis nekādā gadījumā nedrīkstēja atstatīties no lietas izskatīšanas, izņemot konkrēti likumā noteiktos, tā arī darīju. Ar 2008.gadu sākās tiesnešu atstatīšanās, ja apstākļi saprātīgam vērotājam no malas varētu radīt šaubas par tiesneša objektivitāti, kā bija norādījusi Tiesnešu ētikas komisija, un tika rosinātas disciplinārlietas kolēģiem tiesnešiem par neatstatīšanos. Tagad acīmredzot atkal mainās tiesu prakse.»

Tiesnešu disciplinārkolēģija Gailītei nolēma izteikt piezīmi.

Bijuši arī viedokļi, ka sodam jābūt smagākam, jo tādā veidā var pat manipulēt ar vajadzīgo tiesas sastāvu vai panākt, ka lieta nonāk citā tiesā, ja visi tiesneši atsakās to skatīt.

«Lēmumā kā motīvs šāda soda izvēlei ir norādīts, ka tas ir pirmais šāda veida pārkāpums (tiesnesei). Un tam nav īpašu seku. Kaut gan, protams, izskanēja citi viedokļi.

Šīs 14 lietas bija jāskata citam tiesnesim un palielinājās viņa darba apjoms,

un, protams, epizožu skaits, notikumu skaits ir diezgan liels,» skaidroja Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis Neimanis.

Gailīte nepārsūdzēs viņai piespriesto sodu. Šobrīd Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese esot nolēmusi turpmāk neatstatīties no lietu izskatīšanas un šaubu gadījumā padomu prasīs tiesnešu Ētikas komisijai.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus par tiesnešu pārkāpumiem publisko portālā «tiesas.lv», taču nevienā no tiem sodītā tiesneša vārds nav izpausts. Iespējams, tas drīz mainīsies.

Satversmes tiesa patlaban vērtē, vai informācijai par tiesnešu disciplinārlietām nav jābūt pieejamai plašākai sabiedrībai.

Var teikt, ka nejauši tam par aizsācēju kļuvis Gailītes kolēģis tienesis Raimonds Buls. Viņš tiesājās ar tieslietu ministriju, ka tā 2011. gadā nosauca viņa vārdu saistībā ar disciplinārpārkāpumiem. Speciālais likums līdz šim neļāva identificēt pārkāpumus izdarījušos tiesnešus, lietas materiāli bija zināmi šauram cilvēku lokam. Bula sūdzība nonāca Augstākajā tiesā, un Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu, secināja, ka tiesnešu vārdu aizklāšana neatbilst Satversmes 100. pantam, proti, tiesībām iegūt informāciju. Augstākās tiesas tiesneši vērsās Satversmes tiesā, lai tā izšķir, cik samērīgi ir sodīto tiesnešu vārdus aizslepenot.

«Tiesneši ir tā sabiedrības daļa, kas būtībā pieder pie elites un no kuru rīcības pārējā sabiedrības daļa veido savu rīcības modeli.

Ja šī sabiedrības daļa slēpj informāciju par saviem pārkāpumiem, tas rada negatīvu priekšstatu par profesiju kopumā, tām vērtībām, ko tiesneši pārstāv,» saka Neimanis.

Līdzšinējai konfidencialitātei attiecībā uz sodīto tiesnešu vārdiem nepiekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Tomēr

Saeima nav steigusies šo likumu labot, baidoties, ka tiesneši to vērtēs kā iejaukšanos tiesu varas neatkarībā.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) Gaidis Bērziņš uzskata: «Laikam nebūtu sevišķi korekti uzspiest savu viedokli, ka šī lieta ir iztiesāšanas stadijā, bet, manuprāt, vismaz attiecībā uz šo nolēmumu publicēšanu, es domāju, ka būtu apsverama iespēja tiesnešu vārdu neanonimizēt.»

Pagājušajā gadā pret tiesnešiem skatīja rekordlielu disciplinārlietu skaitu - 25, kuras pamatā rosināja tieslietu ministrs. Trešo daļu lietu izbeidza. Šogad pārkāpumi saskatīti deviņos gadījumos. Lieta izbeigta tikai vienā gadījumā.

Uz augšu